Kā īsbikšu dēļ piekto Rīgas maratonu padzina no Brīvības pieminekļa

Piektais starptautiskais Rīgas "Radio SWH" maratons 1995. gadā risinājās ierastajā jūlija pēdējā sestdienā – 29. jūlijā ar startu pulksten 16.00. Taču skrējēji pirms jubilejas skrējiena nepulcējās ierastajā vietā pie Brīvības pieminekļa, bet gan Brīvības ielā nedaudz tālāk, kur vēl pirms dažiem gadiem stāvēja Ļeņina piemineklis.

ĪSUMĀ:

  • ''Bankas Baltija'' finanšu krahs neietekmē Rīgas maratonu ar savākto 12 000 latu budžetu, 'Radio SWH" otro gadu ir ģenerālsponsors. Preses konferencē Anniņmuižā piedāvā alu un pirti.
  • Iepriekšējā gada čempions Ivzāns izcīna 5. vietu Hannoveres maratonā un maina uzvārdu.
  • Rīgas dome lemj, ka Brīvības piemineklis kā starta vieta ir pārāks svēts skrējēju plikajiem stilbiem.
  • Labākais pašmāju gargabalnieks Prokopčuks izcīna 2. vietu Helsinku maratonā.
  • Pirmo reizi Daugavas stadionā risinās "Pasta Party", dalībnieku skaita kritums apturēts, un Rīgas ielās skrien pat Austrālijas latviete un dziedātājs Ēriks Loks.

 

Preses konference ar alu un pirti

Rimi Rīgas maratona vēsture

Līdz ar neatkarības atgūšanu 1990.gadā Latvijā ieradās ne tikai pirmās tūristu grupas, bet arī pusgadsimtu iepriekš aizbraukušo vācbaltiešu pēcteči, starp kuriem bija arī Rīgas maratona galvenais iniciators. 

2020.gadā Latvijas lielākais tautas sporta pasākums atzīmē 30 gadu jubileju, tāpēc LSM rakstu sērijā "Rimi Rīgas martona vēsture" ieskatās notikumos, kuru aculiecinieki joprojām ir starp mums. 

Trijās desmitgadēs mainījušās gan skrējēju paaudzes, dalībnieku struktūra un galvenie varoņi, gan pasākuma organizatori, reklāma un starptautiskais vēriens, gan naudas vienības un maratona budžets, gan rezultātu un ziņu publicēšana. Mainījusies pat skrējiena trase un starta vieta, taču saglabājusies skriešana 42,195 kilometros un pati Rīga palikusi savā vietā.

Rakstu sērijā:

  1. 1990: Rīgas maratona dzimšana

  2. 1991: Pirmais Rīgas Starptautiskais maratons

  3. 1992: Otrais Rīgas maratons ar finišu zem Sporta pils jumta

  4. 1993: Trešajā Rīgas maratonā uzvar Prokopčuks

  5. 1994: Karstākais Rīgas maratons

  6. 1995: Rīgas maratonu patriec no Brīvības pieminekļa

  7. 1996: Prokopčuks ielas apavos triumfē Rīgas maratonā 

  8. 1997-2006: Rīgas maratona noriets

  9. 2007: Rīgas maratona atdzimšana

  10.  2012-2019: Rīgas maratons mirdz bronzā un zeltā

5. starptautiskā Rīgas ''Radio SWH'' maratona direktorāts aicināja žurnālistus 9. februārī pulksten 14.00 ierasties sporta centrā “Anniņmuiža” uz preses konferenci, kurā uzstāsies sporta centra direktors Jānis Karavaičiks un maratona direktors Aleksandrs Balss, kā arī Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) ģenerālsekretāra vietas izpildītājs Anrijs Lūsis, stāstot par Latvijas čempionātu (LČ) un kausa izcīņu vieglatlētikā. Piedāvājumā pēc žurnālistu jautājumiem arī draudzīgas pārrunas pie alus kausa un iespēja papērties pirtiņā, liecina ar parakstu apliecināta preses konferences dienas kārtība. Interesentus pasākuma vietā nogādās mikroautobuss, ja pusstundu pirms sākuma ieradīsies pie Latvijas Sporta pārvaldes Tērbatas ielā 4.

Dalības maksa, piesakoties līdz 10. jūlijam, bija pusotrs lats, pēc tam divi lati. Igaunijas un Lietuvas skrējējiem dalības maksa bija trīs ASV dolāri, savukārt pārējo valstu skrējiem – 25 dolāri. Satelītskrējienā tika rasta iespēja bērniem, kas bija jaunāki par 13 gadiem, startēt bez maksas. 4,5 kilometru distancē ar startu ceturksni pēc maratonistiem Baltijas valstu skrējējiem dalības maksa bija 50 santīmi, bet pārējiem 10 ASV dolāri. Pieteikšanās notika veikalā “Adidas” K.Barona ielā 7/9 un stadionā “Daugava” Augšielā 1.

Iepriekšējā gadā uzvarētājs saņēma "Phillips” televizoru, bet šogad “Sharp” piedāvāja balvas satelītskrējiena ātrākajiem daībniekiem. Kā ģenerālsponsors otro gadu pēc kārtas saglabājās “Radio SWH”.

Pārējo sponsoru vidū bija uzņēmumi “Energo”, “REMUS”, “Solidas”, “Baltic International Airlines”, “Coca-Cola”, “Paul von Sengbusch & Co, Riga”, “Master Foods”, “Snickers”, “Aldaris”, “Remlosa”, “Gila Kodak”, “Elektrolux”, “Levi & Kuto Latvia”, stadions “Daugava”, veikali “Adidas” un “Euroskor Latvija”, viesnīca “Roma”.

Piecus mēnešus pirms pasākuma budžetam savākti 12 850 lati. Sekos viena no lielākajām finanšu krīzēm Latvijas vēsturē ar “Bankas Baltija” sabrukumu, taču Rīgas maratona rīkotāji turpina ceļu pretī pusapaļai jubilejai. Plānots, ka 29. jūlijā tiks atklāts stadions “Daugava”, kurā finišēs maratonisti un satelītdistances skrējēji. Lai arī Latvija var lepoties ar pasaulē desmito labāko un Eiropā trešo labāko vieglatlētu Māri Bružiku, Starptautiskās Maratonu asociācijas (AIMS (The Association of International Marathons and Distance Races)) preses izdevumā Rīgas maratons joprojām nav atrodams, taču tā kalendārā ir Lietuvas 9. septembra “Europas Centras Vilnius” un Igaunijas “Rahva Haal Public Race Half Maraton” 14. maijā. Visi trīs arī šogad kopā veido Baltijas valstu GP (“Grand Prix”).

 

Organizatori atceras 917 skrējējus no 97 NVS pilsētām pirmajā gadā un knapus trīs simtus nākamajos skrējienos, taču maratona rīkotāji nevar atļauties par katru pieteikumu, kā to pieprasa pilsonības un imigrācijas likums, maksāt 1,50 latu. Arī sponsori nesteidzas atvērt maku un vaicā pēc pusotra, diviem tūkstošiem dalībnieku.

 

Rīgas maratona čempions Ivzāns izcīna piekto vietu Hannoverē

Maijā, divus mēnešus pirms Rīgas maratona, iepriekšējais čempions Normunds Ivzāns maijā startēja Hannoveres maratonā, kur izcīnīja augsto piekto vietu (2:25:15) un nopelnīja 2500 vācu markas. 23 gadus vecais maratonists septiņus gadus bija pavadījis soļošanas disciplīnā, trenējoties pie Aivara Rumbenieka. Pirmo reizi maratona distance izmēģināta 1990. gadā “Tautasdziesmas maratonā”, kad garo distanču skriešana sākusi iepatikties un ņēmusi virsroku pār soļošanu. Iepriekšējā gada laikā bijusi ne tikai uzvara karstajā Rīgas maratonā, bet arī 3. vieta Tallinā, 6. vieta Vroclovā un tagad 5. vieta Hannoverē, kur ar nelielu skaudību nācies skatīties priekšā skrienošo afrikāņu kvartetu, kam bijis laika mašīnas aizvējš.

Pēc finiša latvietis pavēstījis, ka vienatnē treniņus neskrienot, jo viņu pavadot buldogs Kairo, kam gan vārdu draudzene neesot devusi par godu nacionālā maratona rekorda īpašniekam Robertam Kairo (2:16:59), kura sniegums joprojām nav ticis pārspēts pēdējos 15 gadus kopš 1980. gada.

Skrējēju atbalsta Preiļu sporta klubs “Cerība”, taču ar to ir par maz, tāpēc Normunds Ivzāns uz pusslodzi piestrādā par ekspeditoru konditorejas cehā un izvadā ne tikai tortes. Līdz ar to sacensību sezonai sanāk gatavoties tikai pusotru mēnesi, tāpēc skrējējs bija priecīgs par iespēju kopā ar Aleksandru Prokopčuku trīs nedēļas atrasties treniņnometnē Slovākijā, kur 21 dienā bijuši 57 treniņi ar 600 kilometru apjomu. Skriešanas stila uzlabošanā palīdz treneris Juris Beļinskis. Lai arī suns Kairo pavada saimnieku, maz ticams, ka tas uz četrām kājām spēj turēt līdzi garākajos treniņos, kas sniegušies līdz 60 kilometriem. Sacensībās garākā distance bijusi 137 kilometri diennakts skrējienā.

Vienlaikus citā Vācijas pilsētā Minhenē startēja 8000 dalībnieki, kuru vidū bija arī žurnālistu pāris Inita un Artis Drēziņi. Iepriekšējā gada sestā ātrākā Latvijas dāma olimpiskajā stadionā ieņēma 163. vietu (3:54:16), bet maratonu kolekcionārs Artis (4:23:35) ieņēma 3112. pozīciju.

 

Sportisti īsbiksēs nav savienojumi ar Brīvības pieminekļa idejiskumu

Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa komitejas priekšsēdētājs un "Maskačkas" apdziedātājas tēvs Eižens Upmanis 1995. gadā līdzšinējo starta vietu pie Brīvības pieminekļa piedāvāja pārcelt nedaudz uz priekšu. Rīgas domes maratona dienestu koordinācijas sēdē tika spriests, ka sportisti īsajās biksītēs nav savienojami ar Brīvības pieminekļa idejiskumu. Nupat aizvadītajos Dziesmu svētkos vairāki dalībnieki esot pat gulējuši uz pieminekļa un sauļojušies.

Ja maratonisti grib, var nolikt ziedus, bet startēt var Brīvības un Tērbatas ielu stūrī – vietā, kur vairākas desmitgades darbaļaudīm māja Vladimirs Iļičs Ļeņins.

Nelīdzēja domes priekšsēdētāja vietnieka Oļega Batarevska atbalsts, jo 1993. gada 2. februāra Ministru Padomes lēmums par Brīvības pieminekļa aizsargāšanu lika satraukties par pieminekļa svētumu kopā ar skrējēju kailajiem stilbiem, tāpēc Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komiteja aizliedza startu pie Brīvības pieminekļa.

Tas bija nedaudz pretrunā ar garo skriešanas distanču entuziastu un sportamīļu uzskatu, ka valsts galvaspilsēta par tādu varot saukties tad, ja vismaz reizi gadā notiek viens kārtīgs maratons. Francūži pie Eifeļa torņa pamanās rīkot kārtslēkšanas un jāšanas konkūra sacensības, bet vācieši sporta sacensības rīko pie Brandenburgas vārtiem, savukārt Reihstāgu pārvērš modernās mākslas dēļ. Daži sāka vīpsnāt, kādēļ gan galvaspilsētas prestiža skrējienu ar ārzemju viesiem nepārcelt uz Bolderājas nomali?

 

Pievilina kaimiņvalstu skrējējus

Vienlaikus maratona rīkotāji reklāmrakstos presē atzina, ka pagājis laiks, kad lielas skatītāju masas varēja sapulcēt, sarīkojot jebkādas sacensības. Pienākuši laiki, kad jārada intriga ar superzvaigžņu dalību vai rūpīgi izstrādātu kultūras un sporta pasākuma kompleksu. Organizatori gāja otro ceļu, turpinot sadarbību ar “Radio SWH” radošo kolektīvu. Laikraksti vēstīja, ka “Radio SWH” gatavi segt trīs piektdaļas no maratona izdevumiem.

Zināms, ka Londonas maratons iepriekšējā gadā izmaksājis 1,2 miljonus sterliņu mārciņas, kas ir aptuveni 100 reizes vairāk nekā Rīgas maratons.

Tas ar 27 000 dalībniekiem bija lielākais maratons Vecajā kontinentā.

Par spīti tam, ka maratons joprojām netiek iekļauts AIMS kalendārā un neatradās budžets ātru skrējēju piesaistei, dalībnieku skaita ziņā tika pārspēti Tallinas un Viļņas maratoni, ar kuriem tika nodibinātas draudzīgas attiecības, un šo skrējienu rīkotāji pabija sporta klubā “Anniņmuiža”, lai izrunātu “Baltijas Grand Prix” izcīņu.

Jūlija vidū, divas nedēļas pirms maratona, bija pieteikušies 133 dalībnieki. Taču sacensību rīkotāji joprojām uzskatīja, ka šis ir lielākais maratons Baltijā, jo jau notikušajā Tallinas maratonā startēja 100 skrējēji, bet pērnruden Viļņā ap 120. Divas dienas pirms starta reģistrēto maratonistu skaits sasniedza 167, kas joprojām nesasniedza pirmo gadu, kad startēja 330 pašmāju un 347 Krievijas dalībnieki. Pirmsstarta preses konferencē sporta un atpūtas centrā “Anniņmuiža” organizatori lēsa, ka dalībnieku skaits garākajā distancē nepārsniegs ceturtdaļtūkstoti.

Pirmsstarta dienas vakarā dalībnieki pirmo reizi tika aicināti uz citur ierasto “Pasta Party” jeb palaunagu Daugavas stadiona teritorijā iepriekšējās dienas vakarā pulksten 16.00-18.00, kur ar savu produkciju cienāja “Uncle Ben's” un “Coca-Cola”. Savukārt “Hotel de Rome” pulcējās organizatori, labvēļi un iepriekšējo gadu izcilnieki prestižākajā galvaspilsētas skrējienā.

Startā bija ap 200 skrējēju, kas bija par pārdesmit vairāk nekā pirms gada.

Austrumu robeža netika šķērsota, un Rīgas starptautiskais maratons kļuva par Baltijas iekšējo lietu.

Starta sarakstā bija, taču Rīgā neieradās lietuvietis Pāvels Fedorenko.

Latvijas labākais garo distanču speciālists Aleksandrs Prokopčuks no Jūrmalas bija devies uz Somiju, kur tajā pašā 29. jūlijā Helsinku maratonā izcīnīja otro vietu (2:18:31), par pusotru minūti atpaliekot no 15 gadus senā nacionālā rekorda un sasniedzot visu laiku trešo labāko Latvijas maratona rezultātu, šajā sarakstā labojot savu pērno Berlīnes rezultātu (2:18:45). Uzvaru Helsinkos izcīnīja etiopietis Tesfajē Bekele (2:16:47).

“Zieds (Ziedonis Zaļkalns) ir stirpāks nekā jebkad agrāk, par to es pārliecinājos Eiropas čempionātā kalnā skriešanā,” laikrakstam “Sports” pirms starta pauda Artūrs Curkāns, piebilstot: “Ja izturēs uzsākto tempu, – problēmu nekādu.” Pie sievas uzvārda tikušais Normunds Piebalgs (bija Ivzāns) atzina, ka medusmēnesis vēl turpinās: “Grūti noteikt pašam savu varēšanu. Gatavojies, protams, esmu nopietni. Sportiskās formas virsotnē vairs neesmu. Pirms tam bijuši starti Hannoveres maratonā un Eiropas čempionātā skriešanā kalnā. Nesen esmu apņēmis sievu, tāpēc medusmēnesis turpinās.”

Latvijas izlases galvenais treneris vidējās un garajās skriešanas disciplīnās Juris Beļinskis pirms starta prognozēja, ka pilsētas centrā skrējēji tveici vēl nejutīs, taču “cepšanās” sāksies, pietuvojoties Ķīšezeram un Baložkalnam.

Pirmajā dzirdināšanas punktā pēc pieciem kilometriem pie Meža kapiem stundas ceturksni pēc starta avangardā skrien vārda brāļi Normunds Piebalgs un Normunds Fedotovskis no Aizputes. Pusminūti vēlāk seko smiltenietis Ziedonis Zaļkalns, dažas minūtes pirms starta pieteiktais Kalevs Valgs Urbaniks no Tallinas un Andris Dudels no Daugavpils. Sieviešu konkurencē, skrienot vienatnē, līdere ir Laila Ceika no Valmieras, kurai seko Gaļina Bernarde no Tallinas un lietuviete Aušra Kavaļuskiene.

Pēc 15 kilometriem skrējēji nonākuši uz Jaunciema gatves un Ziedonis Zaļkalns pietuvojies līderim Normundam Piebalgam, kuram kāds līdzjutējs uzkliedz, lai “netrako”, palaiž garām Zaļkalnu un “iesēžas” astē. Tā būšot vieglāk. Uz trešo pozīciju pakāpies igaunis. Dāmu cīņā notikušas izmaiņas un igauniete apsteigusi Lailu Ceiku.

Izšķirošie notikumi risinājās distances otrās puses ievadā, kad Ziedonis Zaļkalns saprata, ka var uzvarēt un izrāvas visiem priekšā. Pēc noskrietiem 25 kilometriem pie dzirdināšanas punkta bija iekrāts ap 300 metru pārsvars pār igauni Urbaniku un Piebalgu, kurš pieņēma lēmumu – izstāties un nokļūt nesen apprecētās sievas apskāvienos.

Izrādās, sieva bija sekojusi ar auto līdzi līderu gaitām un bija sadzirdama frāze: “Normund, Tu taču varēji būt vismaz trešais...”

Kad igaunis atradās pie Brīvdabas muzeja, smiltenietis Zaļkalns savā ceturtajā maratonā atradās jau pie Juglas tilta, no kura līdz finišam bija atlikuši aptuveni 10 kilometri. Atstarpe tuvojās trīsarpus minūtēm, un līdzjūtēji stāvēja trases malā ar ūdens traukiem, lai karstajā svelmē atveldzētu skrējējus. Tā kā IAAF neatļauj dzert ārpus dzeršanas punktiem, tad šis ūdens tika uz sakarsušajiem ķermeņiem.

1995.gadā labākie Latvijas maratonisti:

  • 2:15:56 - Aleksandrs Prokopčuks (28 gadi) 17.septembrī Karlsrue,
  • 2:25:15 - Normunds Ivzāns (vēlāk Piebalgs, 24 gadi) 4.maijā Hanovere,
  • 2:27:48 - Ziedonis Zaļkalns (33g.) 17.septembrī Karlsrue,
  • 2:29:49 - Normunds Fedotovskis (34g.) 25.februārī Ozolnieki,
  • 2:31:10 - Imants Erķēns (30g.) 28.oktobrī Ozolnieki,
  • 2:40:15 - Andis Austrups (22g.) 14.maijā Hanovera,
  • 2:43:45 - Andris Dudels (32g.) 29.jūlijā Rīgā.

 

Savukārt septiņas ātrākās maratonistes skrēja ātrāk par četrām stundām:

  • 3:10:05 - Laila Ceika (43g.) 29.jūlijā Rīgā,
  • 3:14:47 - Olga Burlakva (42g.) 29.jūlijā Rīgā,
  • 3:39:18 - Ņina Blūma (37g.) 9.septembrī Valmierā,
  • 3:42:13 - Nadežda Kavtaskina (59g.) 28.oktobrī Ozolniekos,
  • 3:49:13 - Inita Drēziņa (21g.) 24.septembrī Rīgā,
  • 3:54:06 - Līga Zariņa (Vorslova, 35g.) 28.oktobrī Ozolniekos,
  • 3:59:09 - Brigita Tīruma (49 g.) 24.septembrī Rīgā.

Jaunais Latvijas čempions Daugavas stadionu sasniedza (2:32:44) par 10 minūtēm ātrāk nekā pirms gada karstākā Rīgas maratona uzvarētājs Normunds Ivzāns (2:43:09). Taču uzrunāts uzvarētājs nebija apmierināts ar rezultātu, jo gribējis noskriet ātrāk. Aiz igauņa Urbanika (2:35:07), kurš trases beigu daļā vaicāja, cik tālu ir trešā vieta, finišēja Latvijas čempionāta sudraba medaļnieks aizputnieks Normunds Fedotovskis (2:43:08), bet bronzu izcīnīja Andris Dudels (2:43:45) no Daugavpils.

“Skrējiens nesagādāja tādas grūtības kā pērn, kad saule karsēja vēl nežēlīgāk. Līdz 25. kilometram skriet bija viegli. Pašreiz esmu spēku izsīkumā, taču zinu, ka jau rīt atkal gribēšu skriet,” žurnālistiem finišā pavēstīja uzvarētājs Ziedonis Zaļkalns: “Es priecājos par katru uzvaru, taču šo uzvaru par panākumu neuzskatu, jo sasniegtais rezultāts nav augstvērtīgs. Sasniegt ko ievērojamāku traucēja konkurences trūkums. Nezinu, kas distances vidū notika ar Piebalgu, kāpēc viņš izstājās.”

Komentējot startu Eiropas čempionātā kalnā skriešanā, smiltenietis pavēstīja, ka tā nav domāta viņam. Šis bija arī pirmais maratons šogad: “Tā nav vienkārša paskraidīšana, te jābūt speciālai sagatavotībai. Es ziemas mēnešos esmu spiests iet peļņā meža darbos.” Nākamās sacensības būs augusta beigās Latvijas čempionāts pusmaratonā Ozolniekos.

12 maratonisti distanci noskrēja ātrāk par trim sundām, bet drīz pēc tam – 14. vietā absolūtajā vērtējumā ierindojās sieviešu uzvarētāja Gaļina Bernarde (3:02:11), kurai šis bija 25. maratons, bet šogd tikai otrais:

“Trase izvēlēta ļoti pārdomāti, lielākoties tā vijas pa pilsētas zaļo zonu un garām ezeram. Skriet bija patīkami, arī policisti bija uzdevumu augstumos – rādīja, kur jāskrien, jo ziniet, ka pēc 30 kilometriem vairs neko nejūti – kājas pašas tevi nes. Pirms divām nedēļām startēju Turku pusmaratonā (1:18:53), kur laika apstākļi bija tādi paši kā Latvijā.”

Igaunijas pirmais numurs ir Jana Salumē, kura maratonus skrien ātrāk par divarpus stundām un pārstāvēs ziemeļkaimiņus pasaules čempionātā Gēteborgā. Bernarde sevi uzskata par amatieri, jo strādā kādā Tallinas celtniecības uzņēmumā par menedžeri. Taču, tā kā pirms ilgākas pauzes startējusi Igaunijas izlasē vidējās distancēs, bijusi interese atgriezties tieši grūtajā maratona disciplīnā.

Otrā ātrākā dāma Daugavas stadionā bija lietuviete Aušra Kavaļauskiene (3:07:29). Otro gadu pēc kārtas par Latvijas čempioni kļuva valmieriete Laila Ceika (3:10:05).

Skrien arī Ēriks Loks un Austrālijas latviete

Ģenerālsponsora “Radio SWH” pārstāvis Ēriks Loks savā pirmajā maratonā (3:44:39) finišu sasniedza 61. pozīcijā: “Skriešanai nekādas vainas, es pie tik gariem gabaliem neesmu radis, kājas kā akmens kluči.” Kolēģu apjūsmotam nācās komentēt, kā tik īsā laikā ticis pie tik atzīstama rezultāta: “Kādreiz jau uzskrienu ar', bet ar askētisku dzīvesveidu gan neizceļos. Te vēl palicis pāri pulveris no airēšanas laikiem, kad nopietni trenējos šajā sporta veidā.”

105. vietā ierindojās Austrālijā dzīvojošā latviete Ināra Strunga (4:05:48), kura aiz sevis atstāja vairākus desmitus vīrus. Savā vecumgrupā viņa bija otrā un laikraksta “Sports” reportierim Ojāram Lūsim pastāstīja par sevi. Māte Līga ir dzimusi Strenčos, bet tēvs Pēteris Bauskā. 1949. gadā, dodoties bēgļu gaitās, ģimene caur Vāciju nonāca Austrālijā. Tēvs tur strādājis slavenajā Voldemāra Bērziņa beķerejā un cepis Latvijas maizi, bet pēc tam nodibināja pats savu uzņēmumu un cepis saldskābo un rupjmaizi igauņu gaumē. Tēvs aizrāvies ar volejbolu, savukārt pašai interesējusi peldēšana un vieglatlētika. Studējot medicīnu un patanatomiju Brisbenes Universitātē, sportu sanācis likt malā, jo pēc tām vairāki gadi bija jānostrādā jaunajā specialitātē un jāpadziļina zināšanas. Latviete dzīvo no Brisbenes 125 kilometrus attālajā Tuvumbā ar 100 tūkstošiem iedzīvotāju, kur sākusi skriešanu ar piecu līdz 10 kilometru distancēm svaigā gaisā un kalnainās trasēs, kā arī darbojoties vietējā skriešanas klubā. Pirmais maratons bija pirms trim gadiem, kad 30 dalībnieku konkurencē izcīnīta astotā vieta. Toreiz vēl 200 dalībnieki skrējuši pusmaratonu. Rīgas maratons Inārai Strungai bija devītais, divreiz gadījies skriet garākus – 50 un 80 kilometru gabalus. Latvijā skrējēja bija trešo reizi. Pirmās divas bijušas iepriekšējās desmitgades sākumā uz Dziesmu svētkiem un atmodas laiku sākumā. Tagad redzamas pozitīvas pārmaiņas, taču krasas atšķirības vērojamas starp turīgajiem un tiem, kam nekas nepieder.

Rīgas maratonā Austrālijas latvietei patika skriet pa Mežaparku un gar Ķīšezeru. Vien mežonīgais karstums apgrūtināja. Mītneszemē garos skrējienus rīko no rītiem, kad ir vēsāki laikapstākļi. Mediķe iesaka to darīt arī Rīgas maratona rīkotājiem, tādējādi uzlabojot arī skrējēju omu un pašsajūtu. Skrējēja novēl attīstīties ne tikai izlases sportistu varējumam, bet arī jauniešu, veterānu un invalīdu aktīvai kustībai. Jo sportisti ir vieni no pirmajiem Latvijas vārda nesējiem pasaulē.

Pašmāju labākais šķēršļu skrējējs Ģirts Fogels bija ieradies uzvarēt 4,2 kilometru satelītdistancē, kurā startēja ap trīssimts dalībniekiem: “Es gatavojos tikai satelītam, taču, skrienot tādā konkurencē, – uzvara mana!” Einārs Tupurītis: “Jā, Fodža (Fogels) to varētu.” Viņa konkurents Mārtiņš Alksnis bija kodolīgs: “Es neko nezinu. Šodien skrienu vienīgi īso.”

Sākotnēji līdera grožus ņēma Artūrs Curkāns, tad Mārtiņš Alksnis. Visu distanci viens otru pieskatīja, lai kāds neizrautos vienatnē. Otrajā distances pusē temps tika kāpināts un izveidojās piecu skrējēju vadošā grupa. Puskilometru pirms finiša trīskārtējais šīssezonas meistars dažādās disciplīnās Ģirts Fogels aizmuka no līdzskrējējiem (0:12:49).

Par sekundi no uzvarēja atpalika salaspilietis Mārtiņš Alksnis (0:12:50), par četrām lēnāks bija Normunds Freimanis (0:12:53) no Staļģenes. Ātrākā sieviete bija Inna Masjūna (0:14:48), kurai sekoja vārda māsas Ilonas – Lubāne (0:15:16) un trešā ātrākā vīra dzīvesbiedre Freimane (0:15:40), kura bija atgriezusies sacensību apritē pēc Artūra piedzimšanas.

Finišā, taujāts par iespējamo cīņu ar Aleksandru Prokopčuku, pašpārliecināts ir Ģirts Fogels: “Tad būtu lielāka intriga, tikai jāņem vērā tas, ka viņam nav ātruma īpašību – tātad vājš finišs. Uz doto brīdi Latvijā esmu pārāks.” Uzvarētāja nākamais starts plānots Igaunijā laikraksta “Rahva Haal” balvu izcīņā, kur arī uzvarētāju honorāri esot iespaidīgāki. Komentēts tika arī tuvojošais Latvijas čempionāts pusmaratonā: “Jā, bet ko tas dod, ja Latvijas pasaules čempionātā nestartē. Jauns Latvijas rekords būtu manos spēkos.”

Spilgtākie virsraksti avīzēs:

  • Starptautiskais Radio SWH maratons – skrien sportisti, apgrozās nauda
  • Patriotisms principā vai pēc vajadzības?
  • Piekto reizi notiks Rīgas maratons
  • Ar fundamentālu raksturu
  • Starptautiskajam Rīgas maratonam – pieci gadi
  • Rīgas maratons pusapaļajā jubilejā
  • Rīgas ''Radio SWH'' maratonam jubileja
  • Skriesim Rīgas maratonā!
  • Skriesim jubilejā
  • Kam tīk skriet, lai auj kājas
  • Būt' es ar' skrējis!
  • Tuvojas maratons
  • Zaļkalns un Bernarde uzvar SWH maratonā
  • Ne veģetēt, bet dzīvot
  • Maratons tveicē
  • Ziedonis un Gaļina
  • Lai skrietu maratonu, jādzer urīns
  • Skrienu kopā ar Kairo
  • Man patīk skriet!
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tautas sports
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti