Higsa bozons paver ceļu citu Visuma noslēpumu noskaidrošanai

Pēc gandrīz pusgadsimtu ilgiem pētījumiem Lielajā hadronu paātrinātājā ir pierādīta Higsa bozona eksistence. Par to Šveicē trešdien paziņoja fiziķi Eiropas Kodolpētījumu organizācijā.

Pēc gandrīz pusgadsimtu ilgiem pētījumiem Lielajā hadronu paātrinātājā ir pierādīta Higsa bozona eksistence. Par to Šveicē trešdien paziņoja fiziķi Eiropas Kodolpētījumu organizācijā. Teorijā šī elementārdaļiņa matērijai piešķir masu, un tās atklāšana praksē apstiprinājusi, ka zinātnieki ir uz pareizā ceļa. Tas paver ceļu uz citu Visuma noslēpumu noskaidrošanu. Tiesa, simtprocentīgas pārliecības par to, ka jaunatklātā daļiņa ir Higsa bozons, vēl nav.

Eiropas Kodolpētījumu organizācijas jeb CERN zinātnieku konferencē klāt bija arī pats 83 gadus vecais britu fiziķis Pīters Higss, kura vārdā ir nosaukta jaunatklātā elementārdaļiņa. Pirms gandrīz piecdesmit gadiem viņš publicēja darbu par bozona koncepciju. Higss paziņoja, ka tas ir neticami, ka atklājums noticis vēl viņa dzīves laikā.

Higsa bozons ir viena no elementārdaļiņām, tādām pašām, kā vairāk pierastie elektrons, protons, neitrons, par kuriem esam dzirdējuši skolā. Tā skaidro Latvijas Universitātes rektors, fiziķis, profesors Mārcis Auziņš. Taču līdz šim Higsa bozons eksistēja tikai teorijās, bet praksē pētnieki šo elementārdaļiņu nebija spējuši konstatēt. Auziņš norāda, ka tagad var gandrīz droši apgalvot, ka tas beidzot ir noticis, un ir daudz lielāka pārliecība, ka hipotēzes par to kā pasaule ap mums funkcionē ir pareizas: Mums pašreiz ir vispārīgākajos priekšstatos par to, kā šī pasaule ap mums ir uzbūvēta. Šos priekšstatus elementārdaļiņu līmenī raksturo teorija, ko mēs saucam par standartmodeli. Šajā standartmodelī joprojām ir viena lieta, kas ir neizskaidrota- kāpēc daļiņām ir masas, kāpēc viņas kaut ko sver? Higsa bozons ir tā daļiņa, kas piešķir visām pārējām daļiņām masu. Tātad, ja mums ir patiešām Higsa bozons, tad tagad mēs daudz labāk saprotam, kāpēc daļiņām ir noteiktas masas, kāpēc tās kaut ko sver.

Jau iepriekš bija pazīmes, ka Higsa bozons ir eksperimentāli konstatēts, bet, lai būtu droši, bija vajadzīgs vairāk datu, lai pārliecinātos, ka tā nav kļūda. Tādēļ notika vairāki neatkarīgi eksperimenti, kuros ar lielu drošības pakāpi šo daļiņu ir izdevies ieraudzīt. CERN pētnieki norāda, ka atklātajai jaunajai daļiņai ir visas Higsa bozona īpašības, un, visdrīzāk, tā arī ir Higsa bozons, taču vajadzīgs laiks, lai to apstiprinātu.

Tomēr ir sperts nozīmīgs solis uz priekšu, un profesors Mārcis Auziņš uzskata, ka, kaut gan tā ir diezgan abstrakta teorija, agrāk vai vēlāk tā droši vien būs noderīga arī praktiskiem mērķiem. Līdzīgi, kā tas notika ar elektrību. Vairāku miljardu eiro vērto Lielo hadronu paātrinātāju, pēc šī atklājuma, protams, neslēgs. Paātrinātāja būves pamatmērķis bija Higsa bozons, bet tā atklāšana pētniekiem ļaus turpināt eksperimentus ar lielāku pārliecību par hipotēzes pareizību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt