Bieži vien attiecībās nonākot ilgstošā krīzē, cilvēkiem šķiet, ka līdz ar to pagaisusi arī mīlestība, taču tā nebūt nav, norādīja Spurava: “Krīze tiešām nenozīmē, ka mīlestība ir beigusies, tas nozīmē to, ka vecais attiecību modelis vairāk nestrādā un abiem diviem, metaforiski sakot, kļūst par šauru, kaut kas spiež. Vecās kurpes vienkārši kļūst par mazu, par šauru, par neērtu”.
Viņa norādīja, ka cilvēkiem bieži vien bail šādās situācijās rīkoties un kaut ko mainīt, jo nav skaidrs, kāpēc attiecības vairs nestrādā.
“Tad rodas attiecību krīze, kad saproti, ka šis vairāk neder, kad saproti, ka kaut kas jādara citādāk, bet ir bieži vien ļoti lielas bailes kaut ko mainīt, jo – nu kā, vai tad nevar dzīvot visu dzīvi tā, kā mēs tikko dzīvojām?
Tikko taču bija labi,” Spurava stāstīja.
Geštaltterapijas praktiķe uzsvēra: “Krīzes ir vajadzīgas, lai notiktu attīstība, un tas ir pilnīgi dabiski. Tas notiek gan katrā cilvēkā, gan arī pāru attiecībās, gan arī ģimenē, tas notiek visur apkārt”.
“Krīzes ir ļoti vajadzīgas, lai mēs saprastu, okej, vecais attiecību modelis vairs nestrādā, jaunais attiecību modelis vēl nav izveidots, mēs vēl nezinām, kā gribam mijiedarboties, kopā dzīvot – izmantosim šo laiku meklējot,” viņa piebilda.
Spurava norādīja, ka pārmaiņas biedē tāpēc, ka bail no attiecību izjukšanas, un to bieži ietekmē arī informācijas trūkums par to, ka attiecībās krīzes ir normāla parādība.
“Protams, ka krīžu laikā rodas daudzi strīdi, pārmetumi, neskaidrības un bailes, un var šķist, ka šīs attiecības ir beigušās, tās ir savu izdzīvojušas; bet nē – tie, kas iziet cauri šīm krīzēm, kaut arī tās mēdz būt ļoti smagas, nonāk tuvākā kontaktā viens ar otru,” Spurava uzsvēra.
