LAS uzsvēra, ka savienība vienmēr ir atbalstījusi Nacionālās koncertzāles Rīgā nepieciešamību, atzīmējot, ka sasniedzamais mērķis ir jāīsteno saimnieciski pamatoti, ievērtējot projekta lomu un nozīmīgo ietekmi kultūrā, sabiedrībā, ekonomikā un pilsētvidē. “Novietnes izvēlei ir jābūt profesionāli argumentētai un sabiedrībai, kura būs koncertzāles lietotājs un pastarpināti arī finansētājs, saprotamai,” uzsvēra Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga.
Jau vairāk nekā 15 gadus LAS aktīvi seko līdzi visām aktivitātēm, kas saistītas ar Nacionālās koncertzāles izveides procesu. “LAS ir atbalstījusi un aktīvi iesaistījusies LR Kultūras ministrijas centienos panākt šīs Latvijas kultūrai tik nozīmīgās būves realizāciju. Līdz šim ir notikušas daudzas diskusijas, veiktas izpētes un rīkoti konkursi, apskatot dažādas potenciālās novietnes gan mūziķu, gan arhitektu, gan citu profesionāļu, politiķu un sabiedrības locekļu vidū, taču vienots redzējums nav izveidojies,” norādīja LAS.
Ņemot vērā ilgtermiņā neatrisināto situāciju, LAS rosina koncertzāles potenciālās novietnes izvēlei izveidot darba grupu ar iesaistīto/atbildīgo institūciju un starpdisciplināro jomu pārstāvjiem, kas nodrošinātu konstruktīvu, operatīvu un profesionālu sadarbību starp iesaistītajām pusēm un stimulētu sabiedrības interesēm atbilstošu, efektīvāku un ātrāku projekta īstenošanu.
LAS ir nosūtījusi Kultūras ministrijai piedāvājumu/ierosinājumu koncertzāles stratēģijas izstrādei un novietņu salīdzinošās analīzes un atlases kritērijiem, lai nodrošinātu gan nozares ekspertu, gan gala lietotāju, gan politiķu un plašākas sabiedrības iesaisti.
LAS ierosinātā risinājuma mērķis ir objektīvi izvērtēt visas līdz šim piedāvātās un šobrīd publiskajā telpā izvirzītās potenciālās novietnes, vadoties no starptautiski pārbaudītām vietas izvēles un pirmsprojekta stadijas izstrādes vadlīnijām, lai pamatoti izvirzītu/nominētu piemērotāko Nacionālās koncertzāles realizācijai.
Latvijas Arhitektu savienība arī atgādina, ka līdz 18. janvāra pulksten 12.00 ikvienam vēl ir iespēja nosūtīt savu, pamatotu ierosinājumu Nacionālās koncertzāles novietnei, sūtot uz [email protected].
KONTEKSTS:
Valdība 2020. gada 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā.
Vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.
Atsevišķu arhitektu grupa arī vērsās Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2. Pārvalde šo aicinājumu noraidīja.
Savukārt mūzikas jomas pārstāvji, tai skaitā Latvijas Mūzikas padome un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, pauduši atbalstu valdības lēmumam.
Arhitektu birojs “NRJA” piedāvājis ideju ēkā izvietot mākslas, arhitektūras un dizaina muzeju. Jau šobrīd tur izveidota "MAD Arhitektūras telpa".
Padziļinātā tehniskā izpētē būvinženieri konstatējuši, ka ēka Elizabetes ielā Rīgā ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, bet ar virkni neatbilstību. Konstatēts arī, ka ēkas fasādes apdare ir neapmierinošā stāvoklī, tādēļ tā tikusi norobežota, apkārt ēkai izvietojot metālu žogu.
KM rīkotajā Baltijas arhitektūras skolu studentu un profesūras foruma-plenērā, kura mērķis bija nacionālās akustiskās koncertzāles potenciālās novietnes telpisko iespēju pārbaude Elizabetes ielas 2 areālā, studenti savās vīzijās nesteidzās nojaukt bijušo Centrālkomitejas ēku. Neskatoties uz plenēra secinājumiem, ka vieta koncertzāles būvniecībai nav optimāla, kultūras ministrs no ieceres pagaidām neatsakās.
Ministrs vērsies pie Latvijas Arhitektu savienības, aicinot arhitektu kopienu vienoties par kopīgu nostāju attiecībā uz nacionālo koncertzāli. Ministrs cer, ka arhitekti dos oficiālu jāvārdu valdības iecerētajai vietai Elizabetes ielā 2, taču devis arī izvēli līdz 1. martam nākt klajā ar tikpat labu vai labāku alternatīvu.
Arhitektu savienība vienojusies par četru soļu plānu, kuru Arhitektu savienība cer realizēt sadarbībā ar Kultūras ministriju, lai nonāktu pie sava priekšlikuma, uzsverot, ka svarīga būs arī sabiedrības iespēja sekot līdzi visiem procesa posmiem.
