ĪSUMĀ:
- Dārzu īpašniekiem jābūt atbildīgiem par to, kas tiek audzēts. Nedrīkst pieļaut augu izplatīšanos ārpus teritorijas.
- Invazīvo augu izplatīšanos veicina arī klimata izmaiņas, bet lielākais sugu izplatīšanās palīgs ir cilvēks.
- 10% no svešzemju sugām ar laiku kļūst invazīvas, nomācot un izstumjot vietējās augu sugas.
- Invazīvās sugas ir jāapkaro savlaicīgi. Dažas no metodēm – aparšana, izrakšana vai kontrolēta pesticīdu lietošana.
Invazīvo augu un dzīvnieku sugu izplatība Eiropas valstīm ik gadu nodara 12 miljardu eiro lielus zaudējumus. Arī Latvijā šādu sugu netrūkst.
"Invazīvās sugas nodara lielu kaitējumu. Sāksim ar to pašu latvāni. Tas Latvijā ir vairāk kā 10 tūkstošu hektāru platībā, vai ikkatrā novadā un pilsētā, izņemot vienu – Ventspili. Viņi ir izmantojuši gudro paņēmienu, pašu efektīvāko pret invazīvajām sugām – viņi to nav ielaiduši Ventspilī. Tas ir pirmais – neielaist, neievest jaunas invazīvās sugas, izvēlēties dārzos nestādīt svešus [augus]," norādīja Garkāje.
"Dārza īpašniekiem ir jābūt atbildīgiem par to, ko mēs ieviešam savā dārzā un kā tālāk ar šo augu darbojamies. Var audzēt, bet jāskatās, lai tas neizplatās ārpus dārza teritorijas.
Visbiežākā kļūda, ko pieļauj cilvēki, ir, nepadomājot līdz galam, dārza atkritumus vienkārši izmet ārpus savām teritorijām kaut kur upes krastā, kādā gravā, aizved uz mežu. Tādā veidā šīs sugas tiek neapzinīgi izplatītas tālāk," piebilda Bojāre.
Invazīvie augi izplatās un aug tālāk pat no sēkliņas vai izmestas auga daļas. To veicina arī izmaiņas klimatā – maigākas ziemas, siltākas vasaras, lielāks mitrums. Latvijā arvien vairāk ienāk sugas, kas vēl pagājušajā gadsimtā šeit augt nespēja, bet šobrīd ar katru gadu jūtas arvien labāk. Vienlaikus lielākais sugu izplatīšanās palīgs ir cilvēks.
"Tas latvānis tika ievests lopbarībai, puķu sprigane kā krāšņumaugs. Arī vairākas citas sugas botāniķi, zinātnieki ieveda un audzēja, jo katram gribas ar kaut ko izcelties," piemērus minēja Garkāje.
"Tas notiek joprojām. Sevišķi, kad paliek siltāks un var ievest arvien eksotiskākus augus. Protams, ne visas sugas pāriet savvaļā, bet apmēram 10% no šīm svešzemju sugām, kas, runājot par augiem, veido apmēram vienu trešdaļu Latvijas floras, beigu beigās kļūst par invazīvām sugām. Arī ļoti bīstamām invazīvām sugām," piekrita Bojāre.
Puķu sprigane, visiem labi zināmais latvānis, daudzlapu lupīna, Kanādas zeltslotiņa – visi šie augi ir ievesti, un, nomācot un izstumjot citus augus, apdraud vietējās sugas.
"Piemēram, Kanādas zeltslotiņa izdala vielas, kuras kavē citu augu augšanu, nomāc sēklu dīgšanu, ko zinātniski sauc par alēlopātiju, un tādā veidā tā vēl vairāk paplašina savu lauku. Beigu beigās ir tā, ka aug šī zeltslotiņa, bet neaug nekas cits," skaidroja Bojāre.
Cīnīties pret Kanādas zeltslotiņu, tāpat arī ar citām sugām var, aparot tās augšanas vietu un iesējot graudzāles, taču bieži vien cilvēki sāk darīt kaut ko tikai tad, kad problēma ir krietni samilzusi. Nelielās teritorijās augus var arī izrakt vai kontrolēti izmantot pesticīdus.
Lai veicinātu cilvēku izpratni par bīstamajām invazīvajām sugām un to radītajiem draudiem Latvijas dabai, kā arī informētu par nepieciešamību ziņot par šo sugu novērojumiem dabā vietnē www.invazivs.lv, DAP projekts "LatViaNature" sāk kampaņu "Ķeram svešos Latvijas dabā!". Kampaņas laikā ikvienam būs iespēja apgūt invazīvo sugu ierobežošanas metodes kopā ar dabas ekspertiem lielajā "Ķeram svešos Latvijas dabā!" talkā 15. jūnijā Vecdaugavā.
"Jebkurš sabiedrības loceklis ir aicināts iesaistīties, kaut vai savā mazdārziņā būt atbildīgs. Ja kaut kur ejot redz to puķu sprigani vai zeltslotiņu, kaut vai vienu augu izraujot būs jau par vienu augu mazāk. Ja katrs tā darīs, dabā ejot un pastaigājoties, jau ļoti daudz tiks izdarīts," vērtēja Bojāre.
Lai invazīvo augu sugas varētu atpazīt, ir radīts invazīvo augu pārvaldnieks, kurā var redzēt gan to, kā tās izskatās, gan iepazīties ar citu noderīgu informāciju.
