Pilsētvide
Gulbenes novadā top mozaīka atpūtai
Ar vienu mozaīkā izliktu pieturu Šķieneros un iegūto sabiedrisko mediju balvu - "Kilogramu kultūras" - viņiem ir par maz! Māksliniece Linda Riņķe ar draugiem šovasar Gulbenes pusē Stāķu parkā nu veido mozaīkā izliktu atpūtas vietu – dīvānus un šaha galdu! Tie noteikti kļūs par kārtējo apliecinājumu tam, cik sakopta kļūst vide, ja tai palīgā nāk apkaimes ļaudis.
Jēkabpils Brīvības iela - daudznacionāla un visu dievnamu adrese
Pavisam nesen, montējot raidījumu par Jēkabpili, kāds kolēģis man pārvaicāja: “Tad Daugavas labajā krastā ir Krustpils, bet kreisajā Jēkabpils?” Līdzīgus jautājumus nācies dzirdēt ne reizi vien, jo cilvēkus mulsina, ka Krustpils dzelzceļa stacija atrodas Jēkabpilī. Kādas vēl vēsturiskas pēdas atrodas Jēkabpils ielās?
«Parkā bija vieta, tur arī nolika» - Rīgā trūkst pieminekļu un vides objektu koncepcijas
Pretrunīgi vērtētā vides objekta „Laika priekškars” pie Nacionālā teātra nebūs – pēc diviem neveiksmīgiem būvniecības iepirkumiem Rīgas dome šai iecerei atmetusi ar roku. Bet jau rudenī plānots sludināt metu konkursu turpat pāri ielai esošā Neatkarības (kādreizējā Jēkaba) laukuma attīstībai. Savas pieminekļu un vides objektu koncepcijas Rīgai nav, bet gan nozares eksperti, gan tagad arī pilsētas vadība atzīst – tā būtu ļoti svarīga, lai mazinātu haosu un sabiedrības neizpratni par jaunu objektu parādīšanos pilsētvidē.
Iecerēm Rīgas apkaimēs atvēl pusmiljonu. Projektus izvēlēsies paši rīdzinieki
500 000 eiro Rīgas budžetā šogad pirmo reizi būs pieejami iedzīvotāju iesniegtiem projektiem, kas Rīgas apkaimēs paredz iekārtot, piemēram, spēļu laukumus, uzstādīt kādu soliņu vai iestādīt kokus. Par pieteiktajām idejām varēs balsot, un pašvaldība īstenos populārākās no tām. Tieši balsošanas aspekts gan šajā iecerē ir visdiskutablākais: no vienas puses, ar to cer veicināt iedzīvotāju iesaisti, no otras – zaudētājos var palikt mazākās Rīgas apkaimes.
Nauda jauniem kokiem Rīgas ielās – tikai uz nozāģētu rēķina
Koku Rīgas ielu malās kļūst arvien mazāk. Saknēm vairs neatrodas vieta starp pazemes vadiem un caurulēm, bet sāls veicina koku nokalšanu. Savukārt nauda jauniem kokiem pašvaldībai ienāk tikai uz nozāģēto koku rēķina. Kāda īsti ir galvaspilsētas apzaļumošanas politika? Cik liela prioritāte pilsētai ir šis zaļais skābekļa vairogs, kas pasargā no putekļiem, trokšņa un karstas saules vasarā?
Aizputes Svētā Jāņa Lutera baznīcai atjauno jumtu un meklē atbalstu
Vienā no senākajiem Latvijas dievnamiem turpinās jumta atjaunošanas darbi. Aizputes Svētā Jāņa Lutera baznīcā vairāku gadu garumā veikti dažādi darbi – gan arhitektoniskā izpēte, gan meklēti atbalstītāji baznīcas glābšanas darbiem. Dievnamam bija sācis tecēt jumts, tāpēc svarīgi bija glābt ne tikai pašu ēku, bet arī tur esošās ērģeles un citas unikālas vērtības.
Rīdziniekus aicina nepalaist garām pilsētas teritorijas plānojuma apspriešanu
Ceturtdien, 28. martā, plkst.17 Rīgas domē notiks pilsētas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam publiskās apspriešanas sanāksme, kurā ikviens rīdzinieks klātienē varēs izteikt viedokli un uzdot jautājumus par galveno Rīgas teritorijas plānošanas (RTP) dokumentu nākamajai desmitgadei, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei.
Līksnas dievnama jumta remonts tuvojas noslēgumam, bet finansējums vēl jāatrod
Daugavpils novada iedzīvotāji Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcu dēvē par novada pērli. Laika gaitā tās jumtā sāka veidoties caurumi, kas stipri bojāja nesošās konstrukcijas. Lai dievnamu saglabātu arī nākamajām paaudzēm, tam bija nepieciešama jumta renovācija. Par spīti apjomīgā darba finansiāliem sarežģījumiem, remontdarbi tuvojas noslēgumam.
Trīs ielas un iedzīvotāji Bieriņos. Rīgas apkaime ar saviem knifiņiem
Pa ceļam no Rīgas uz Mārupi Tēriņu iela krustojas vai saskaras ar daudzām ielām, kam raksturīga individuālo māju apbūve, un nezinātājam ir pagrūti tās atšķirt. Pavisam tuvu pilsētas robežai Bieriņos atrodas trīs ielas, kas sākas ar burtu “S”: Sējas, Sīpeles un Sārtes ielas. Visām trim ielām ir vēl citas kopīgas pazīmes, bet katrai tomēr savs raksturs un liktenis, ko veido koša iemītnieku buķete. 
«Rīgas metra» izveidotājs: aktīvie iedzīvotāji Rīgā vairs nav tikai daži «pajoliņi»
Aktīvi iedzīvotāji, kuriem rūp sava pilsēta, Rīgā vairs nav vien daži „pajoliņi” – tā ir kļuvusi par normu. Tā uzskata rīdzinieks Mārtiņš Eņģelis, kurš ar domubiedriem jau trešo gadu veido pilsētvides procesu neatkarīgo balvu „Rīgas metrs”. Tās mērķis ir izcelt gan pozitīvo, kas noticis galvaspilsētā aizvadītajā gadā, gan norādīt uz neveiksmēm.