10. gadsimtā greihaunds bija zināms kā aristokrātu medību suns, kas sekoja dižciltīgajam saimniekam gan medībās, gan drīkstēja uzturēties viņu namos. Greihaundam ir tipiski medīt “ar acīm”, nevis ar ožu. Mūsdienās tie kompensē savu instinktu tādās suņu sporta disciplīnās kā kursings un reisings.
Suņu eksperte Liene Avotiņa skaidroja: "Mājās greihaundi ir ļoti mierīgi, principā tos nemana, jo viņi lielākoties guļ. Kaut kur uz dīvāniņa, kur nu saimnieks ir atvēlējis vietu, viņš netraucē arī mājiniekiem. Bet ārā, kad viņš ir ārā, viņam ir vajadzīga vieta, kur izskrieties. Šī vieta ir svarīga ar to, lai tur nebūtu kaut kādi pārāk lieli šķēršļi, lai suns sevi netraumētu un lai viņam būtu šī brīve."
Greihaunds ir ļoti saticīgs un komunikabls suns. Tas neizvēlas vienu saimnieku, bet ir draudzīgs ar visiem. Arī ar citiem mājdzīvniekiem.
Šim sunim ir būtiska piederība savai ģimenei, viņam patīk bērni. Pret šīs šķirnes suņiem jāizturas ar lielu mīlestību un pacietību.
Taču ir arī nianse, kas noteikti jāņem vērā pirms greihounda iegādes.
Greihaundu saimnieks Edijs sacīja: "Nebūs tā, ka viņš neiekāps dīvānā. Ar to ir jārēķinās, un, man liekas, to nevar izmācīt. Šajā konkrētajā sugas gadījumā. Var iemācīt viņam nekāpt gultā, bet bez dīvāna, es domāju, viņš nedzīvos."
Vēlme gulēt dīvānā nenozīmē, ka greihaundam būs nepieciešama vesela privātmāja vai pils. Pārsvarā viņi mierīgi guļ, saritinājušies kamolā kā kaķi, un vēro. Jāņem arī vērā, ka greihaunds nav iedomīgs, taču apvainoties gan var, ja saimnieka attieksme nebūs saprotoša, mierīga un maiga.
"No darba atnācu tāds dusmīgs, kaut kāda negācija iekšā, tas tur atkal mājās kaut ko izdarījis, negrib iet, nē, ejam laukā, un kaut ko viņš notizlojās uz kāpnēm, es viņam uzkliedzu, (..) viņš pagriezās un gāja augšā. Un tas ir dienas svarīgākais moments – iet pastaigā. Tā ir lielākā dāvana! Viņš var neēst, nedarīt neko, bet nu pastaiga ir svēta lieta, no tās nekad neatsakās. Bet viņš puskāpnēs pagriezās un kāpa augšā pēc maniem rupjajiem vārdiem, un teica: es ar tevi nestaigāšu šitādu..."
Kopumā šķirne ir veselīga, tikai jārēķinās ar traumatisma riskiem, skrienot lielā ātrumā, suns var savainoties.
Suņu eksperte Liene Avotiņa norādīja: "Greihaunds noteikti ir pelnījis nosvērtu cilvēku, kuram patīk garas pastaigas, pašam mierīgas pastaigas. Sunim [vajag] dot izskrieties, un noteikti arī ģimene ar bērniem šādam greihaundam [ir piemērota], jo viņam vajag šo saikni ar cilvēku, saikni ar ģimeni, saikni ar bērniem. Es domāju, tas būtu piemērotākais."
Ķepa uz sirds
