Pilsētvide
Vecajai Svētās Ģertrūdes baznīcai svin 150. jubileju
Sestdien, 2. martā, savas 150. jubilejas svinības uzsāks Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca, līdz pat jūlija nogalei piedāvājot ļoti bagātīgu notikumu programmu. Līdzās īpašiem svētku dievkalpojumiem izskanēs vairāk nekā desmit dažādi koncerti, pasākumi bērniem un zinātniskā konference. Svinības iekļaujas Latvijas simtgades programmā, jo Ģertrūdes baznīcas vēsture ir ļoti cieši savijusies ar Latvijas likteni. Vecās Ģertrūdes baznīcas draudze ir viena no aktīvākajām arī šobrīd.
Maskavas forštate atdzimst! Lēni gan
Maskavas forštati pieminot, sarunu biedra sejā visbiežāk parādās divu veidu izteiksme. Viena pauž neticību: vai tad tur var būt kaut kas labs? Bet otra uzmirdz priekā: man patīk tur dzīvot! Katram ir sava pieredze, un jāatzīst, ka arī es apkaimes pievilcību un šarmu novērtēju pamazām, ieklausoties stāstos un vērojot apkaimes dzīvi daudzu ielu un gadu garumā.
Pasaules grafiti māksla ienāks Jelgavā
4. maijā Jelgavā, Latvijas valsts simtgades svinību ietvaros, notiks starptautiskais grafiti ielu mākslas festivāls “Brīvības stāsti”, informē Jelgavas pilsētas pašvaldība.
Rīgas industriālās nomales. Ūdens un Tvaika ielu potenciāls
Rīgas industriālās nomales – tā var teikt gan par Iļģuciemu, gan Sarkandaugavu. Tiesa, par ražošanu jārunā pagātnes formā, jo lielākā daļa rūpniecības uzņēmumu tagad ir slēgti, daži pilnīgi pārprofilēti un liela daļa ēku netiek izmantotas. Vismaz tā bija gadiem ilgi, bet nu industriālās nomales atkal kļūst interesantas un sāk dzīvot jaunu dzīvi. Latvijas Televīzijas rāidījumā “Ielas garumā” ir iespēja salīdzināt, kāda bija Ūdens iela Iļģuciemā un Tvaika iela Sarkandaugavā pirms 12 gadiem un kādas tās ir tagad. Bet vispirms kopā ar rakstnieku Zigmundu Skujiņu ienirsim pilsētas vēsturiskajās dzīlēs.
«Berga bazāra» dibinātājam, uzņēmējam Kristapam Bergam - 175
Pieminekļi var būt dažādi – granītā un bronzā lieti, un arī tādi, kurus cilvēki uzceļ sev paši, tā paliekot ļaužu atmiņā daudz ilgāk, nekā rit cilvēka dzīves gājums. Pirms vairāk nekā 130 gadiem 44 gadus vecais vīrs Kristaps Bergs stāvēja piepilsētas kāpostu laukā, ko bija nesen nopircis, un sapņoja par to, kas te būs. Kāpostlauks, tiesa, simboliskā veidā, joprojām saglabājies toreiz lauka vietā uzceltajā ēku kvartāla logotipā, kas veido atgādinājumu par te kādreiz augušajiem dārzeņiem – divi “B” burti spoguļskatā ar taisno malu viens pret otru kā kāpostgalva. Tas nozīmē - “Berga bazārs” jeb “Berga tirgus”.
Vakarbuļļos un Rītabuļļos zvejniecība kļuvusi par ekskluzīvu nodarbošanos
Sala mēnesī dodamies uz Daugavgrīvas Buļļu salu, kas atrodas Rīgas Ziemeļrietumos starp Rīgas līci un Buļļupi. Tā ir lielākā Latvijas sala - astoņarpus kilometrus gara un pusotra divus kilometrus plata. Salu 18. gadsimta beigās, pārraujot kāpu joslu, izveidoja Daugavas un Lielupes pavasara palu ūdeņi. Lielupes jaunā grīva, ko vietējie vēl joprojām dēvē par Jaunupi, uz pusēm pārdalīja zvejniekciemu, kas atradās uz Buļļu muižas (Bullenhof) zemes. Viena daļa ar Buļļuciema nosaukumu palika Jūrmalā, bet otra daļa – Bolderājas pagastā – un tika pārdēvēta par Vakarbuļļiem. Vēlāk salas centrālā daļa pie Buļļu muižas ieguva Rītabuļļu vārdu.
Lilita Eglīte: Kaimiņu būšana Pērnavas un Augusta Deglava ielas rajonos
Grīziņkalnā, kā jau apkaimē ar izteiktu savas republikas apziņu, ne reizi vien esmu dzirdējusi, ka sava rajona iemītniekus viņi pazīstot ja ne pēc vārdiem, tad vismaz pēc izskata gan. Vecāka gadagājuma ļaudis to ar zināmu nostaļģiju attiecināja uz senākiem laikiem, kad tuvāki un tālāki kaimiņi satiekoties sveicināja cits citu, bet bērnības rotaļu un skolas biedri vēl nebija aizklīduši plašajā pasaulē.