Neredzamie uzbrukumi Latvijai
Kopš Ukrainas kara saasinājuma Latvijas mobilo telekomunikāciju uzņēmumi ikdienā pārvar kiberizaicinājumus. Hibrīddraudu apstākļos un “nestandarta režīmā” visa Latvija un, likumsakarīgi, arī telekomunikāciju uzņēmumi aizvadījuši ikdienu jau kopš 2014. gada Krimas aneksijas laika. Taču pēdējo sešu mēnešu laiks bijis izaicinājumiem vēl bagātāks nekā iepriekš.
“Saskaņā ar mūsu datiem, no 2021. līdz 2022. gadam DDos uzbrukumu skaits palielinājās 10 reizes,” lakonisks savā situācijas vērtējumā ir Arunas Mickevicius.
“Ģeopolitiskās situācijas dēļ incidentu skaits un intensitāte ir vairākkārt augusi – biežāki un spēcīgāki kļuvuši izkliedētie pakalpojumatteices uzbrukumi jeb DDoS pret LMT infrastruktūru un mājaslapām,” apstiprina Juris Binde. Viņš norāda, ka LMT šādām situācijām ir laikus sagatavojies un cīņa pret kiberuzbrukumiem noris ikdienas darba fonā, tādēļ LMT klienti šādu notikumu ietekmi neizjūt.
“Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šogad saskaramies ar vairākiem DDoS kiberuzbrukumiem mūsu digitālajiem klientu apkalpošanas kanāliem, traucējot klientiem piekļuvi tiem. Tie noteikti ir bijuši masīvāki nekā iepriekš, taču nopietni kiberuzbrukumi citām mūsu sistēmām pēdējo gadu laikā nav bijuši,” komentē Valdis Vancovičs. Viņš piebilst, ka pēdējā pusgada laikā uzņēmumā pievērsta pastiprināta uzmanība iekšējo sistēmu drošībai.
Datu lielpatērētāji Latvijā
Jaunākais privātā datu analītikas uzņēmuma “Tefficent” pētījums, kas publiskots vasaras vidū, liecina, ka Latvijas mobilo operatoru klienti tuvina valsti otrajai vietai pasaulē mobilo datu patēriņā, ik mēnesi kāpinot mobilajos tīklos patērēto datu apjomu un sasniedzot iespaidīgo 26,5 GB apjomu vidēji vienam telekomunikāciju uzņēmuma klientam.
Jautāti par lielpatēriņa struktūru, uzņēmumu pārstāvji min galvenokārt izklaides saturu, kā pieprasītāko un vienlaikus datu apjomā summāri būtiskāko.
“Galvenais pakalpojums, kas patērē lielāko daļu datu, ir video. Mūsu tīklā tas būtu “YouTube”, “Tiktok”, “Go3 TV” serviss, “Facebook”/”Instagram” un citi sociālie tīkli. Ik gadu pieprasījums pēc datiem tikai pieaug, pateicoties arī augstākas kvalitātes video pieejamībai (4K) un tīkla atjaunināšanai uz 5G,” stāsta “Bite Latvija” ģenerāldirektors.
LMT neiedziļinās klientu patēriņa paradumos. “Šādā griezumā mēs datu patēriņu neanalizējam un arī klientu pētījumos nevaicājam, kādiem mērķiem klients izmanto internetu. Tradicionāli lielāko datu apjomu parasti patērē video saturs,” norāda Juris Binde.
“Viennozīmīgi, ka visvairāk mobilos datus patērē klienti, kas skatās video saturu, spēlē video spēles, aktīvi patērē sociālos tīklus un klausās mūziku kādā no mūzikas straumēšanas vietnēm. Un tie nav biznesa uzņēmumi,” komentē “Tele2” valdes priekšsēdētājs.
Atbildot uz jautājumu, kā uzņēmuma klienti kopumā vērtē pakalpojumu pieejamību šajā turbulenti-dinamiskajā laikā, Arunas Mickevicius stāsta, ka uzņēmums regulāri veic klientu apmierinātības pētījumus un "tajos tiek lūgts norādīt, vai un kad klienti ir saskārušies ar tīkla problēmām, bieži tās rodas dažādu iemeslu dēļ – vētrainu laika apstākļu vai bāzes stacijas apkopes dēļ, tīkla pārslodzes dēļ kādā no bāzes stacijām. Mēs uzraugām tīkla slodzi visu diennakti, lai noteiktu un novērstu gaidāmās problēmas.”
Juris Binde uzsver, ka pētījumus par klientu apmierinātību uzņēmums veic regulāri un ilgtermiņā tie parāda, ka Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas pēcapmaksas mobilo sakaru pieslēgumus. Klientu apmierinātība apliecina, ka “mērķtiecīgās investīcijas tehnoloģijās, kas ļauj nodrošināt augstākas kvalitātes pakalpojumus, piemēram, 5G tīkla attīstībā, un jaunāko tehnoloģiju izmantošana nes augļus. Jāatzīmē, ka pandēmijas laiks būtiski palielināja interneta patēriņa apjomus Latvijā, un tas joprojām saglabājas augsts,” skaidro Juris Binde.
Arī “Tele2” klientu apmierinātības pētījumus veic regulāri, lai varētu sekot līdzi tam, kas satrauc klientus un kur nepieciešami uzlabojumi.
“Kopumā varu teikt, ka klienti ir apmierināti ar mūsu sniegtajiem pakalpojumiem. Mēs, protams, arī apzināmies, ka mobilo sakaru pakalpojumu attīstība ir nebeidzams stāsts, jo mobilo datu izmantošana ikdienā turpina pieaugt,” komentē Valdis Vancovičs. Viņš piebilst, ka uzņēmums klientu pētījumus veic jau vairākus gadus, tādēļ nav bijusi nepieciešamība veikt kaut kādas papildu aptaujas un pētījumus, ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos apstākļos un ekonomisko situāciju.
Biznesa vajadzības digitālās transformācijas laikmetā
2022. gadā nenoliedzami pieaugušas telekomunikāciju uzņēmumu iespējas veidot profilētus risinājumus arī biznesa videi. Jaunais telekomunikāciju standarts 5G un tā ieviešana ļauj būvēt tikai uz klientiem veidotu 5G slēgtu tīklu, risinājumus jau minētajai digitālajai transformācijai, drošības risinājumu piedāvājumus, kas integrēti IKT piedāvājumā, u.tml.
“No biznesa klientiem mēs saņemam daudz vairāk pieprasījumu pēc dažādiem drošības risinājumiem, sākot ar palīdzības sniegšanu VPN/antivīrusu drošības pakalpojumu izmantošanā, līdz aprīkojuma izvietošanai Latvijas datu centros un piekļuvei datiem,” atzīmē “Bite Latvija” ģenerāldirektors.
Arī Juris Binde atzīst – “ģeopolitiskās situācijas satricinājumi atbalsojas teju visās biznesa jomās un nenoliedzami atstāj ietekmi. 2022. gadā biznesa vidē pieauga interese par datu pārraides un informācijas uzglabāšanas drošību, kā arī par digitālajiem rīkiem efektivitātes un veiktspējas uzlabošanai”.
Valdis Vancovičs skaidro, ka viņu “biznesa klienti lielākoties ir mazie un vidējie Latvijas uzņēmumi, kuri pieprasa standarta mobilo un digitālo tehnoloģiju risinājumus. Šajā jomā mēs neesam novērojuši būtiskas klientu prasību izmaiņas, taču vienlaikus redzam, ka arvien vairāk Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu pieprasa risinājumus, kas palīdz klientus apkalpot attālināti.”
Viņš piebilst, ka dažādi individualizēti IKT risinājumi ir dārgi, tādēļ ne visi Latvijas uzņēmumi ko tādu var atļauties. “Mazais un vidējais uzņēmējs meklē risinājumus, kas palīdz un atvieglo dažādus procesus uzņēmumā, bet šiem risinājumiem ir jābūt viegli un ātri apgūstamiem un izmaksām – saprātīgām. Šobrīd, piemēram, jau 7 no 10 jaunajiem korporatīvajiem klientiem izvēlas kādu standarta pakalpojumu, piemēram, zvanu vadības risinājumu, kas ļauj veiksmīgi pārvaldīt un vadīt ienākošo zvanu plūsmu, nepalaižot garām potenciālā klienta zvanu. Šo situāciju, protams, veicināja Covid-19 izraisītā pandēmija,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs.
Gada novērtējums un prognoze
Jautāts, vai 2022. gads uzņēmumam rit, kā iepriekš plānots, “Bite Latvija” ģenerāldirektors atbild apstiprinoši – “mēs paredzam īstenot lielāko daļu no plānotajām aktivitātēm, turpināt attīstīt mūsu tīklu, kā arī plānojam tālāku 5G tīkla izvēršanu, jaunu TV produktu ieviešanu, kā arī piedāvāt jaunus IKT produktus mūsu biznesa klientiem.”
“Lielus izaicinājumus nākamajiem gadiem redzam saistībā ar energoresursu inflāciju, darbaspēka izmaksām un vispārēju kandidātu trūkumu dažādās pozīcijās. Redzam, ka ar katru gadu sniegt vienus un tos pašus pakalpojumus kļūst dārgāk nekā iepriekš, ticu, ka ar šiem izaicinājumiem saskaramies ne tikai mēs,” piebilst Arunas Mickevicius.
Jautāts par riskiem, kam uzņēmums cenšas sagatavoties vēl šogad, viņš ir ierasti lakonisks – “pieaugošās enerģijas izmaksas, personāla pieejamība un izmaksu pieaugums, piegādes ķēdes pārvaldība, lai nerastos problēmas ar ierīču/tīkla infrastruktūras piegādi un tīkla stiprināšanu.”
“Nenoliedzami šis gads ir bijis izaicinošs – pieaugošā inflācija un resursu cenas, kas turpina augt, kā arī notiekošais pasaulē mūsu uzņēmumam neiet secen,” apstiprina arī LMT prezidents. “Tomēr mūsu plāni šobrīd tiek īstenoti, kā plānots - tīkla modernizācijas ieceres jau šobrīd ir realizētas pilnībā un atsevišķās pozīcijās plānotie rezultāti pat pārsniegti. Balss pieslēgumu jomā, kas ir pamatpakalpojums, mērķus jau esam sasnieguši un iecerēto pat izpildījuši ar uzviju – esam spējuši noturēt savu klientu bāzi par spīti ļoti agresīvām biznesa cīņām gan B2B iepirkumos, gan privātpersonu segmentā. Tāpat šogad esam daudz strādājuši, lai attīstītu un apgūtu 5G tīklu, veicinājuši arī šim tīklam atbilstošu risinājumu radīšanu, veidojot testa vides aizsardzības, mobilitātes, dronu satiksmes un ostu attīstībā,” stāsta Juris Binde.
Trīs lielākie izaicinājumi 2022. gada atlikušajiem mēnešiem LMT redzējumā rindojas secīgi pakārtoti pasaules notikumiem. “Apzināmies, ka, turpinoties Krievijas izvērstajam karam Ukrainā un ģeopolitiskajam saspīlējumam neatslābstot, turpināsies dažāda veida kiberuzbrukumi arī pret LMT,” norāda Juris Binde.
“Ņemot vērā, ka energoresursu cenas būtiski aug un inflācija mazina iedzīvotāju maksātspēju, iespējams, ka klientu spēja apmaksāt aktuālos rēķinus rudens/ziemas sezonā saruks. Lai gan interneta lietošana ir kļuvusi par neatņemamu iedzīvotāju ikdienas sastāvdaļu, galvenās prioritātes finanšu krīzes gadījumā tomēr paliks uzturs un mājoklis, kas ir saprotams. Jau Covid-19 pandēmijas laikā izstrādājām atbalsta programmu mūsu klientiem, kuriem ir grūtības ar rēķinu apmaksu, ja būs nepieciešams – līdzīgu programmu aktivizēsim arī ziemā,” skaidro LMT prezidents.
“Energoresursu cenas un neprognozējamais energoresursu sadārdzinājums ir vēl viena joma, kas ir LMT dienaskārtībā, [..] sadārdzinājumam būs liela ietekme uz uzņēmuma biznesa rādītājiem,” paredz Juris Binde. Viņš arī piebilst, ka joprojām aktuāli arī izaicinājumi, kas saistās ar veselību (Covid-19 pandēmijas nākamais vilnis u.c.) un tehnoloģiju – iekārtu komponenšu piegādēm.
Valdis Vancovičs savukārt skaidro: “Esam biržā kotēts uzņēmums un drīkstam komentēt tos rādītājus, kas jau ir publicēti ik ceturkšņa ziņojumos. Ja raugāmies uz pirmā pusgada rādītājiem, tie ir bijuši pozitīvi, jo, augot klientu skaitam un pārdoto viedierīču apjomam, ir palielinājies uzņēmuma apgrozījums un EBITDAL. Ir audzis arī investīciju apmērs, jo modernizējām un uzstādījām jaunas mobilo sakaru bāzes stacijas, kā arī sākām klientiem piedāvāt optiskā interneta pakalpojumus. Vienlaikus esam spējuši saglabāt augstu efektivitāti, kas apliecina, ka strādājam arī ļoti pārdomāti – tas pašreizējos apstākļos ir divtik svarīgi."
Viņš arī norāda, ka mobilie sakari mūsdienās ir kļuvuši par vienu no cilvēka pamatvajadzībām, tādēļ telekomunikāciju nozare noteikti nav tā, kas šajos laikos saskaras ar lielākajām problēmām. “Vienlaikus, protams, arī mūs skar elektroenerģijas cenu pieaugums. Tāpat, ņemot vērā ģeopolitiskos notikumus un citus faktorus, ir novērojama atsevišķu tehnoloģiju piegāžu problēmas. Taču tās noteikti nav tādas, kas būtiski ietekmētu mūsu ieplānoto projektu realizāciju,” piebilst “Tele2” valdes priekšsēdētājs.
Atbildot uz jautājumu par tuvāko mēnešu lielākajiem izaicinājumiem, Valdis Vancovičs skaidro – “mūs, līdzīgi kā daudzus citus uzņēmumus Latvijā, turpina satraukt ģeopolitiskā situācija pasaulē, kas atstāj nozīmīgu ietekmi uz biznesa vidi. Piemēram, mobilo sakaru industrija šobrīd saskaras gan ar atsevišķām tehnoloģiju piegādes problēmām, gan būtisko elektroenerģijas cenu pieaugumu.”
“Ar bažām raugāmies uz strauji augušo inflāciju un Latvijas iedzīvotāju pirktspēju,” viņš piebilst.
