Kultūra / Mūzika
Latviešu diriģents Andris Nelsons un Leipcigas "Gewandhaus" orķestris nominēts "Grammy" balvai, liecina informācija balvas tīmekļvietnē.
Turpinot iepriekšējos gados aizsākto tradīciju, par godu Latvijas 104. dzimšanas dienai Valsts prezidenta kanceleja, Kultūras ministrija un VSIA "Latvijas koncerti" aicina apmeklēt 18. novembra koncertus Latvijas vēsturiskajos novados: Vidzemē – Pociema Kultūras namā, Zemgalē – Mežotnes daudzfunkcionālajā attīstības centrā "Strēlnieki", Sēlijā – Gārsenes Kultūras namā, Kurzemē – Ezeres Kultūras namā un Latgalē – Zilupes Kultūras namā. Visos koncertos ieeja bez maksas, informēja organizatori.
15. novembrī koncertu sēriju Latvijā sāk Amerikas Savienoto Valstu Jūras spēku Eiropā un Āfrikā rokgrupa "Flagship". Šie koncerti notiek, gan svinot Latvijas valsts neatkarības dienu, gan atzīmējot Latvijas un ASV diplomātiskās sadarbības simtgadi.
"Tuvojas Latvijas dzimšanas diena, un [tā] ir jāsvin, un jāsvin brīvība, kas mums ir dota, iespēja dzīvot šeit brīvā Latvijā," uzsver grupas "Raxtu raxti" mūziķi Kristīne Kārkle-Kalniņa un Marts Kristians Kalniņš. Šogad grupa atzīmē 10 gadu jubileju un 18. novembrī jau tradicionāli tiksies ar klausītājiem lielkoncertā.
92% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem ikdienā klausās mūzikas ierakstus, liecina Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru "Kantar" veiktās ikgadējās socioloģiskās aptaujas par Latvijas sabiedrības mūzikas patēriņa paradumiem rezultāti.
"Jo vecāka kļūstu, jo vairāk pieredzes man ir, jo spilgtāk manī izteikta ir realitātes sajūta. Man ir ļoti liels respekts pret izpildītājmāksliniekiem, apzinoties, cik ļoti sarežģīta ir mūsu profesija. Nupat lasīju interviju ar Elīnu Garanču, kura saka – no tevis sagaida arvien vairāk, vairāk, vairāk... Mēs apzināmies, ka mums jāattaisno kādas ekspektācijas, bet mūsos jau arī ir tas cilvēciskais faktors – mēs neesam mašīnas," saka vijolniece un pedagoģe Eva Bindere, kura jau labu laiku par savām mājām sauc Itāliju.
"Tur, kur citi iet izklaidēties, es, visdrīzāk, strādāšu," par savu karjeru "Radio Naba" rubrikā "Gana aktuāli!" stāsta Aiga Leitholde – LSM.lv rakstu autore, Latvijas kultūras ainas fiksētāja un mūzikas apskatniece, kurai ne Latvijas, ne ārzemju mūzikas scēna nav svešs lauciņš.
Ašais, Stīvais, Grāvis un Strēlnieks peld uz Visbiju meklēt Ziemeļmeitu, jo viņu brālis ir aizgājis tālu un zīmē ar krītu uz ielām sadauzītu bundzinieku. Tā ir grupa "Jumprava". Dibināta 1984. gadā, kad tās vadītājs basģitārists Ainārs Ašmanis pasludināja godkārīgu mērķi – radīt Latvijā populārāko ansambli. Mērķis tika īstenots.
Novembra pirmās nedēļas Latvijas populārajā mūzikā atnesa jaunu, žanriski daudzveidīgu albumu ražu. Piedāvājam iepazīties ar astoņiem jauniem albumiem, kā arī novembra singlu izlasi.
Sestdien, 12. novembrī, Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" kamermūzikas programmā "Starp sapni un nomodu" uzstāsies pasaulē atzītā akordeoniste Ksenija Sidorova.
Aizvadītā nedēļa nesusi izcilus panākumus Nacionālās Mākslu vidusskolas Rīgas Doma kora skolas kolektīviem – ar uzvarām no starptautiskiem konkursiem mājās atgriezušies divi skolas kolektīvi – Rīgas Doma meiteņu koris "Tiara" diriģentes Airas Birziņas vadībā ieguvis 1. vietu bērnu koru kategorijā 53. Starptautiskajā Tolosas koru konkursā Basku zemē, Spānijā, savukārt Rīgas Doma kora skolas gospeļkoris diriģentes Unas Stades vadībā ieguvis 1. vietu 7. Starptautiskajā populārās un džeza mūzikas konkursā "Lauluragin 2022" Igaunijā, informēja skolas pārstāvji.
Komponistam Arturam Maskatam šī gada rudens sanācis ražīgs – divi pirmatskaņojumi, autorvakars "Lielajā dzintarā", piedalīšanās filmas "Dzīves tango" tapšanā, kā arī rosīšanās Andreja Žagara Kultūras atbalsta un attīstības fondā. Par savu draugu Andreju Žagaru raidījumā "Kultūrdeva" komponists atklāj: "Andrejs varēja aizraut un iededzināt, un galvenais, ko viņš vēl prata, viņš prata padarīt savu varbūt reizēm neprātīgu, pilnīgi traku ideju par visu kopīgu ideju un visus vest uz šīs idejas piepildījumu."
"Runa ir par pandēmiju, šajā gadījumā – lielākiem masveidīgiem satricinājumiem, kas cilvēci piemeklējuši visos laikos," skaidro komponists Andris Dzenītis, stāstot par savu jaunāko opusu "Canti della peste" jeb ar itāliešu renesanses vārsmām rakstītajām "Mēra dziesmām", kas 8. novembra vakarā Rīgas Reformātu baznīcā noslēgs Jaunās mūzikas festivālu "Arēna".
Tā liekas, un tā arī ir – ko vēl var piebilst par Marisu Ivaru Georgu Jansonu, "Klasikas" īpaši vērtētu un Gundas Vaivodes bieži uzrunātu? Ir Nīderlandē viņam veltīta tulpju šķirne, ir slavenā norvēģu gleznotāja Hokana Gulvanga portretu sērija un mūzikas pasaules mūžīga mīlestība. Un tomēr ir kādas viņa īpašās attiecības ar arhitektūru.
"Es daru to, ko vienmēr esmu vēlējies darīt. Tas nav gluži ikdienišķs dzīves ritējums, vairums tā nedzīvo. Bet es citādu dzīvi nepazīstu. Un nevēlos. Vienmēr gribēju dzīvot tieši un tikai tā. Un tas nebūtu iespējams, ja es kopš pirmlaikiem nezinātu, ka vēlos to. Tā nav nejaušība. Darīju visu iespējamo, lai nonāktu pie tā, kas man tagad ir. Ne jausmas, kad izmazgāt drēbes vai kad nākošgad tikšu mājās. Bet atkal — nežēlojos par to. Ir tik daudzi, kas vēlētos to pašu, vai vismaz domā, ka vēlas, bet netiek tik tālu. Esmu ļoti laimīgs un izredzēts," — tā sarunā ar Orestu Silabriedi atzīstas Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra jaunais mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Tarmo Peltokoski.
"Laba formula ir domāt nevis par perfekcionismu, bet par progresiju. Respektīvi, ir svarīgi katru dienu kļūt mazliet labākam, lai pēc gadiem, ja atskaties, šodien tu patiešām būtu kaut nelielu daļiņu labāks nekā toreiz. Ja šodien esi patrenējies un kaut ko sapratis, tad, pēc gadiem atskatoties, var redzēt to ceļu – attīstības līkne ir jau daudz, daudz lielāka. Tātad process, nevis perfekcionisms," uzskata saksofonists un komponists Toms Rudzinskis, kurš pēc ilgākas dzīves ārvalstīs atgriezies Latvijā, strādā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Ventspils Mūzikas vidusskolā, veido džema sesijas "M/Darbnīcā".
"Manuprāt, klavieres tomēr ir pārāk rupjš instruments Baham un vispār baroka mūzikai. Nekādā gadījumā negribu noniecināt klavieres, bet tās vairāk domātas kā koncertinstruments koncertzālēm – mūzikai, kas vērsta uz ārpusi un ir emocionāli ļoti spilgta. Turpretim Baha mūzikā viss vērsts uz iekšu, te absolūti nav nekādu ārēju efektu, tā ir ļoti intīma. Visu laiku viņš sarunājas ar Dievu," atzīst pianists, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Arnis Zandmanis un slavē klavieru būvētāja Dāvida Kļaviņa radīto "Una Corda" instrumentu "M189" – vienstīgu klavieres, uz kurām Baha darbi skanot visatbilstošāk. Par to varēsim pārliecināties 6. novembrī pulksten 16.00 jaunatklātajā daudzfunkcionālajā kultūras telpā – klavierbūves uzņēmuma "Klavins Piano" koncertzālē Kuldīgā. Arnis Zandmanis klausītājus iepriecinās ar Johana Sebasitāna Baha 12 prelūdijām un fūgām no cikla "Labi temperētais klavesīns" 1. sējuma.
2022. gada 11. novembrī, pēc svecīšu iedegšanas krastmalā, Rīgas iedzīvotāji un pilsētas viesi tiek aicināti apmeklēt netālu esošo koncertzāli "Ave Sol", kurā par godu 11. novembrim pulksten 19.00 notiks Lāčplēša dienai veltīts pasākums "Daugavmalā mierīgs vakars", informēja Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienībā.
"Man ir tā laime spēlēt ar šiem diviem meistariem. Gints Smukais [..] ir tāds cilvēks, kas nespēlē pamatlietas, viņam ir vairākas līnijas, viņš ir izdomājis, ka te būs ritmiskā līnija, te būs, teiksim, basa līnija, te būs harmoniskā līnija. Otrs meistars Jānis Kalniņš ir vairāk uz solo un tādu motīvu. Viņi abi divi ir tandēms, viens otru papildina brīnišķīgi. Brīžiem jūtu: johaidī, te nevienu vairāk nevajag, pietiek ar viņiem diviem. Viņi aizpilda gan aranžējumus, gan visu muzikālo materiālu", tā akustiskās koncertprogrammas kolēģus raksturo mūziķis Jānis Stībelis. Koncertprogrammas tūre jau noslēgusies, par to un gadu gaitā piedzīvoto mūziķa profesijā, kā arī dziesmu tapšanu saruna raidījumā "Kultūrdeva".
Valsts svētku dienā, 18. novembrī, Rīgas Domā piecu stundu garumā no plkst. 12.00 līdz 17.00 izskanēs latviešu ērģeļmūzika 20 Latvijas profesionālo ērģelnieku un Latvijas solistu izpildījumā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
