Antivielu tests vīrusa pirmajā dzimšanas dienā. Piektā Covid-19 dienasgrāmata

Marta Dziļuma savā pirmajā Covid-19 dienasgrāmatā rakstīja par to, kā vīrs Gundars uzstājās kā mūziķis 17. oktobra koncertā Cēsīs. Nākamajā rītā vīram parādījās pirmie simptomi, un tests uzrādīja, ka Gundars ir Covid-19 pozitīvs. Visticamāk, aplipināts ar to jau iepriekš. Arī Martai pēc dažām dienām parādījās pirmie simptomi, un pēc testa veikšanas viņa uzzināja, ka arī ir slima. Martai sākumā šķiet, ka atveseļošanās ir strauja, tomēr atveseļošanās notiek viļņaini. Piektā Covid-19 dienasgrāmata.

Ir sanācis kādu laiku nerakstīt, jo atveseļošanās ievelkas un diezgan pamatīgi. Simptomi pazūd pakāpeniski, bet nogurums, kas, iespējams, ir gan simptoms, gan blakusparādība, uzvedas kā amerikāņu kalniņos: tikko šķiet, ka būs labi, nākamajā brīdī esi gar zemi, nenormāls nogurums, galva griežas, un vieglāk ir gulēt, nekā atrasties vertikāli. Kopā laikam sanāk apmēram četri “augšā-lejā” cikli.

Sākumā esmu optimistiska, jo vīrs jau nedēļu pēc diagnozes taisa remontu vannas istabā. Tajā brīdi man tiešām neienāk prātā, ka slimības gaita mums varētu būt atšķirīga, jo principā simptomi un kovida sākuma norise ir vienāda.

Amerikāņu kalniņu raksturs ir apmēram tāds: brīdī, kad paliek strauji labāk, pēkšņi atceries visādas lietas, par ko iepriekšējā posmā vispār nav bijis laika un spēka domāt. Tā nu pēkšņi atceros, ka gribēju dzimšanas dienā vīram uzdāvināt pietiekami skandalozā Krievijas muzikologa un žurnālista Vadima Žuravļova jaunāko grāmatu.

Vienā no atveseļošanās epizodēm pēkšņi atceros, ka gribēju nopirkt muzikologa un videoblogera Vadima Žuravļova grāmatu. Uzrakstu viņam FB, un pēc dažām dienām grāmata jau ceļo pie manis. Pastkastē iekrīt dienā, kad beidzot braucu nodot pirmo antivielu testu

Pirms saslimšanas man tas šķiet labi izdomāts: esam tiešām fani autora video blogam @sumerkibogov, bet par grāmatas iegādi skaidrības nebija. Amerikāņu kalniņa mierīgajā posmā ir enerģija un saprotu: jāraksta pašam Žuravļovam, gan jau kādreiz atbildēs. Atbilde pienāk pēc dažām minūtēm: atsūtiet adresi, pēc dažām dienām iešu uz pastu, samaksa caur “PayPal”. Sanāk tiešām glīti: grāmata Maskavas pastā ir tieši dzimšanas dienā un pastkastē tieši tajā dienā, kad beidzot esmu tik tālu, lai dotos uz pirmo antivielu testu.

Paiet diezgan ilgs laiks, lai atkal varētu ārā iet ar prieku. Pirmajā atļautajā dienā aizbraucam uz laukiem, bet pēc tam vairākas dienas vienkārši neko negribas; ārā neiešanas laiks ir bijis par ilgu.

Ir dienas, kad nevar ne iziet ārā, ne ieēst.

Pa to laiku daudzi, ar kuriem esam slimojuši vienlaikus, atveseļojas, dodas uz antivielu testiem, atsāk dzīvi. Gundars, mans vīrs, tikko ir skaidrs antivielu testa rezultāts, ir prom pie studentiem (jo strādā individuāli un visu laiku gaisā ir bailes par to, ka arī individuālo priekšmetu norisi klātienē var aizliegt).

Man dzīvi atsākt neizdodas vēl kādu laiku. Ir draugi, kas gan ēšanas paradumus uzpasē un sūta iedvesmojošus sava ēdiena attēlus, gan arī stāsta, ka tagad gan vajadzētu saņemties un iet ārā. Es gatavojos.

Ēst īsti negribas, tāpēc visam cenšos likt klāt mikrozaļumus, ko pērku tiešajā pirkšanā, lai vismaz kaut kā uzmundrinātu organismu.

Sandra "Facebook" raksta: “Maziem solīšiem, maziem balerīnas solīšiem”. Es ļoti labi zinu, kā tam būtu jābūt. Iepriekšējā dzīvē centos ikdienā nostaigāt ne mazāk par 8 kilometriem, tagad viss ir jāsāk no sākuma, bet grūtākais ir, ka nedrīkst pārforsēt, tad atkal būs grūti staigāt turpmākās dienas. Ļoti jāplāno, bet šoreiz, šķiet, tas izdodas diezgan labi, kāpinājums katru dienu pa apmēram kilometru. Pirmajā dienā, kad ārā noeju vienu kilometru, Aiga, kam hobijs nūjošana, saka: “Mēs varētu sacensties, kura vairāk noies.” Viņa ir baigā, jo dienā noiet ap 10km. Tomēr pēc dažām dienām saprotu, ka Aiga mani arī influensē: nenormāli negribas iet ārā, bet – ja nu viņa piezvana un pajautā, cik šodien noiets?

Pa to laiku beidzot nonākam līdz tam, ka jāpārbauda antivielas. Paiet apmēram nedēļa, kamēr ir spēks aizbraukt nodot analīzes. Dienā, kad nododu analīzes Infektoloģijas centrā, ir covid viena gada dzimšanas diena. “Tik mazs, bet jau tik daudz paveicis,” saka viens no maniem draugiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt