Papildināts 18:06
Dzīve & Stils / Pilsētvide
Iepazīstinās ar publiskās ārtelpas labiekārtošanas risinājumiem Maskavas forštates, Zolitūdes un Sarkandaugavas apkaimēs, informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Inese Pabērza.
Velobraucēji Rīgā un Pierīgā divos mēnešos reģistrējuši jau vairāk nekā astoņsimt vietu, kuras ir riteņbraukšanai neērtas, apgrūtinošas vai pat bīstamas. Šos datus apkopojusi biedrības “Datu skola” sabiedriskā iniciatīva “Veloslazdi”, kas iesūtīto informāciju nodod Rīgas domes Satiksmes departamentam. Vairums reģistrēto “veloslazdu” ir augstas apmales vai bedres, ko departaments iepriekš norādījis kā visvieglāk un ātrāk risināmās problēmas. Taču pagaidām oficiālas atbildes saņemtas tikai par vienpadsmit no kopumā 813 “veloslazdiem”, un “Datu skolai” zināms vien par dažiem, kas reāli novērsti.
Dzīvojot pilsētā, cilvēka un dabas tikšanās ir retāka, taču peldvietu jautājums vasarā ir aktuāls arī pilsētniekiem. Rīgā ir septiņas oficiālas peldvietas, kurās tiek uzraudzīta ūdens kvalitāte, kā arī virkne neoficiālo pludmaļu, kuras pilsētnieki ir iecienījuši par spīti labiekārtojumu neesamībai. Tomēr - vai urbāno jeb pilsētas peldvietu iespējas Rīgā ir izmantotas pietiekami?
Lietuvas galvaspilsēta Viļņa vienā no laukumiem pašā pilsētas centrā šonedēļ atvēra pludmali. No Viļņas līdz jūrai ir tālu, un jaunā pludmale ļaus vietējiem kaut mazliet izbaudīt kūrorta garšu.
Pēc Rīgas domes jaunās vadības vēlēšanām šovasar galvaspilsētā nevajadzētu ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu, bet jāuzlabo tā kvalitāte – diskusijā LTV raidījumā “Tieša runa” pauda vairāki pilsētplānošanas eksperti un aktīvisti.
Kā par "gadsimta projektu" dēvētā "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas izbūve mainīs Pārdaugavas vaibstus un cilvēku ikdienu? Šis ir jautājums, uz kuru atbildes jau vairākus gadus gaida Rīgas kreisā krasta iedzīvotāji, kopš 2016. gadā valdība apstiprināja dzelzceļa trases izvietojumu. Pirmdien, 15. jūnijā, projektētāji iepazīstināja ar inženierizpētes rezultātiem blīvāk apdzīvotajā Pārdaugavas posmā no Jelgavas līdz Liepājas ielai. Paredzami asākās diskusijas raisīja dzelzceļa tunelis, ko projektētāji piedāvā veidot īsāku nekā sākotnējā iecerē.
“Skaistais Ogres kurorts, bērnu paradīze, gaisa un ziedu kurorts, labākā veseļošanās vieta Latvijā, kurortu pērle Rīgas tuvumā“, - tik jūsmīgi vārdi starpkaru Latvijā veltīti Ogrei (skat. „Vadonis pa Ogri“). Jau 19.-20. gadsimta mijā vasarnīcu rajons izveidojās pilsētas centra pakalnos, bet lielākā daļa ēku gāja bojā 1. pasaules kara laikā.
Kā Cēsīs attīstīt teritoriju pie Gaujas, lai tā būtu pievilcīgāka un pieejamāka sabiedrībai un vienlaikus saglabātu dabas daudzveidību? Gandrīz gadu veikts pētījums, lai izstrādātu upes telpiskās attīstības plānu. Tagad sākta diskusija ar iedzīvotājiem.
Cīņa par vēsturiskās Anniņmuižas ēkas saglabāšanu publiskā īpašumā saliedējusi Imantas un Zolitūdes aktīvos iedzīvotājus. Biedrība “Riga Annenhof” sākusi vākt parakstus, lai vēsturiskā 19. gadsimta muižiņa ar parku būtu apkaimes kultūras vieta un nenonāktu privātu attīstītāju rokās, kā to iecerējusi ēkas īpašniece Latvijas Universitāte. Atbildīgās iestādes gan mierina, ka muižiņas pieminekļa statuss pasargās to no iznīcības, tomēr vietējie bažījas, ka nākotnē daudzdzīvokļu mājas vēl vairāk iežmiegs vienīgo apkaimes vēsturisko ainavu un tai vairs nevarēs brīvi piekļūt.
Cik labi, ka dzīvoju Teikā! - tā ne reizi vien atviegloti uzelpoju šopavasar, kad nācās sekot aicinājumam #paliecmājās. Par laimi pastaigas svaigā gaisā netika aizliegtas, un tā nu katrai dienai izdomāju savu maršrutu un gājiena mērķi.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
