ĪSUMĀ:
- Daudzās valstīs Eiropā Covid-19 ierobežojumu dēļ pieaug riteņbraukšanas popularitāte.
- Lielbritānijā, Spānijā, Francijā, Vācijā un citviet izbūvēs papildu veloceliņus.
- Palielinājies pieprasījums pēc velosipēdiem.
- Pilsētplānotāji saka - šī iespēja jāizmanto izrāvienam “zaļās politikas” īstenošanai.
Velosipēdu izmantošana jau pirms krīzes kļuva arvien populārāka, cilvēkiem vairāk sākot domāt gan par klimatu, gan to, kā ātrāk un efektīvāk pārvietoties blīvi apdzīvotajās pilsētās. Tagad šī popularitāte nekur nav zudusi. Brīdī, kad daudzas valstis sāk atvieglot Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, riteņbraukšana piedzīvo īstu uzplaukumu.
Lielbritānijā šonedēļ tika daļēji atcelti ierobežojumi, kas saistīti ar uzturēšanos mājās. Cilvēki, kas nespēj strādāt no mājām, tiek mudināti izvairīties no sabiedriskā transporta. Līdz ar to daudzi izvēlējušies izmantot velosipēdu.
Transporta ministrs Grants Šapss sacīja, ka šīs krīzes laikā miljoniem cilvēku ir atklājuši, ka riteņbraukšana ir lielisks transporta veids, ar kuru iespējams gan uzturēt sevi formā, gan pārvietoties droši, ievērojot sociālo distancēšanos.
Lielbritānijas valdība paziņojusi par ārkārtas rīcības plānu 283 miljonu eiro apjomā, lai pielāgotu transporta nozari epidēmijas apstākļiem. Daļa finansējuma tiks izmantota, lai izveidotu pagaidu veloceliņus vai paplašinātu jau esošos.
Līdzīgas iniciatīvas ir novērojamas arī citās Eiropas valstīs. Berlīne savam veloceļu tīklam pievienos vēl 22 kilometrus, Brisele - 40 kilometrus, bet Barselona - 21 kilometru. Šajā Spānijas pilsētā veloceliņu izmantošana sastrēgumstundās ir palielinājusies par 325 procentiem, tādēļ nolemts izbūvēt ne tikai jaunus, bet arī paplašināt jau esošos.
Francijā valdība ir paziņojusi par 20 miljonu eiro vērtu plānu un subsidē velosipēdu labošanu un elektrisko velosipēdu izmantošanu. Vairākas Francijas pilsētas, tajā skaitā Parīze, Lille un Nica, sekos citu pilsētu piemēram un izbūvēs jaunus veloceļus.
Pat Itālija, Eiropas valsts, kurā ir visvairāk automašīnu uz vienu iedzīvotāju, ieviesīs pārmaiņas. Lai gan Romai ir velosipēdistiem nepraktiskas un bīstamas pilsētas slava, tur tiks izbūvēti vismaz 150 kilometri veloceliņu. Pilsētplānotāji norāda, ka šī ir unikāla iespēja veikt izrāvienu “zaļās politikas” īstenošanā, vienlaikus ievērojot sociālo distancēšanos.
Eiropas Riteņbraucēju federācijas izpilddirektors Mortens Kabels intervijā ziņu kanālam “Euronews” sacīja, ka pilsētu saraksts, kurā gaidāmas pārmaiņas, ir patiesi garš:
“Tas, ko mēs redzam visā Eiropā, ir izcila iniciatīva tādās pilsētās kā Oslo, Helsinkos, Kopenhāgenā, Parīzē, Milānā, Vīnē… Saraksts ir ļoti garš.
Šie īstenotie soļi likvidēs veco, novecojušo infrastruktūru un faktiski izveidos jaunu infrastruktūru, kas būs noderīga mums visiem.”
Strauji augošais pieprasījums pēc velosipēdiem ir laba ziņa vismaz vienam no ekonomikas sektoriem. Francijas sporta un atpūtas preču mazumtirgotājam “Go Sport” velosipēdu pārdošana tiešsaistē pieaugusi par 300%.
Savukārt Lielbritānijā Velosipēdu tirgotāju asociācija paziņojusi, ka aptuveni 20 000 velosipēdu, kas gaida savu kārtu, lai tiktu saražoti un piegādāti, jau ir pārdoti vai rezervēti. Asociācija skaidroja, ka daudz darba esot ne tikai velosipēdu pārdevējiem, bet arī tiem, kas tos labo un uztur kārtībā.
KONTEKSTS:
Jaunais "Covid-19" koronavīruss sāka izplatīties 2019. gada nogalē Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka "Covid-19" sasniedzis globālās pandēmijas līmeni.
Daudzās valstīs pandēmijas ierobežošanai tika ieviesti stingri pulcēšanas ierobežojumi un noteikta karantīna, bet, situācijai uzlabojoties, dažas valstis ierobežojumus pamazām atceļ.
Kopumā ar Covid-19 visā pasaulē inficējušies vairāk nekā 4 miljoni cilvēki, bet vairāk nekā 290 000 cilvēku miruši.
