Latvijā ievērojama sabiedrības daļa joprojām dzīvo daudzdzīvokļu mājās, kas būvētas pagājušā gadsimta 60., 70. un 80. gados un kurām vajadzīgi nopietni renovācijas darbi. Tas nozīmē ne tikai lielas investīcijas, bet arī vajadzību daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem savstarpēji vienoties.
Vārna piekrita, ka padomju laikā celtās mājas laika zobs nav saudzējis, bet viens no grūti atrisināmiem jautājumiem joprojām ir dzīvokļu īpašnieku vienošanās par mājas atjaunošanas jautājumiem.
"Saprotot to, ka gan ģeopolitiskā situācija šobrīd ir smaga, gan energoresursu cenas ir tik ļoti lielas, arī motivācijai atjaunot ēkas šobrīd vajadzētu būt daudz augstākai," viņa uzskata.
Lielākais šķērslis, lai renovāciju uzsāktu, visbiežāk ir nepietiekamie finanšu resursi. Vārna atklāja – 2023. gada sākuma veikta aptauja rāda, ka jautājumā par to, kādam jābūt atbalstam, lai renovācija un siltināšana vispār notiktu, 59% atbildējuši, ka to nemaz nav iespējams veikt, jo cilvēkiem jau ir citas kredītsaistības.
Vaicāti par līdzfinansējuma apjomu, kāds būtu nepieciešams, lai dzīvokļu īpašnieki saņemtos ēkas atjaunošanas darbiem, gandrīz 23% norādīja, ka līdzfinansējumam jābūt vismaz 70%, lai viņi spētu uzņemties saistības. Savukārt 21% norādīja, ka līdzfinansējumam no Eiropas Savienības vai valsts jābūt vismaz 90%.
"Mēs redzam, ka finansējuma jautājums nav vienkāršs, tas tiešām ir ļoti aktuāls," secināja Vārna.
Tāpat iedzīvotāji bieži vien nemaz neapzinās, kāds ir viņu dzīvojamo ēku patiesais tehniskais stāvoklis.
"Skaidrs, ka visnozīmīgāk šobrīd, lai vispār dzīvokļu iedzīvotājus motivētu šos jautājumus kārtot, ir saprast, kas mājai vainas, kāda ir diagnoze, kāda ir recepte. To var izdarīt nekā citādāk kā ar tehnisko apsekošanu, ko veic sertificēti speciālisti. Tāpēc tur nu būtu jānāk talkā valstij un pašvaldībai," vērtēja Vārna.
Jo iedzīvotāji būs labāk informēti par savas ēkas energoefektivitātes rādītājiem, ēkas drošības un stabilitātes jautājumiem un iespējamajiem riskiem, jo vieglāk būs pieņemt saprātīgu lēmumu rīkoties.
"Altum" energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece atzina, ka ēkas renovācija prasa no mājas iedzīvotājiem ieguldījumu gan cilvēkresursu, gan laika ziņā.
"Sagatavot māju, uzsākt projekta sagatavošanu, piesaistīt banku, meklēt būvnieku, – tas prasa no mājas diezgan lielu ieguldījumu gan cilvēkresursu, gan laika ziņā, jo katrai mājai ir jāsāk ar energoauditu, jāsaprot, ko mājai vispār vajag renovēt, lai tā kļūtu energoefektīvāka, jāsagatavo tehniskā dokumentācija un projekts, kas ir laikietilpīgs process," viņa skaidroja.
"Altum" atbalsta programmai kvalificējas trīs un vairāk dzīvokļu mājas. Lai atbalstu saņemtu, svarīga ir arī laba pēdējo gadu maksāšanas disciplīna – daudzdzīvokļu namā nedrīkst būt kavēti vairāk kā 10% komunālo maksājumu.
"Tas, ko mēs esam sapratuši, ka tādā vidēji lielā mājā [renovācijas] izmaksas ir salīdzinoši pieņemamas. Ja ir mazāka dzīvokļu māja, izmaksas ir lielākas, jo tie visi izdevumi ir jādala uz mazāku iedzīvotāju skaitu. No otras puses, deviņstāvu mājā uzreiz ir vairāk iedzīvotāju, un tur ir nepieciešams ļoti, ļoti aktīvs darbs ar iedzīvotājiem, lai panāktu lēmumu pieņemšanu par šāda renovācijas projekta veikšanu," atzina Vērzemniece.
Liepājā var
Liepājā daudzdzīvokļu māju renovācijas ziņā izdevies paveikt to, kas citviet Latvijā, šķiet, nav pa spēkam – pilsētā redzams, ka vienādā arhitektūras veidolā ir renovēta virkne ēku.
"Mēs sākām jau 2007. gadā ar pašvaldības līdzfinansējumu un sabiedrības izglītošanu šajā jautājumā. Jāsaka, ka tam bija nedalīts atbalsts no pašvaldības vadības, un tas ir ļoti svarīgi, jo mēs jau varam runāt par visādām tehniskām lietām, kur dabūt naudu, bet pirmais solis ir – lai māja tiek pārņemta dzīvokļu īpašnieku atbildībā, noslēdzot tā saucamo pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu," norādīja Liepājas domes izpilddirektora vietnieks nekustamā īpašuma jautājumos Mārtiņš Tīdens.
Viņš vērtēja, ka pašvaldību vēlme šos jautājumus risināt atšķiras, tāpēc situācija Latvijā ir tik ļoti raiba.
"Mēs to gribējām. Mums ir noslēgti šādi līgumi vairāk nekā 99% gadījumu pilsētā. Ir atsevišķas problēmu vietas, bet tie ir sīkumi.
Cilvēki, kad to izdara, saprot, ka viņiem ir tiesības, pienākumi, atbildība un tā tālāk, un viņi izvēlas apsaimniekotāju, kādu grib. Liepājas gadījumā Liepājas pašvaldības kapitālsabiedrība "Liepājas namu apsaimniekotājs" apsaimnieko nu jau mazāk kā 40% no visām mājām, visi pārējie ir privātie apsaimniekotāji. Līdz ar to veidojas konkurence, līdz ar to cilvēki grib dzīvot labāk, interesējas un skatās, ko kaimiņi dara, kā viņiem iet tajā siltinātajā mājā," skaidroja Tīdens.
Arī šobrīd interese par māju renovāciju Liepājā joprojām ir, taču, piemēram, "Altum" atbalsta programmai māju iedzīvotāji nepiesakās. Tīdens vērtēja, ka tas ir divu iemeslu dēļ.
"Viens – viņus neapmierina jaunās programmas nosacījumi, kurā jāņem viss kredīts uzreiz, un pēc laika tiek saņemta tā saucamā kapitālā atlaide. Otrkārt, tiek solīts [līdzfinansējums] līdz 49%, bet dabā tiek noņemts nost pievienotās vērtības nodoklis (PVN) plus neattiecināmās izmaksas. Beigās finansējums ir apmēram 30%, un tad iedzīvotāji ar neizpratni skatās uz apsaimniekotāju, – "kur tu liki tos 19?"" viņš skaidroja.
Tīdens vērtēja, ka šobrīd Liepājas iedzīvotāji šai programmai nepiesakās arī jau esošo augsto kredītu maksājumu dēļ.
"Bet šis ir vislabākais laiks, lai tam sagatavotos. Nav labāka laika, kā tāda nosacīti krīze, lai sagatavotos tam, ka kādreiz jau paliks labāk, un tad būs jāstrādā," secināja Tīdens.
Kā labo piemēru viņš minēja tos iedzīvotājus, kuri savas ēkas izrenovējuši jau 2009. gadā. Tūlīt būs pagājuši 15 gadi, kas nozīmē, ka lielai daļai šo iedzīvotāju kredīti būs jau nomaksāti, toties pēdējo gadu lielās energoresursu cenu svārstības šos iedzīvotājus tik ļoti neskāra, jo viņi pēc remonta izmanto siltumu efektīvi un spēj paši to regulēt pēc nepieciešamības.
