Koncertu programmā – brīnišķīgi, bet nepelnīti reti atskaņoti latviešu mūsdienu garīgās mūzikas skaņdarbi – Artura Maskata skaņdarbs "Lieldienās" (Na Strastnoi), Pētera Butāna oratorija korim, ērģelēm un sitaminstrumentiem "Lux aeterna", par kuru komponists saņēmis Lielo mūzikas balvu, kā arī citas pareizticīgo mūzikas pērles.
Izteiksmīgais Artura Maskata tenoram Aleksandram Antoņenko veltītais skaņdarbs "Lieldienās", Borisa Pasternaka dzejas iedvesmots, ir – komponista paša vārdiem runājot – piepildīts ar "augšāmcelšanās brīnumu, tā spēku un varenību".
Pētera Butāna vienlaicīgi ekspresīvā un meditatīvā oratorija "Lux aeterna" (tulkojumā no latīņu valodas – "Mūžīgā gaisma") apvieno dažādus garīgos tekstus, kuros rodama mūžīgās gaismas klātbūtne – gan kanonisko rekviēma jeb mirušo piemiņas mesas tekstu, gan Vecās derības 5. psalma un Mozus grāmatas pantu tekstus senslāvu valodā, gan latviešu dzejnieces Aspazijas dzejas rindas.
Koncertos vēl bez tenora Aleksandra Antoņenko un Rīgas pareizticīgo kamerkora "Blagovest" piedalīsies arī diriģenti Aleksandrs Brandavs un Jānis Kokins, kā arī Larisa Carjkova (ērģeles), Uģis Krišjānis (klavieres), Edgars Saksons, Uģis Krūskops un Ivo Krūskops (sitaminstrumenti).
"Mūzika ir Dieva valoda"
Antoņenko stāsta, ka ar "Blagovest" dzied kopā ne pirmo reizi, ar kamerkori viņš dziedājis kopā savos studiju laikos, 1994. gadā, un pat devies turnejā uz Vāciju, Holandi, Beļģiju un Franciju. "Tieši pirms 30 gadiem," atzīmē Antoņenko.
Koncerti "Mūžīgā gaisma" apzināti izvēlēti starp katoļticīgo Lieldienām marta beigās un pareizticīgo Lieldienām maija sākumā. "Mēs izvēlējāmies tādu programmu, kura var apvienot pareizticīgo Lieldienas ar Eiropas katoļu un luterāņu, un citu protestantu Lieldienām. Laiks starp tām ir tik plašs, ka to visu joprojām var dziedāt," pauž dziedātājs.
Tāpat mākslinieks atklāj, ka Artura Maskata skaņdarbu "Lieldienās", kas veltīts tieši viņam, izpildīs tikai trešo reizi.
Šo skaņdarbu iepriekš viņš izpildījis tikai divreiz – 2011. un 2012. gadā.
"Mainījusies ir tieši kora partitūra, jo mums vairs nav vibrofona un citu instrumentu, mums ir pārlikums ērģelēm un korim. Varbūt tāpēc tas izskanēs nedaudz citādāk, nedaudz citādākās krāsās, bet vienalga tā ideja ir palikusi tā pati – visi metri, ritmi un Pasternaka teksti," stāsta pasaulslavenais dziedātājs.
Turklāt vēl bez Maskata un Butāna skaņdarbiem Antoņenko skanīgais tenors izskanēs arī komponistu Raimonda Paula, Ērika Ešenvalda, Sergeja Rahmaņinova un citu komponistu darbos.
"Vesela virkne skaņdarbu būs tieši ar Lieldienu priekšnesumu, ar to ideju, tāpēc arī programma saucas "Mūžīgā gaisma". Tā ir mūžīgā gaisma, uz kuru mēs tiecamies visu laiku. Mūzika ir Dieva valoda, caur mūziku Dievs runā ar mums visiem," uzsver Aleksandrs Antoņenko.
