Mozaīkas māksliniece Linda Riņķe pabeigusi darbu Stāķu parkā, un Dabas atpūtas zāle ar mozaīkas mēbelēm ir gatava.
Pilsētvide
Pavisam nesen, montējot raidījumu par Jēkabpili, kāds kolēģis man pārvaicāja: “Tad Daugavas labajā krastā ir Krustpils, bet kreisajā Jēkabpils?” Līdzīgus jautājumus nācies dzirdēt ne reizi vien, jo cilvēkus mulsina, ka Krustpils dzelzceļa stacija atrodas Jēkabpilī. Kādas vēl vēsturiskas pēdas atrodas Jēkabpils ielās?
Pretrunīgi vērtētā vides objekta „Laika priekškars” pie Nacionālā teātra nebūs – pēc diviem neveiksmīgiem būvniecības iepirkumiem Rīgas dome šai iecerei atmetusi ar roku. Bet jau rudenī plānots sludināt metu konkursu turpat pāri ielai esošā Neatkarības (kādreizējā Jēkaba) laukuma attīstībai. Savas pieminekļu un vides objektu koncepcijas Rīgai nav, bet gan nozares eksperti, gan tagad arī pilsētas vadība atzīst – tā būtu ļoti svarīga, lai mazinātu haosu un sabiedrības neizpratni par jaunu objektu parādīšanos pilsētvidē.
500 000 eiro Rīgas budžetā šogad pirmo reizi būs pieejami iedzīvotāju iesniegtiem projektiem, kas Rīgas apkaimēs paredz iekārtot, piemēram, spēļu laukumus, uzstādīt kādu soliņu vai iestādīt kokus. Par pieteiktajām idejām varēs balsot, un pašvaldība īstenos populārākās no tām. Tieši balsošanas aspekts gan šajā iecerē ir visdiskutablākais: no vienas puses, ar to cer veicināt iedzīvotāju iesaisti, no otras – zaudētājos var palikt mazākās Rīgas apkaimes.
Koku Rīgas ielu malās kļūst arvien mazāk. Saknēm vairs neatrodas vieta starp pazemes vadiem un caurulēm, bet sāls veicina koku nokalšanu. Savukārt nauda jauniem kokiem pašvaldībai ienāk tikai uz nozāģēto koku rēķina. Kāda īsti ir galvaspilsētas apzaļumošanas politika? Cik liela prioritāte pilsētai ir šis zaļais skābekļa vairogs, kas pasargā no putekļiem, trokšņa un karstas saules vasarā?
Vienā no senākajiem Latvijas dievnamiem turpinās jumta atjaunošanas darbi. Aizputes Svētā Jāņa Lutera baznīcā vairāku gadu garumā veikti dažādi darbi – gan arhitektoniskā izpēte, gan meklēti atbalstītāji baznīcas glābšanas darbiem. Dievnamam bija sācis tecēt jumts, tāpēc svarīgi bija glābt ne tikai pašu ēku, bet arī tur esošās ērģeles un citas unikālas vērtības.
Ceturtdien, 28. martā, plkst.17 Rīgas domē notiks pilsētas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam publiskās apspriešanas sanāksme, kurā ikviens rīdzinieks klātienē varēs izteikt viedokli un uzdot jautājumus par galveno Rīgas teritorijas plānošanas (RTP) dokumentu nākamajai desmitgadei, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei.
Pagalms var iedvesmot, tas var arī nomākt. Pagalmā var izcelties kāda detaļa, tam var būt stāsts vai tam var vienkārši paskriet garām. Latvijas Radio ar pastnieci, policistu un fotogrāfu dodas pastaigās uz dažādiem Rīgas pagalmiem.
Daugavpils novada iedzīvotāji Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcu dēvē par novada pērli. Laika gaitā tās jumtā sāka veidoties caurumi, kas stipri bojāja nesošās konstrukcijas. Lai dievnamu saglabātu arī nākamajām paaudzēm, tam bija nepieciešama jumta renovācija. Par spīti apjomīgā darba finansiāliem sarežģījumiem, remontdarbi tuvojas noslēgumam.
Pa ceļam no Rīgas uz Mārupi Tēriņu iela krustojas vai saskaras ar daudzām ielām, kam raksturīga individuālo māju apbūve, un nezinātājam ir pagrūti tās atšķirt. Pavisam tuvu pilsētas robežai Bieriņos atrodas trīs ielas, kas sākas ar burtu “S”: Sējas, Sīpeles un Sārtes ielas. Visām trim ielām ir vēl citas kopīgas pazīmes, bet katrai tomēr savs raksturs un liktenis, ko veido koša iemītnieku buķete.
Aktīvi iedzīvotāji, kuriem rūp sava pilsēta, Rīgā vairs nav vien daži „pajoliņi” – tā ir kļuvusi par normu. Tā uzskata rīdzinieks Mārtiņš Eņģelis, kurš ar domubiedriem jau trešo gadu veido pilsētvides procesu neatkarīgo balvu „Rīgas metrs”. Tās mērķis ir izcelt gan pozitīvo, kas noticis galvaspilsētā aizvadītajā gadā, gan norādīt uz neveiksmēm.