Endometrioze un policistiskais olnīcu sindroms ir divas hroniskas saslimšanas, kuras var ietekmēt ne tikai sievietes dzīves kvalitāti, bet arī apgrūtināt bērniņa ieņemšanu. Šīs diagnozes gan automātiski nenozīmē neauglību, Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" norādīja ginekoloģe reproduktoloģe Katrīna Kalniņa un ginekoloģe, dzemdību speciāliste Natālija Bērza.
Dzīve & stils / Veselība
Klimata pārmaiņas padarījušas karstuma viļņus par neretu parādību. Apvienoto Nāciju organizācija (ANO) prognozē, ka tie nekur nepazudīs, bet tieši pretēji – būs novērojami arvien biežāk. Cik lielu karstumu cilvēks spēj izturēt, un kas mūs sagaida nākotnē?
Jaunzēlandē šomēnes stājas spēkā jauni noteikumi, lai ierobežotu e-cigarešu epidēmiju jauniešu vidū un šī produkta negatīvo ietekmi uz vidi. Valstī, kura plāno pilnībā izskaust smēķēšanu, arvien populārākas kļūst e-cigaretes, turklāt satraukumu raisa to lietošana jauniešu vidū. 2021. gadā Jaunzēlandē regulāri "veipoja"gandrīz 10% bērnu, kas bija tikai 14 gadus veci.
Lai mazinātu garās rindas uz konsultāciju pie ģimenes ārsta, Lietuvā, sākot ar nākamo gadu, ģimenes ārstu praksēs pacientus varēs pieņemt arī medmāsas, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.
Vidēji katru gadu Latvijā tiek konstatēti 200–250 jauni dzemdes kakla vēža gadījumi, turklāt apmēram 60% no tiem ir ielaistās stadijās, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atklāja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas onkoginekoloģe Arta Spridzāne. Viņa aicināja sievietes doties uz diagnostiku, jo, atklājot dzemdes kakla vēzi agrīni, to var kvalitatīvi izārstēt.
Retās slimības ir viena no veselības aprūpes politikas prioritātēm. Nupat apstiprināts jau trešais plāns reto slimību jomā, lai uzlabotu pacientu ārstēšanu, dzīves kvalitāti un iespējas iekļauties sabiedrībā. Šim nolūkam paredzēts arī miljonos mērāms finansējums, taču tas nenozīmē, ka cilvēks, kuram nupat noteikta reta diagnoze, tūdaļ nonāk valsts rūpju lokā.
Tendences rāda, ka Latvijā pieaug personu ar garīgā rakstura traucējumiem skaits. Arī Covid-19 pandēmija palielinājusi dažādu garīgās veselības traucējumu attīstības risku. Oktobrī, ko pasaulē atzīmē kā garīgās veselības mēnesi, rosina runāt par personu ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā, tostarp darba tirgū.
Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, krūts vēzis ir biežākais konstatētais ļaundabīgais audzējs sievietēm. Lai arī tiek plaši popularizēta izmeklējumu nepieciešamība, Latvijā vien 42% sieviešu izmanto valsts apmaksāto mamogrāfijas izmeklējumu pēc 50 gadu vecuma, pastāstīja Zemgales reģionālā televīzija. Savukārt jaunākām sievietēm ārsti iesaka ultrasonogrāfijas pārbaudes, taču uz tām var nākties gaidīt garās rindās.
Pelējuma sēnes gaisā ir visur, bet pie labvēlīgiem apstākļiem – mitruma, sliktas gaisa apmaiņas un kārtīgām barības vielām – tās var sākt augt un attīstīties. Pamanot pelējumu, to nedrīkst vienkārši kasīt nost, tas sākumā jāapstrādā ar ķīmiskiem līdzekļiem vai jālūdz palīdzība speciālistiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūta asociētie profesori Jurģis Zemītis un Linda Mežule. Savukārt ārste uzsvēra, ka astmas cēlonis bieži ir tieši pelējums.
Ik gadu kopumā Latvijā slimnīcās tiek stacionēti aptuveni 6500 pacientu ar insultu. Tas ir galvenais invaliditātes un otrs izplatītākais nāves cēlonis pasaulē. Lai arī Latvijā šo gadījumu skaits kopumā sarūk, tomēr joprojām veidojas garas rindas rehabilitācijā. Insultu gan var arī novērst, ievērojot veselīgu dzīvesveidu un veicot regulāras pārbaudes, kam Insulta dienā veltīti īpaši izglītojoši pasākumi Stradiņa slimnīcā.
Gan oktobra beigās, gan novembra sākumā Latvijā būšot šim laikam neraksturīgi augsta gaisa temperatūra – gaidāmi pat siltuma rekordi, tomēr rudens vēji un lieti jau līdz šim ir ķēruši ne vienu vien, kas atvasaras veldzē bija par plānu saģērbies un nu cīnās ar klepu, iesnām un sāpošu kaklu. Ārsti skaidro, ka vislabāk sākt ārstēt saaukstēšanās simptomus ar sentēvu metodēm.