Pilsētvide
Tiņanova mājai Rēzeknē īpašnieki plāno iedvest jaunu dzīvību
Līdz mūsdienām saglabājušās pirmskara laikā celtās sarkano ķieģeļu mājas Rēzeknē ir salīdzinoši reti kultūrvēsturiskie objekti, jo liela daļa pilsētas vēsturiskās apbūves tika iznīcināta pirms 75 gadiem Rēzeknes bombardēšanas laikā. Viena no šādiem valsts aizsargājamajiem vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļiem ir pilsētas centrā esošā Tiņanova māja Atbrīvošanas alejā 94. Daudzus gadus novārtā atstātajā ekā nesen uzsākti atjaunošanas darbi. Tomēr bažas rada šobrīd arhitektūras piemineklim atsegtais jumts. Ēkas īpašnieks sola, ka jumts tiks uzlikts vēl līdz rudenim, bet pēc gada te varētu tikt atklāti viesnīcas tipa dzīvokļi.
Himnas raibā vēsture: tapšana un cenzūra
Ceļš līdz mūsu valsts himnai, tāpat kā līdz savai neatkarīgai zemei ir tikpat raibs un nebūt ne viegls. Pirmo cenzūru un dziesmu grāmatu dedzināšanu Baumaņu Kārļa sarakstītā tautas lūgšana piedzīvoja jau teju uzreiz pēc pirmās nopublicēšanas, taču oficiāli himna bijusi aizliegta pus gadsimtu.
Novembris Līvānos. Rosīga un brīvdomīga atslēga Latgales vārtos
Vienmēr kustīga, mainīga un dzīva ir Rīgas iela Līvānos. Pilsētas vizītkarte un galvenā artērija, kurā riteņbraucēju ir vairāk nekā Rīgā, bet pilsētas pulsu vislabāk jūt uz tilta pār Dubnas upi. Rīgas iela stiepjas vairāk nekā četru kilometru garumā un līvānieši ar lielu pārliecību saka, ka tā ir garākā Rīgas iela Latvijā.
Rīgas pagalmi: arhitektūras «blēņas», «lauviņas» skulptūra Grīziņkalnā un kādreizējā geto vēstures ainas
Pagalms kādam saistās ar pašreizējo dzīvesvietu. Citam, ienākot kādā pagalmā, atmiņā ataust bērnības ainas. Ar vēl kādu pagalmu varbūt personiskas saiknes nav, taču vēsturiskie notikumi tajā rosina domāt par sev svarīgiem jautājumiem. Latvijas Radio devās pastaigā pa Rīgas pagalmiem ar trīs cilvēkiem - kinomehāniķi, iesācēju scenāristu un dramaturgu Andreju Timofejevu, portāla "Delfi" žurnālisti Lauru Dzērvi, kā arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docentu Didzi Bērziņu.
Zirgu salu attīsta par liepājnieku atpūtas vietu
Daļa no Zirgu salas pie Liepājas ezera, kur reiz bijusi pilsētas atkritumu izgāztuve, pārtapusi atpūtas un pastaigu parkā. Ceturtdien ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu uzbūvētā dabas taka tiks oficiāli nodota ekspluatācijā. Projekta laikā ezermalā izveidotas vairākas skatu laipas un pastaigu takas, līdz ar to ievērojami labiekārtota degradētā apkārtne. Nākamgad Zirgu salā iecerēts uzbūvēt arī modernu Dabas māju, kas kalpos kā izglītojošs zinātnes centrs.
Oktobris Viesītē. Maza pilsētiņa, kuru par nenozīmīgu būtu pavirši dēvēt
Oktobrī divos “Ielas garumā “ raidījumos aicinu iepazīt Viesīti, kas atrodas Latvijas piektā kultūrvēsturiskā novada – Sēlijas - centrā. Sēļi ir viena no piecām senajām ciltīm, kas apdzīvoja Latvijas teritoriju vēl līdz krustnešu ienākšanai, bet iespējams, ka sēļi paši ienākuši no Trāķijas un Rumānijas.
#LV99plus: Vīrs dzērājs sievas prombūtnes laikā izpārdod visu ģimenes iedzīvi
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Krišjāņa Barona ielas rēbusi - riteņbraucējiem priekšroka nepienākas
Krišjāņa Barona iela Rīgā kļuvusi par vienu lielu eksperimentu, kur jāsadzīvo dažādiem satiksmes dalībniekiem, bet ieviestā rekomendējošā velojosla var radīt maldīgu priekšstatu, ka riteņbraucējiem tā nodrošina priekšrocības, Latvijas Televīzijas "4.studijai" pastāstīja satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.