Pilsētvide
Tiņanova mājai Rēzeknē īpašnieki plāno iedvest jaunu dzīvību
Līdz mūsdienām saglabājušās pirmskara laikā celtās sarkano ķieģeļu mājas Rēzeknē ir salīdzinoši reti kultūrvēsturiskie objekti, jo liela daļa pilsētas vēsturiskās apbūves tika iznīcināta pirms 75 gadiem Rēzeknes bombardēšanas laikā. Viena no šādiem valsts aizsargājamajiem vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļiem ir pilsētas centrā esošā Tiņanova māja Atbrīvošanas alejā 94. Daudzus gadus novārtā atstātajā ekā nesen uzsākti atjaunošanas darbi. Tomēr bažas rada šobrīd arhitektūras piemineklim atsegtais jumts. Ēkas īpašnieks sola, ka jumts tiks uzlikts vēl līdz rudenim, bet pēc gada te varētu tikt atklāti viesnīcas tipa dzīvokļi.
Hamburgas iela Mežaparkā - miniatūru kalnu pilsētiņa Rīgā
Hamburgas iela Mežaparkā līkločiem izvijas Ķīšezera kāpu mežā, vai katrā krustojumā pārsteidzot ar kādu negaidītu skatupunktu un reizē samulsinot svešinieku: kur ir ielas trases turpinājums? Hamburgas iela neapšaubāmi ir viena no skaistākajām Rīgas ielām, kas vietām atgādina miniatūru kalnu pilsētiņu. Literatūrzinātniece Saulcerīte Viese savā grāmatā – vēstījumā “Mežaparks. Pilsēta priežu silā”(Jumava,2001.) uzsver, ka topošās dārzu pilsētas plānā:” Pati pirmā – Hamburgas iela -  iezīmēta,saglabājot visai augstos un dažādos virzienos izvietotos kāpu paugurus.” 
Ielu sporta attīstības konference: «Medicines for World's Ghettos»
No 10.  līdz 11. decembrim Rīgā notiek otrā starptautiskā konference par ielu sporta attīstību pasaulē un pilsētvidē «Medicines for World's Ghettos». Konferenci, kuru organizē lielākā jauniešu ielu sporta un kultūras kustība Latvijā «Ghetto Games», apmeklēs ielu sporta pasākumu organizatori, pilsētvides attīstītāji un starptautiska mēroga organizācijas no visas pasaules, lai divu dienu laikā dalītos savā pieredzē. Konference bija skatāma arī LSM.lv tiešraidē. 
Par dārzeņu ielām Ziepniekkalnā raibi nostāsti un enciklopēdiska vērtība
Mani vienmēr vilinājušas ielas, kuru nosaukumi raisa iztēli un liek meklēt šo nosaukumu cēloni. Ziepniekkalnā ir vesels puduris ar dārzeņu ielām un, kā izteicās kāda garāmgājēja Kartupeļu ielā: dzīvojam dārzkopības kooperatīvā! Pētot Rīgas 19. gadsimta kartes, vēl 1876. gadā no dārzeņiem tur nav ne miņas – tikai priežu mežs. Taču 1885. gadā uz Ēbeļmuižas zemes jau ierīkota Kartupeļu ielas trase un iemērīti vairāki desmiti gruntsgabalu. Toreiz iela sākās pie tagadējās Saulkalnes ielas un aizvijās līdz Graudu ielai.
Jaunās vadlīnijas Cēsīs paredz drošību visiem satiksmes dalībniekiem
Satiksmes mierināšanas plāns – tāds nosaukums dots Cēsīs izstrādātajām vadlīnijām, lai sakārtotu un veidotu drošāku satiksmi pilsētā, kas veicinātu panākt, lai vienlīdz droši justos visi satiksmes dalībnieki. Šim nolūkam satiksmes mierināšanas plāns paredz uz ielām izvietot dažādus ierobežojošus elementus, horizontālos marķējumus, brauktuves sašaurināšanu, kā arī pilsētas centrālajā daļā noteikt ātruma ierobežojumu - 30 kilometri stundā. Bet šis ātruma ierobežojums ir viens no iemesliem, kas radījis cēsnieku neizpratni un pretestību, savukārt Cēsu vecpilsētas uzņēmējiem ir bažas, vai satiksmei netiks vispār slēgta šī pilsētas daļa.
Himnas raibā vēsture: tapšana un cenzūra
Ceļš līdz mūsu valsts himnai, tāpat kā līdz savai neatkarīgai zemei ir tikpat raibs un nebūt ne viegls. Pirmo cenzūru un dziesmu grāmatu dedzināšanu Baumaņu Kārļa sarakstītā tautas lūgšana piedzīvoja jau teju uzreiz pēc pirmās nopublicēšanas, taču oficiāli himna bijusi aizliegta pus gadsimtu.
Novembris Līvānos. Rosīga un brīvdomīga atslēga Latgales vārtos
Vienmēr kustīga, mainīga un dzīva ir Rīgas iela Līvānos. Pilsētas vizītkarte un galvenā artērija, kurā riteņbraucēju ir vairāk nekā Rīgā, bet pilsētas pulsu vislabāk jūt uz tilta pār Dubnas upi. Rīgas iela stiepjas vairāk nekā četru kilometru garumā un līvānieši ar lielu pārliecību saka, ka tā ir garākā Rīgas iela Latvijā.
Rīgas pagalmi: arhitektūras «blēņas», «lauviņas» skulptūra Grīziņkalnā un kādreizējā geto vēstures ainas
Pagalms kādam saistās ar pašreizējo dzīvesvietu. Citam, ienākot kādā pagalmā, atmiņā ataust bērnības ainas. Ar vēl kādu pagalmu varbūt personiskas saiknes nav, taču vēsturiskie notikumi tajā rosina domāt par sev svarīgiem jautājumiem. Latvijas Radio devās pastaigā pa Rīgas pagalmiem ar trīs cilvēkiem - kinomehāniķi, iesācēju scenāristu un dramaturgu Andreju Timofejevu, portāla "Delfi" žurnālisti Lauru Dzērvi, kā arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docentu Didzi Bērziņu.
Zirgu salu attīsta par liepājnieku atpūtas vietu
Daļa no Zirgu salas pie Liepājas ezera, kur reiz bijusi pilsētas atkritumu izgāztuve, pārtapusi atpūtas un pastaigu parkā. Ceturtdien ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu uzbūvētā dabas taka tiks oficiāli nodota ekspluatācijā. Projekta laikā ezermalā izveidotas vairākas skatu laipas un pastaigu takas, līdz ar to ievērojami labiekārtota degradētā apkārtne. Nākamgad Zirgu salā iecerēts uzbūvēt arī modernu Dabas māju, kas kalpos kā izglītojošs zinātnes centrs.