Brīvības ielā vērojams jau kārtējais sarkanais krusts, kas uzlīmēts uz veikala skatloga un durvīm, vēstot, ka šeit durvis slēgtas. Blakus telpās tas pats, pāri ielai arī. Par dzīvību Brīvības ielā atgādina skaļais automašīnu troksnis. Gājēju ir maz.
Latvijas Radio aptaujātie cilvēki uzsvēra, ka pārsvarā izvēlas izmantot citas ielas, lai pārvietotos. Kāds jūtas nedroši lielās satiksmes dēļ, kādam šķiet, ka šajā ielā nav, ko elpot.
Apvienība "Pilsēta cilvēkiem" pirms gada iesniedza Rīgas domē vairāk nekā 3300 iedzīvotāju portālā "Manabalss.lv" parakstītu iniciatīvu par velo un sabiedriskā transporta joslu ierīkošanu Brīvības ielā. Taču dome šo jautājumu neskatīja.
Apvienības valdes priekšsēdētājs Kārlis Krēķis pastāstīja: "Mūs satrauc tas, ka Brīvības iela kļūst arvien tukšāka – mazāk cilvēku, mazāk uzņēmējdarbības.
Neko citu tur gaidīt nevar, jo tā būtībā ir šoseja pilsētas centrā.
Tāpēc jau 2017. gadā mēs sākām vākt balsis "manabalss.lv". Mēs tās savācām, tā laika dome iniciatīvu neizskatīja. Kad tika ievēlēta jaunā dome, tad mēs turpinājām vākt balsis, iesniedzām vēlreiz, bet arī šī mūsu prasība netika izskatīta domē."
Lai rastu skaidrojumu, apvienība rakstīja e-pastus visiem 60 pašvaldības deputātiem, uzdodot divus jautājumus:
- Vai esat informēts par iemeslu, kādēļ minētā iniciatīva par velojoslu un sabiedriskā transporta joslu ierīkošanu Brīvības ielā joprojām nav izskatīta Rīgas domē? Ja esat – kāds ir šis iemesls?
- Vai atbalstāt minēto iniciatīvu par velojoslu un sabiedriskā transporta joslu ierīkošanu Brīvības ielā?
Divu nedēļu laikā atbildēja vien desmitā daļa jeb seši domnieki. Starp viņiem arī galvaspilsētas Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks no frakcijas "Jaunā Vienotība". Pulks norādīja, ka Satiksmes departaments ir izvērtējis divus iespējamos veidus, kā Brīvības ielā ierīkot veloinfrastruktūru – vai nu izmantojot tikai ceļu satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, vai arī veicot pārbūvi. Satiksmes departaments konceptuāli atbalsta velojoslu izbūvi Brīvības ielā.
"Mūsuprāt, jebkuru pilsētas ielu var uzlabot, pirmkārt, dodot iespējas arī citiem satiksmes dalībniekiem. Brīvības iela ir ļoti plata, kas ir ļoti svarīgi – 20 metrus plata, tur tehniski to ir iespējams izdarīt. Tika izstrādāts projekts, kuru Rīgas dome arī pasūtīja, kur tas ir aprēķināts.
Tur nav nepārvaramu šķēršļu, par kuriem varētu runāt," norādīja Krēķis.
"Pilsēta cilvēkiem" vēlas, lai domnieki izskata šo iniciatīvu, diskutē par to un pieņem iedzīvotāju interesēm visatbilstošāko risinājumu. Taču, lai piesaistītu deputātu uzmanību, aktīvisti ceturtdien plkst.17.30 Brīvības ielā 87 rīko piketu. Akcentē, ka pelēka, nepatīkama un skaļa iela atbaida cilvēkus, iznīcinot ielā uzņēmējdarbību.
