Ne viss vecais ir jāmet ārā, un ne viss, kas nedarbojas, nav salabojams. Pamazām Latvijā arvien populārāki kļūst dažādu mantu apmaiņas punkti, darbnīcas, kurās iespējams salabot salūzušās elektroiekārtas, apmainīties ar darba instrumentiem vai vienkārši bez maksas paņemt kādam citam nevajadzīgos būvmateriālus.
Dzīve & stils / Ikdienai
Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "4. studija" skatītāja no Ludzas, lai nonāktu Rīgā pie kosmetologa, vilcienā pavadīja vairāk nekā četras stundas, taču piedzīvoja pamatīgu vilšanos: samaksājot 159 eiro, pakalpojumu viņa īsti tā arī nesaņēma. "4. studija" saņēmusi jau vairākus signālus par, iespējams, negodprātīgiem skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzējiem, kuri, sociālajos tīklos izvietojot reklāmas, kurās mudina sievietes atgūt sejas jaunību, solījumus nepilda, toties mīl skaidru naudu un neizsniedz čekus. Kā neiekrist viltus skaistumkopšanas procedūru sniedzēju lamatās?
Automātiskās negatīvās domas par sevi vai apkārtējo vidi rodas no negatīvām pamata pārliecībām. Ja ģimenē vai skolā iemācāmies, ka neesam pietiekami labi, tas var sekot līdzi pat visu atlikušo mūžu. Par laimi, pamata pārliecības var mainīt, bet par negatīvajām domām svarīgi atcerēties – tās ir tikai domas, nevis fakti, kas jāņem vērā, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" pauda Latvijas Universitātes asociētā profesore, psiholoģijas doktore un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Ieva Bite.
Kvalitatīvā tumšā šokolāde, kuras sastāvā ir vismaz 70–80% kakao pulvera, nelielās devās var būt katra cilvēka ikdienas sastāvdaļa. Ar piena šokolādi gan aizrauties nevajadzētu, jo tai pievienotā cukura un piena tauku dēļ to ir viegli apēst pārāk lielos daudzumos, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs, diētas ārsts Andis Brēmanis.
Visiem gada ienākumu deklarācijas jāiesniedz elektroniski, bet to var izdarīt arī klātienē, piesakoties uz konsultāciju Valsts ieņēmuma dienestā (VID). Cilvēku, kas vēlas izmantot šādu iespēju, ir daudz, un Rīgā veidojas rindas pat vairākus mēnešus uz priekšu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja VID Nodokļu pārvaldes Klientu apkalpošanas daļas Rīgas 4. nodaļas vadītāja vietniece Natālija Konopecka un VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu deklarāciju uzskaites daļas vadītāja Dace Ķirse-Ķirša.
Draudzība un draudzēšanās ir svarīga ne tikai bērnībā, kad mācāmies socializēties, komunicēt un izprast viens otru, bet arī pieaugušā vecumā. Ja cilvēkam nav neviena drauga, viņš neizbēgami jūtas vientuļš, un tas var atstāt ietekmi uz psihisko veselību un labklājību kopumā, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" pauda klīniskā psiholoģe Ieva Melne.
Ir daudz faktoru, kas tiek izmantoti reklāmās, lai pārliecinātu cilvēkus kaut ko iegādāties. Vieni no biežākajiem ir atpazīstamība, pievilcība, seksapīls un statuss. Vēsturiski sekot līderim un piederēt konkrētai grupai ir bijis daudz svarīgāk, nekā kritiski izvērtēt visu, kas tiek piedāvāts, un šis evolucionārais faktors mēdz darboties joprojām, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja medicīnas zinātņu doktors, docents, ārsts psihoterapeits Artūrs Utināns.
Sācies kļavu sulu tecināšanas laiks, un drīz pienāks kārta arī bērzu sulām. Eksperti norāda – šo sulu pamatvērtība ir minerālvielas un arī šķidruma daudzums, ko iedzeram, jo liela daļa Latvijas iedzīvotāju to ikdienā lieto nepietiekamā daudzumā. Ieteikts arī nedzīt tapas pēc sulu tecināšanas – tās nodara ļaunumu kokam.
Dedzināt sveces tikai Ziemassvētkos vai katru dienu? Romantiskās vakariņās vai ikdienā, kad sajūta drūma vai gribas vairāk gaismas? Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija" skaidroja speciālisti – sveces gaisu neattīra, tieši pretēji, tādēļ jālūko, lai nepārspīlētu. Īpaši jūtīgāki var būt slimnieki, bērni un vecāki cilvēki.
Kognitīvie procesi ir izziņas procesi – veids, kā izzinām, uztveram un saprotam pasauli. Atkarībā no spējām koncentrēt uzmanību, izmantot maņas, kā arī analizēt līdzšinējo pieredzi un atmiņas katrs domājam un uztveram apkārtnotiekošo citādāk. Kognitīvās spējas iespējams uztrenēt, piemēram, nodarbojoties ar fizisku, intensīvu slodzi, taču ne viss ir tik vienkārši. Par kognitīvajiem procesiem un to pilnveidošanu Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste, sertificēta klīniskā psiholoģe Baibai Blomniece-Jurāne.
Tuvojoties pensionēšanas vecumam, svarīgi pārbaudīt, vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) pieejama visa informācija par darba stāžu, jo par darba attiecībām līdz 1996. gadam aģentūrai informācijas var nebūt, bet, ja līdz 1996. gadam nostrādāts vismaz gads, tas var ietekmēt pensijas aprēķinu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Garā.
Aptauju par gada vārdu, nevārdu un jaunvārdu drīzāk jādēvē par konkursu, jo tajā tiek savākti un vērtēti dažādi interesanti tautas izdomājumi, taču tas nav valodnieku pienesums. Neviens no šiem vārdiem netiek saukts par piemēru, kuram vajadzētu sekot. Tāpat ir ar "sāļviru" – šis jaunvārds "soļankas" vietā noteikti neiedzīvosies, un tas nemaz nav vajadzīgs, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.
Janvāra vidū mūžībā aizgāja tētis. Viņš bija strādājis arī oficiāli, bet vairāk nekā 30 gadus dzīvoja mājās un bija lauksaimnieks. Pagastā paziņoja, ka tētim nekāds apbedīšanas pabalsts nepienākas. Ģimenei šoks ne tik daudz naudas, cik cieņas dēļ. Kāpēc cilvēks, kurš cīnījās barikādēs, uzaudzināja sešus bērnus, maksāja nodokļus – nelielus, bet tomēr maksāja – neko nesaņem? Tēta bērēm ģimenei naudas pieticis. Taču, kas notiek ar cilvēkiem, kuru tuvinieki ne valsts, ne pašvaldības atbalstu nesaņem un viņiem bērēm naudas nepietiek?
Ikdienas maksājumi aizvien biežāk ir digitāli – ar "nopīkstinātu" telefonu pie kases, zibmaksājumu, apstiprinot naudas pieprasījumu vai tamlīdzīgi. Lai arī skaidras naudas izmantošana ikdienā samazinās, tomēr tā no mūsu ikdienas nepazudīs, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" pauda Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa.
No otrdienas, 6. februāra, līdz piektdienai, 9. februārim, visā pilsētā plānota Rīgas ūdensvada tīklu profilaktiskā dezinficēšana jeb hlorēšana. Lai gan veselībai draudus tas nerada, ūdensvadu dezinficēšanas laikā un arī 24 stundas pēc tās uzturā ieteicams lietot vārītu ūdeni, informēja SIA "Rīgas ūdens".
Attiecību veidošana nav vienkāršs process. Ja bieži nākas piedzīvot neveiksmes, iespējams, cilvēks neapzināti atkārto savu vecāku kļūdas. Attiecību veidošana ir jāmācās. Jāmācās atpazīt, saprast, izvērtēt otru cilvēku, jāmācās saprast pašam sevi. Līdz ar to jo ilgāks iepazīšanās laiks, jo labāk, bet taureņi vēderā vien nav labs kritērijs, pēc kā izvēlēties partneri, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" pauda ārsts-psihoterapeits Andris Veselovskis.
Pastaigas ir ļoti labs kustību veids, ar ko sākt, ja cilvēks līdz šim kustējies maz. Cilvēki, kas iepriekš bijuši pasīvi un garās pastaigās ikdienā nav devušies, var sākt pat ar 2000 soļu dienā – tie ir apmēram 1,5 kilometri. Katru nedēļu pievienojot 250–500 soļus, vēlams nonākt līdz 7000–7500 soļiem dienā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja sporta ārste, Sporta laboratorijas vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka.