Pilsētvide
Fotogrāfe no Maskavas iemūžinājusi un izstādē izlikusi Pēkšēna jūgendstilu
Konstantīns Pēkšēns bija sava laika viens no veiksmīgākajiem un ražīgākajiem arhitektiem, kura projektētās ēkas vēl šodien piesaista garāmgājēju skatus un izraisa tūristu sajūsmu. Šomēnes viņam aprit 160 un Rīgas Jūgendstila centrā atklāta īpaša izstāde. Pēkšēna namus dažādās noskaņās fiksējusi fotogrāfe no Maskavas Margarita Fedina. 
«Berga bazāra» dibinātājam, uzņēmējam Kristapam Bergam - 175
Pieminekļi var būt dažādi – granītā un bronzā lieti, un arī tādi, kurus cilvēki uzceļ sev paši, tā paliekot ļaužu atmiņā daudz ilgāk, nekā rit cilvēka dzīves gājums. Pirms vairāk nekā 130 gadiem 44 gadus vecais vīrs Kristaps Bergs stāvēja piepilsētas kāpostu laukā, ko bija nesen nopircis, un sapņoja par to, kas te būs. Kāpostlauks, tiesa, simboliskā veidā, joprojām saglabājies toreiz lauka vietā uzceltajā ēku kvartāla logotipā, kas veido atgādinājumu par te kādreiz augušajiem dārzeņiem – divi “B” burti spoguļskatā ar taisno malu viens pret otru kā kāpostgalva. Tas nozīmē - “Berga bazārs” jeb “Berga tirgus”.
Vakarbuļļos un Rītabuļļos zvejniecība kļuvusi par ekskluzīvu nodarbošanos
Sala mēnesī dodamies uz Daugavgrīvas Buļļu salu, kas atrodas Rīgas Ziemeļrietumos starp Rīgas līci un Buļļupi. Tā ir lielākā Latvijas sala - astoņarpus kilometrus gara un pusotra divus kilometrus plata. Salu 18. gadsimta beigās, pārraujot kāpu joslu, izveidoja Daugavas un Lielupes pavasara palu ūdeņi. Lielupes jaunā grīva, ko vietējie vēl joprojām dēvē par Jaunupi, uz pusēm pārdalīja zvejniekciemu, kas atradās uz Buļļu muižas (Bullenhof) zemes. Viena daļa ar Buļļuciema nosaukumu palika Jūrmalā, bet otra daļa – Bolderājas pagastā – un tika pārdēvēta par Vakarbuļļiem. Vēlāk salas centrālā daļa pie Buļļu muižas ieguva Rītabuļļu vārdu.
Lilita Eglīte: Kaimiņu būšana Pērnavas un Augusta Deglava ielas rajonos
Grīziņkalnā, kā jau apkaimē ar izteiktu savas republikas apziņu, ne reizi vien esmu dzirdējusi, ka sava rajona iemītniekus viņi pazīstot ja ne pēc vārdiem, tad vismaz pēc izskata gan. Vecāka gadagājuma ļaudis to ar zināmu nostaļģiju attiecināja uz senākiem laikiem, kad tuvāki un tālāki kaimiņi satiekoties sveicināja cits citu, bet bērnības rotaļu un skolas biedri vēl nebija aizklīduši plašajā pasaulē.