Ķepa uz sirds

Vai ir iespējams nolasīt mūsu mājdzīvnieka domas?

Ķepa uz sirds

Kāpēc daudzas mājdzīvnieku slimības tiek ielaistas - saruna ar veterinārārstu

Dzīvnieku labturība: Vai ir humāni turēt suni pie ķēdes

Kinoloģe: Pie ķēdes turēts suns vienkārši lēnām sajūk prātā

Saeimā tiek virzīta iniciatīva, kas aizliegtu pastāvīgi turēt suņus pie ķēdes, Latvijas Radio raidījumā "Ķepa uz sirds" stāstīja nodibinājuma "Dzīvnieku policija" pārstāve Inese Bāra. Suņa turēšana pie ķēdes dzīvniekam ir milzīga gan psiholoģiska, gan fiziska trauma, uzsvēra kinoloģe Jūlija Elsa. 

Saeimā tiek virzīta pilsoniskā iniciatīva par humānākiem suņu turēšanas noteikumiem, un šobrīd tiek gaidīta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, kurā jautājums tik skatīts detalizēti, pastāstīja Bāra: "Šo iniciatīvu var raksturot ar diviem vārdiem – ķēdēm nē! Tā ir virzība uz suņu turēšanas tādu praksi, lai pastāvīgi piesietus suņus mēs Latvijā vairs neredzētu, jo šobrīd sabiedrība kļūst iejūtīgāka, attieksme pret dzīvnieku turēšanu mainās; lēni, bet tomēr mainās."

Šāds likums neattiektos uz īslaicīgu suņa piesiešanu vai pavadas lietošanu, jo ir gadījumi, kad gan suņa, gan apkārtējo drošībai suns uz brīdi jāizolē vai jāpiesien. 

Bāra atzina, ka likuma pieņemšanas gadījumā tiktu paredzēts pārejas laiks, jo suņi, kas visu dzīvi nodzīvojuši pie ķēdes un nav socializēti, var būt bīstami. Vienlaikus ar šo iniciatīvu tiek aktualizēts jautājums arī par suņu īpašnieku obligātu apmācību nepieciešamību.

Viņa norādīja: "Mēs sākam skatīties iespēju, vai pirms suņa iegādes nevajadzētu obligātas apmācības saimniekam. Mēs sākam vērtēt to, vai nevajadzētu saņemt īpašas atļaujas par suņa turēšanu, jo tas paredzētu vajadzību tomēr iziet kaut kādas apmācības, ka cilvēks apzinās, ka, suni iegādājoties, viņš paņem lielu atbildību, lielu pienākumu uz sevi."

"Nu jau mēs zinām, ka suns prasa stipri vairāk uzmanības nekā mūsu pašu bērni. Ja bērni izaug un kļūst patstāvīgi, suns nekad nekļūst patstāvīgs, viņš visu laiku būs aprūpējams.

Šobrīd liela sabiedrības daļa suņus uzskata par ģimenes locekļiem, par draugiem, un mēs zinām, ka ģimenes locekļus un draugus mēs neturam piesietus," Bāra uzsvēra. 

Suņus aizliegts turēt pie ķēdes Austrālijā, Maltā, Rumānijā un Ungārijā. Zviedrijā to atļauts darīt līdz stundai, Šveicē tikai pie īpašas saites, staigājošas troses, kad netiek traumēts suņa kakls. 

Kinoloģe Elsa uzsvēra, ka suns ir sociāls dzīvnieks, kas ierasti dzīvo grupā, ģimenē. Suņa turēšana pie ķēdes dzīvniekam rada milzīgu psiholoģisku traumu:  

"Patiesībā tas suns vienkārši sajūk prātā. Lēnām, lēnām sajūk prātā, jo sunim tā ir ārkārtīgi nedabiska situācija – būt atstumtam un tupēt kaut kur vienā stūrī."

Tāpat sunim rodas fiziskās veselības problēmas, jo viņš ne tikai netiek izkustēties, bet bieži ir spiests gulēt nedabiskās pozās. "Turklāt, ja viņš vēl arī turpat nokārtojas, tā arī ir psiholoģiski nenormāli liela trauma, jo pārsvarā suņi ir ļoti tīrīgi dzīvnieki," piebilda kinoloģe. 

Viņa arī piekrita, ka suņi, kas dzīvo pie ķēdes, tiešām var būt nikni, jo viņiem nav iemaņu komunicēt ar cilvēkiem, ar citiem suņiem, dzīve viņiem liekas nesaprotama, bet viss, kas liekas nesaprotams, izsauc bailes, kas noved pie agresijas. 

"Suns nav pirmās nepieciešamības prece. Šobrīd ir brīnišķīgas apsardzes firmas, ja jums ir vajadzīga apsardze," uzsvēra Elsa. 

Cilvēkus, kuru sunim ir uzvedības problēmas un tāpēc viņi apsver iespēju dzīvnieku piesiet, kinoloģe lūdza to nedarīt, bet meklēt citus ceļus, kā palīdzēt, piemēram, suni nodarbinot, meklējot kinologa palīdzību. 

"[Suni piesienot], jūs sačakarējat savam sunim psihi, tas nozīmē, ka arī tālāk jūs nevarat būt droši, ka viņš kādam neuzbruks, ja jūs nepaņemsiet viņu no ķēdes, cik viņš būs drošs jūsu bērniem, jūsu ciemiņiem. Es domāju, ka jūs tikai nogrūžat problēmu maliņā, bet nedarāt neko ar to," viņa norādīja. 

Ķepa uz sirds

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt