Dzīve & Stils / Pilsētvide
Brekšu apkaimes iedzīvotāji saistībā ar jautājumu par Biķernieku ielu, kur nav ne gājēju ietves, ne veloceliņa, bet ir diezgan daudz privātmāju, jau atkārtoti Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" vaicā, kā nokļūt Mežciemā vai centrā, jo pa ielu nav iespējams droši un ērti pārvietoties bez auto – vienkārši ir jāriskē ar savu dzīvību. Pavasarī solītie ceļa uzlabojumi nav īstenoti, tagad atbildīgie dienesti sola, ka nākamgad būs.
No Čiekurkalna, no Ziepniekkalna, no Pārdaugavas, no Pļavniekiem, iestājoties vēsākam laikam un puteņiem, atskan sašutuma pilni zvani par soliņiem un nojumēm sabiedriskā transporta pieturvietās. Tā ir problēma, ar kuru Rīgas pašvaldība ilgstoši netiek galā, savukārt ik pa laikam ziņots, ka izsludināts kārtējais konkurss un plānots atjaunot pieturvietas. Uzņēmēji neprognozējamo izejmateriālu cenu svārstību dēļ šajos konkursos nemaz nepiedalās, Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija" skaidroja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Jānis Vaivods.
Skaņas luksofori vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem palīdz gan šķērsot ielu, gan arī orientēties vidē, lai saprastu atrašanās vietu. Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija" vērsās Deniss Ovsjannikovs – jaunietis ar smagu redzes invaliditāti, kurš ziņoja, ka diemžēl Vienības gatvē, Rīgā, skaņas luksofors nedarbojas jau kopš augusta. Izrādījās, ka savai problēmai viņš risinājumu pašvaldības institūcijās meklējis veselus četrus mēnešus.
Bauskas novada dome pieņēmusi ārzemju latvieša dāvinājumu – gandrīz četrus hektārus lielu zemes gabalu ar nosacījumu tajā izveidot dāvinātāja vārdā nosauktu parku. Cik daudz līdzekļu būs nepieciešams parka izveidei, vēl neesot zināms, tomēr zemes gabals esot sliktā stāvoklī, tāpēc prasīšot diezgan lielus ieguldījumus. Vispirms nākšoties izstrādāt zemes sadalīšanas projektu, lai atdalītu padomju gados celto dzīvojamo ēku un novāktu patvaļīgi izveidotos mazdārziņus, noskaidroja "ReTV".
Brīvības iela kļūst arvien nepievilcīgāka uzņēmējiem. Lai gan īres cenas uz Rīgas galvenās ielas samazinās, tukšo skatlogu skaits palielinās. Nebeidzamā auto straume un tās radītais troksnis atbaida gājējus, un atsevišķos Brīvības ielas posmos stundas laikā veikalā var neienākt neviens cilvēks. Pilsētplānotāji un biedrība "Pilsēta cilvēkiem" aicina pašvaldību rīkoties un kaut ko darīt, lai saglābtu Rīgas galveno artēriju. Pašvaldībai plāna, ko iesākt ar Brīvības ielu, nav.
Igaunijas galvaspilsētas Tallinas Rātslaukumā darbu sācis tradicionālais Ziemassvētku tirdziņš. Tā atklāšanas pasākuma viesi atzīmēja Pirmo adventi ar sveces iedegšanu.
Ludzas vēsturiskais centrs ar šaurām ieliņām, koka un ķieģeļu vienstāvu un divstāvu namiem ir valsts aizsargājams valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Tāpēc noteiktas paaugstinātas prasības, kas jāievēro māju īpašniekiem, veicot būvniecības darbus. Diemžēl ne visi to ievēro. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir pievērsusi uzmanību vēsturiskajā centrā esošajiem žogiem, no kuriem daļa uzlikti neatbilstoši, tādēļ nepieciešams tos mainīt.
Lai gan taupības nolūkos Rīgā šogad nenotiks tradicionālais gaismas festivāls "Staro Rīga" un svētku uguņošana, par valsts svētku dekorācijām un noskaņu vietvara ir parūpējusies arī šogad.
Vairāki rīdzinieki satraukušies par nelegālu atkritumu izgāztuvju veidošanos dažādās Rīgas vietās, piemēram, "Rīgas ūdens" teritorijā Bauskas ielā un Jaunpils ielā. Tikmēr pašvaldības policijas pārstāvis Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" atgādināja, ka sods par nelikumīgu atkritumu izgāšanu privātpersonai var sasniegt pat 1000 eiro.
Tuvākajā laikā vairāk nekā 50 ludzānieši saņems brīdinājuma vēstules par to, ka žogs viņu īpašumā nav saskaņots ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi (NKMP) un neatbilst normatīvajiem aktiem. Šāda situācija radusies, jo viņiem visiem īpašumi atrodas Ludzas vēsturiskā centra, kas ir aizsargājams valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, un tā aizsardzības zonā, un būvniecībai šajā teritorijā ir stingrākas prasības.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
