Dzīve & Stils / Pilsētvide
Tulpes un narcises pie mums ir ierasti pavasara ziedi, ko piemājas dārzā cenšas audzēt katra sevi cienoša dārzniece. Tomēr, ja šīm puķēm obligāti un koši ir jāzied katru pavasari, turklāt lielos daudzumos, Rīgas dārzkopjiem stingri jāplāno savs budžets. Kāds Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" skatītājs vaicāja, vai Ziedoņdārzā sīpolpuķu nav par maz.
Solīts makā nekrīt. Tā norāda apvienībā "Pilsēta cilvēkiem", kurā uzsver, ka jaunā Rīgas dome pusotra gada laikā vairākus pilsētvides plānus nav realizējusi. Vicemērs pārmetumus noraida, atzīmējot, ka vietvara pilsētas attīstībai velta simtiem miljonus eiro. Savukārt uzrunātajiem rīdziniekiem domas par problemātiskajiem jautājumiem atšķiras.
Šoziem Rīgas centrā pārvietotais sarkanais ozols, kurš traucēja dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei, savā jaunajā atrašanās vietā "dzīvojas" teju metru augstā podā, kur regulāri tiek gādāts par pietiekamu mitruma līmeni, par ko reizi stundā ziņo arī īpašs sensors. Kokkopis Edgars Neilands skaidroja, ka šādā podā koks var augt kādus 2–5 gadus, bet tad gan tas būtu jāiestāda.
Rīgas domes vadības klātbūtnē svinīgi atklātais gājēju un velobraucēju tunelis Rīgā, Maskavas ielā zem Salu tilta, izrādījies īstas lamatas tiem, kas pilsētā pārvietojas ar riteni. Vienā no nobrauktuvēm ir vairāki pagriezieni, kas liedz redzēt pretī braucošo riteņbraucēju. Bet, ja ritenis ir ar kravas nodalījumu kā velokurjeriem, manevriem vietas nav vispār.
Pēc tam, kad Maskavas dārzs Rīgā tika pārsaukts par Latgales parku, tādējādi atgūstot savu vēsturisko nosaukumu, notiek diskusijas, kā parku attīstīt, piepildīt ar saturu un radīt saikni ar latgalisko. Šobrīd tas īsti nav cilvēku galamērķis, bet gan vieta, kuru šķērso. Vienlaikus, domājot par pārmaiņām, svarīgi iesaistīt apkaimes iedzīvotājus, lai noskaidrotu viņu viedokli un vēlmes, atzina diskusijā iesaistītie.
Jēkabpilī, netālu no Krustpils dzelzceļa stacijas, jau vairākus gadus stāv pamesta māja, kuras apkārtne ir piedrazota, piebūvēs sagāzti sadzīves atkritumi. Uz mājas adreses plāksnes norādīts, ka tas ir pašvaldības īpašums, taču vietējā iedzīvotāja neizpratnē, kādēļ teritorija nav sakopta un kādēļ to nevarētu atvēlēt Ukrainas kara bēgļu izmitināšanai. Tikmēr vietvarā norādīja – pirms trim gadiem ēka pārdota, un jaunais īpašnieks plāksni nav noņēmis. Savukārt īpašnieks atzina – ja pašvaldība atsauktos un palīdzētu ar labiekārtošanu, būtu ar mieru īstenot ierosinājumu par bēgļu uzņemšanu.
Ne vien Rīga, bet lielais vairums Latvijas pašvaldību ķērušās pie padomju režīmu slavinošo pieminekļu demontāžas. Plānojot nojaukšanas darbus, pašvaldībām jārisina arī jautājums – ko iesākt ar pieminekļiem pēc to demontāžas? Palīgā pieteikusies Latvijas Mākslinieku savienība, kas gatava tos noglabāt savā depozītā.
“Maskavas dārzs” Rīgā tiek pārdēvēts par “Latgales parku” – par to lēmusi Rīgas dome. Tā ir atgriešanās pie sākotnējā nosaukuma, kas bija dots pirmskara brīvās Latvijas laikā 1937.gadā, kad dzima parka iecere.
Šogad Rīgā iecerēts izveidot vēl 10 pļavas ar dabisko pļavu augiem, līdz ar to kopā iecerēts, ka pilsētā tādas būs 30, informēja Rīgas domē, norādot, ka šādā veidā turpina pērn aizsākto Latvijas Dabas fonda projektu "Pilsētas pļavas" dabas daudzveidības veicināšanai Rīgā. Galvaspilsētas dome trešdien akceptēja kārtību, kādā turpmāk kopjams zāliens projekta teritorijās galvaspilsētā.
Pārdaugavas iedzīvotāji jau vairākus gadus bažījas par gājēju pāreju tirdzniecības centra "Spice" tuvumā – lai gan satiksme tur ir visai intensīva, pāreja ir neapgaismota. Šajā vietā uzlikti stabiņi, kas atdala joslas, tomēr Rīgas domē skaidroja – vērienīgāki uzlabojumi te netiks veikti, jo drīzumā gājēju pārejas šajā vietā nebūs.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
