Karš Ukrainā no jauna licis domāt par jautājumiem, kas skar kodoldrošību mūsu reģionā. Radioaktīvie elementi, nonākot vidē, atstāj paliekošas pēdas, kuras ir sarežģīti likvidēt un kuru ietekmi varam izjust gadu desmitiem.
Primāri gan jādomā par cilvēku drošību un to, kā pasargāt sabiedrību no smagām sekām veselībai. Pie tā, sadarbojoties ar kolēģiem no citām Eiropas valstīm, cītīgi strādā arī Latvijas zinātnieki.
"Ir dažādi dzelzs savienojumi, Prūsijas zilais un tā modifikācijas, pie kurām Latvijas Universitātes grupa kopā ar Čehijas Aizsardzības Universitātes pētniekiem strādā, lai izvērtētu dažādas iespējas, kā pielietot šos antidotus, – gan uznest uz polimēriem, gan arī pielietot kapsulu veidā," skaidroja Reinholds.
Viņš norādīja, ka
Latvijā ir labi sakārtota radioaktīvo vielu uzraudzība un kontrole, līdz ar to kodolnegadījuma gadījumā ļoti ātri tiktu pamanīts un ziņots, ja radiācijas līmenis Latvijā kļūtu augstāks.
Attiecīgi cilvēkiem laicīgi būtu iespējams uzņemt pretindi, bet šobrīd tiek strādāts, lai tā pasargātu pēc iespējas labāk, ne tikai pret cēziju.
"Tā ir inovācija, ko kopā ar čehu kolēģiem mēģinām attīstīt, – esošie antidoti, kas šobrīd ir pieejami, ir pamatā paredzēti radioaktīvajam cēzijam un neradioaktīvajam tallijam, bet mūsu pētījums iekļauj arī citus radionuklīdus. Mēs pētām, kā varētu izmantot dažādas modifikācijas, lai vienlaikus saistītu gan cēziju, gan stronciju un citus radionuklīdus," norādīja Reinholds.
Šobrīd zinātnieki ir nonākuši jau nākamajā līmenī un attīstības stadijā ir pētījumi ar pelēm.
"Mēs plānojam eksperimentus arī in vivo, ar pelēm. Eksperimenti ļauj novērtēt dažādu radionuklīdu absorbciju organismā un to, kāds ir kopējais starojums, kāda ir efektivitāte antidotam.
Attiecīgi pēc tam, izmantojot eksperimentus, varēs pārrēķināt arī uz cilvēku, kādi būs šie iedarbības efekti," skaidroja Reinholds.
Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece Gunta Ķizāne atzina, ka dažādi bioloģiskā, ķīmiskā un radioaktīvā piesārņojuma draudi ilgst jau gadsimtiem. Lai varētu ar tiem cīnīties, sabiedrībā jābūt zināšanām par radioaktīvo piesārņojumu, taču tās, viņasprāt, Latvijā ir nosacītas.
"Strādājot radiācijas drošības kursa virzienā, mācot Latvijā dažādos līmeņos, es saprotu, ka cilvēkiem nav zināšanu. Viņi nesaprot, teiksim, to, ka no Čornobiļas nenāk starojums kā rentgena iekārtā, ka no Čornobiļas, Fukušimas un, iespējams, arī varbūt kādreiz no citas nelaimes vietas nāk viela, ka tā ir radioaktīvā viela, ka tā izplatās gan zemē, gan cilvēkos, gan visā pasaulē, dabā," norādīja Ķizāne.
Vienlaikus viņa piekrita, ka Latvijā radioaktīvo vielu uzraudzība ir labā līmenī, pie tās strādā gan Radiācijas drošības centrs, gan Civilās aizsardzības centrs, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
