Pēc pirmā stāsta no Aizputes raidījumā ''Ielas garumā'' nācās uzklausīt daudzus, kurus nelielā Kurzemes mazpilsēta bija patiešām pārsteigusi. Protams, zelta rudens šo romantisko pilsētiņu palīdzēja ieraudzīt visā krāšņumā, bet galvenais tomēr ir cilvēki, kas pilsētai un katram namam piešķir neatkārtojamus vaibstus.
Pilsētvide
Pa ceļam no Rīgas uz Mārupi Tēriņu iela krustojas vai saskaras ar daudzām ielām, kam raksturīga individuālo māju apbūve, un nezinātājam ir pagrūti tās atšķirt. Pavisam tuvu pilsētas robežai Bieriņos atrodas trīs ielas, kas sākas ar burtu “S”: Sējas, Sīpeles un Sārtes ielas. Visām trim ielām ir vēl citas kopīgas pazīmes, bet katrai tomēr savs raksturs un liktenis, ko veido koša iemītnieku buķete.
Aktīvi iedzīvotāji, kuriem rūp sava pilsēta, Rīgā vairs nav vien daži „pajoliņi” – tā ir kļuvusi par normu. Tā uzskata rīdzinieks Mārtiņš Eņģelis, kurš ar domubiedriem jau trešo gadu veido pilsētvides procesu neatkarīgo balvu „Rīgas metrs”. Tās mērķis ir izcelt gan pozitīvo, kas noticis galvaspilsētā aizvadītajā gadā, gan norādīt uz neveiksmēm.
Būt vai nebūt automašīnām galvaspilsētas centrā, kur atļaut daudzstāvu apbūvi un kur – stādīt kokus. No trešdienas sākusies Rīgas teritoriālā plānojuma turpmākajiem 10 gadiem sabiedriskā apspriešana. Tās pirmajā kārtā pirms gada priekšlikumus iesniedza aptuveni 2000 iedzīvotāju, un Rīgas domē atzīst – lai arī ne kardinālas, bet izmaiņas iepriekšējā plānojuma versijā ir ieviestas.
Rīgas teritorijas plānojumā līdz 2030. gadam nav paredzēta augstceltņu būvniecība, to intervijā Latvijas Radio atzina Rīgas domes Pilsētvides attīstības pārvaldes Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja vietniece Māra Liepa-Zemeša.
Jau pirms vairākiem gadiem aktualizēts jautājums par Talsu vecpilsētas iedzīvināšanu. Lai gan ir uzņēmēji, kuri tur vēlas saglabāt uzņēmējdarbību, situācija nav mainījusies – vecpilsētā, kur reiz darbojušies veikaliņi, kafejnīcas, tagad valda klusums. Arī cilvēku plūsma nav tik liela kā agrāk. Lai situāciju mainītu, izstrādāts plāns, kā atjaunot dzīvību pilsētas sirdī.
Konstantīns Pēkšēns bija sava laika viens no veiksmīgākajiem un ražīgākajiem arhitektiem, kura projektētās ēkas vēl šodien piesaista garāmgājēju skatus un izraisa tūristu sajūsmu. Šomēnes viņam aprit 160 un Rīgas Jūgendstila centrā atklāta īpaša izstāde. Pēkšēna namus dažādās noskaņās fiksējusi fotogrāfe no Maskavas Margarita Fedina.
„Rail Baltica” mēdz saukt par gadsimta lielāko infrastruktūras projektu Baltijas reģionā. Tuvākajā desmitgadē „Rail Baltica” ātrvilciens trauksies arī caur Rīgu. Vai pilsēta ir gatava vērienīgajam projektam? Un cik pamatotas ir pilsētplānotāju bažas, ka iegūsim vien „divas sliedes pilsētas centrā”, bet ne sakārtotāku pilsētu?
Sestdien, 2. martā, savas 150. jubilejas svinības uzsāks Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca, līdz pat jūlija nogalei piedāvājot ļoti bagātīgu notikumu programmu. Līdzās īpašiem svētku dievkalpojumiem izskanēs vairāk nekā desmit dažādi koncerti, pasākumi bērniem un zinātniskā konference. Svinības iekļaujas Latvijas simtgades programmā, jo Ģertrūdes baznīcas vēsture ir ļoti cieši savijusies ar Latvijas likteni. Vecās Ģertrūdes baznīcas draudze ir viena no aktīvākajām arī šobrīd.
Ventspilī šonedēļ atklāta pirmā pilnvērtīgā BMX ziemas treniņbāze Latvijā, kur iespējams gatavoties startam. Reizē ar treniņbāzes būvniecību tika atjaunota arī Ventspils 2. vidusskolas sporta zāle un tās palīgtelpas.
Piektdien Ogres Vēstures un mākslas muzejā atklāja jaunu pastāvīgo ekspozīciju “Pietura Ogre”, kas vēsta par pilsētas kultūrvēsturisko attīstību, metot lokus cauri gadsimtiem un atskatoties pat uz 4. gadsimtu pirms mūsu ēras, kad tur apmetās pirmie iedzīvotāji, un ceļojot līdz pat mūsdienām.