Dzīve & Stils / Pilsētvide
Pandēmijas sekas bremzēs Rīgas graustu sakārtošanu; jaunā dome cer vismaz uz vēl lietojamo īpašumu glābšanu
Daļa nolaisto Rīgas namu saimnieku Covid-19 raisītās pandēmijas sekas izmanto kā iespēju savus īpašumus atjaunot, jo sabremzējušies citi plāni, bet citiem tieši pandēmija graustu sakārtošanas ideju īstenošanai aizliek priekšā kāju. Tā var secināt pēc jaunākajiem lēmumiem saistībā ar Rīgā zināmākajiem graustiem. Daži nami graustu sarakstos nonāk no jauna, citi pēc fasāžu atjaunošanas degradējošo būvju dokumentus pamet, bet vēl kāds saņēmis “zaļo gaismu” atjaunošanas plāniem, ko īstenot tik drīz nevarēs.
Ālaves muižā simboliski atzīmē talkā sakopj parku
Ar parka sakopšanas talku šogad pirmoreiz simboliski tradicionālo Leģendu nakti atzīmē Ālaves muižā Dobeles novada Penkules pagastā. Gan 19. gadsimtā celtā ēka, gan muižas parks jau vismaz 15 gadus ir pamests novārtā. 
Liepājā būvēs veloceliņu un sakārtos ielas līdz dabas nostūrim Zirgu salā
Liepājā turpina attīstīt Zirgu salu pie Liepājas ezera, kur pašlaik jau labi redzamas jaunās skrituļošanas trases aprises. Vasarā pie ezera atklāja Dabas māju, pirms tam izveidotas pastaigu laipas un izveidots putnu vērošanas tornis, bet jau šogad plānot uzsākt apjomīgus būvdarbus, lai sakārtotu ielu, kas savieno pilsētas centru ar dabas nostūri Zirgu salā.
Daugavpils par pārdalīto «Skanstes tramvaja naudu» būvēs jaunu sliežu līniju un vienu pārbūvēs
Daugavpils tramvaju infrastruktūrā tiks ieguldīti vēl 10 miljoni eiro. Tie ir līdzekļi, ko “Daugavpils satiksme” saņems pēc tā sauktā "Skanstes tramvaja" projekta apturēšanas. Par šiem līdzekļiem Daugavpilī taps jauna tramvaja sliežu līnija, kas savienos 3. un 1. tramvaja līniju galapunktus, faktiski divus pilsētas mikrorajonus – Stropus un Ķīmiju. Tāpat Daugavpilī tiks pārbūvēta tramvaja līnija, kas no pilsētas centra ved uz Daugavpils cietoksni.
Iela, kurā vairāk nekā 100 gadu saimnieko Smiltenes ārsti
Gatavojoties filmēšanai Smiltenē, no jauna atklāju sev it kā labi pazīstamo mazpilsētu. Ieraudzīju arī kādu mūsu ģimenei līdz šim nezināmu fotogrāfiju: prezidents Kārlis Ulmanis un dzejnieks Edvards Virza kopā ar Smiltenes apkārtnes lauksaimniekiem. Viņu vidū arī mans vectēvs Kārlis Eglītis, kuru nekad neesmu redzējusi, jo viņš mira izsūtījumā Sibīrijā. Pieļauju, ka līdzīgus atklājumus ik pa laikam piedzīvo arī mūsu raidījuma skatītāji, jo likteņa griežos daudziem ne tikai fotogrāfijas noklīdušas, bet arī atmiņas pabalojušas vai izgaisušas pavisam. Mans atklājums Smiltenē bija arī Dakteru iela. Kā izrādās, vienīgā Latvijā.  Ielas garumā no Tepera ezera līdz Klievezeram. Iela, kurā esot visskaistāk iekoptie dārzi Smiltenē.
Vai kantri tiešām radies Smiltenē? Pa pēdām pilsētas leģendai
Pirms 20 gadiem Latvijā uzliesmoja ne vien kurtizāņu ugunskurs, bet vesela plejāde ar “country” jeb lauku mūzikas hitiem. Iepriekš pazīstamās ziņģes un naivais sintezatoru šlāgerpops tika nolikti malā, un jaunu ēru Latvijas vieglajā mūzikas žanrā uzsāka vīri un sievas ar kovboju cepurēm, stīlģitāras un pat vesels kantri festivāls. Dodoties uz Smilteni, mēs nolēmām noskaidrot, vai tiešām, kā kādā meldiņā minēts, tik ļoti populārais žanrs Latvijā ir radies nekur citur, bet gan tur, kur Abuls?
Populārākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt