Pētījumā apskatītas 24 Eiropas valstis; tā rezultāti ir publicēti žurnālā "Human Reproduction". Pētījuma autori analizēja dzimstības statistiku 2021. gada janvārī, tātad deviņus, desmit mēnešus pēc Covid-19 pandēmijas sākuma un pirmā mājsēdes viļņa Eiropā.
Šie dati tika salīdzināti ar dzimstības līmeni iepriekšējos gados: 2018. un 2019. gada janvārī.
Pētnieki secināja, ka aplūkotajās valstīs dzimstība sarukusi vidēji par 14%. Jo ilgāka bija mājsēde, jo lielāks dzimstības kritums tika novērots.
Lietuvā dzimstība sarukusi par 28,1%, liels kritums bija vērojams arī Ukrainā (24,4%), Spānijā (23,5%) un Rumānijā (23,3%).
Latvijā dzimstība sarukusi par 15,5%, bet Igaunijā bija vērojams kritums par 12,8%.
Dzimstība samazinājusies arī Krievijā (par 19,1%), Portugālē (17,8%), Itālijā (17,2%), Francijā (14,4%) un Beļģijā (12,2%).
"Jo ilgāka bija mājsēde, jo mazāk grūtniecību iestājās, pat tajās valstīs, ko pandēmija neskāra tik smagi," vēsta pētījuma autors Leo Pomars no Lozannas Universitātes slimnīcas.
"Mēs uzskatām, ka pāru bailes no veselības un sociālās krīzes Covid-19 pirmā viļņa laikā ietekmēja dzimstības samazināšanos pēc deviņiem mēnešiem."
Dažādi ierobežojumi, kas tika ieviesti, lai savaldītu pandēmiju, varēja pamudināt pārus atlikt lēmumu par ģimenes pieaugumu.
Pētnieki gan vēsta, ka jau 2021. gada martā dzimstība esot atgriezusies normālā līmenī.
