Latvijas Radio kopā ar Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrības valdes locekli Didzi Juško devās pastaigā pa Nameja krastmalu, kas stiepjas gar Zunda kanālu. Tas atrodas starp Ķīpsalu un Daugavas kreiso krastu. Atpūtas vieta iecerēta pretim kādai ķieģeļu ēkai ar izsistiem logiem un pāris minūšu gājienā no Mazās Ūdens ielas virzienā uz Rīgas Tehnisko universitāti, kas atrodas pretējā krastā.
"Zunds ir tā kā apkaimes sākums. Līdz ko sāks attīstīt šo kanālmalu, tad arī tās blakus piegulošās teritorijas – šīs rūpnīcas – sāks attīstīties. Šeit var izvietot ļoti daudzus komercobjektus, [piemēram], kafejnīcas, SUP dēļu un laivu nomas," pastāstīja Juško.
No 30 projektiem šī ideja balsojumā ar vairāk nekā 1700 balsu ir līderos. Tas ir viens no retajiem labiekārtojumiem pie ūdens.
Daudzi priekšlikumi ir apkaimēs izveidot bērnu laukumus. Viena no tādām vietām ir Zasulauka manufaktūras parkā, kur Latvijas Radio tikās ar biedrības "Zasulaukam un Šampēterim" pārstāvi Rutu Beināri: "Netālu jau ir maziem bērniem bērnu laukums, bet, kā tu paaudzies un esi vecāks ar bērnu, tu saproti – o, šis laukums manējam jau ir garlaicīgs. Kur ir nākamais? Un tad tu dodies ar tādu mazu ķiparu pārgājienā līdz Āgenskalnam vai līdz kādai citai apkaimei."
Biedrība laukumam vietu ir izraudzījusies blakus bērnudārzam "Mazā Rasiņa", kura žogs robežojas ar parku. Plānots, ka laukums sastāvēs no divām daļām, kurās bērni varēs gan kāpelēt, gan arī šļūkt no slīdkalniņa.
Parkā uzrunātie atpūtnieki ideju lielākoties atbalsta.
"Būtu labi, lai visiem bērniem tur būtu interesanti – gan maziem, gan lieliem. Mēs par laukumu internetā balsojām," pastāstīja Violeta.
"Šampēterī jau ir viens laukums. Arī ir bērnudārzs. Tā ka tur ir savs bērnu laukums," uzskata Maksims.
"Vairāk būs – tikai labi būs," sacīja kāda iedzīvotāja.
"Ir labi, ka ir vairāk bērnu laukumu," uzskata Anastasija.
Par šo ieceri ir nobalsojuši jau vairāk nekā 800 cilvēku. Bet, lai projektu realizētu, ir vajadzīgs, iespējams, teju divreiz lielāks atbalsts.
Šādu konkursu galvaspilsēta rīko jau ceturto gadu. Viens no iepriekš realizētajiem projektiem atrodas turpat parkā, kur pirms mēneša atklāja atjaunoto basketbola laukumu un taciņu. Parkā uzstādīja vingrošanas vietu un soliņus, izveidoja atpūtas vietu pie ūdenstilpes ar kolorītu nosaukumu "Līķu dīķis".
Lūk, kā iedzīvotāji vērtē īstenoto projektu:
"Viss, kas ir izdarīts, ir ļoti labi. Bērni priecīgi. Katru dienu nākam šeit spēlēt," pastāstīja Violeta.
"Tagad šeit ir ļoti komfortabli šeit atrasties. Var ar draugiem kaut ko paspēlēt, pasēdēt," sacīja Maksims.
To atzinīgi vērtēja arī kāda uzrunātā kundze: "Super! Mēs, lūk, ar suņiem un kaimiņiem staigājam, varēsim pasēdēt, parunāt."
Liela balsotāju aktivitāte ir, piemēram, par bērnu rotaļu laukumu Ziepniekkalna kāpās, vingrošanas elementiem un informācijas stendiem Dārziņu mežā un skeitparku Vecmīlgrāvī. Rīgas centrā uzrunātie cilvēki iespēju pašiem noteikt, kādiem objektiem galvaspilsētā būt, vērtē atzinīgi.
"Jebkura vieta, ja tā tiks labiekārtota, tas būs visai Rīgai liels ieguvums," sacīja kāda iedzīvotāja.
"Ja Ziepniekkalnā kaut ko uzbūvētu, tas būtu ļoti labi tāpēc, ka es tur dzīvoju," pauda Oļegs.
"Mēs atbalstām vispār infrastruktūras attīstību kā tādu, bet tāda, kas vairāk ir pieejama visiem," sacīja Kristaps.
"Forši, ka var balsot. Galvenais, lai kāds to ņem vērā un tiek ieviests. Ja tas ir viens parks Imantā, tad, visticamāk, nē. Ja tā ir krastmala vai kaut kas tāds, kur var vairāk sabraukt un kas cilvēkiem ir vairāk aktuāli, tad tas varētu būt," sacīja Laura.
Šogad projektiem dome atvēlējusi 700 tūkstošus eiro, vienai idejai paredzot ne vairāk par 70 tūkstošiem eiro. Sanāk, ka no 30 projektiem īstenot varēs vismaz 10. Iepriekš pašvaldība bija atvēlējusi pusmiljonu eiro ar 100 tūkstošiem eiro vienam projektam 2019. un 2020. gadā, un ar 50 tūkstošiem eiro – pagājušajā gadā.
Lai gan summas ir nelielas, šāds konkurss ir ļoti vērtīgs, uzskata vides arhitekts Matīss Šteinerts.
"Ļoti, ļoti labs sākums tādas pilsoniskās sabiedrības audzināšanai un veidošanai Latvijā.
Tas ir arī tāds civilās aizsardzības projekts, kas nākotnē varbūt noderīgs, ja nu pienāk kaut kāda krīzes stunda un ir vajadzīgs uzrunāt jau gatavas kopienas un gatavas grupas, kas ir spējīgas savā starpā sadarboties, tad šādā veidā mēs tādas grupas iegūstam," norādīja Šteinerts.
Šogad pieteikto ideju kvalitāte ir uzlabojusies, konkursā piedaloties 30 no 35 projektiem. Tā atzīmēja Rīgas Apkaimju alianses vadītājs Māris Jansons, atklājot, ka domes pārstāvji uz atsevišķām idejām skatījās noraidoši.
"''Nē, nu šis gan nav lietderīgi. Šo labāk netaisīt.'' Un tad mēs sakām: pag, pag, šī ir vienīgā vieta, kur iedzīvotāji paši var izvēlēties ar savu balsojumu – taisīt vai netaisīt. Jums te neviens neprasa," pastāstīja Jansons.
Kopš 2019. gada īstenošanai nodoti 24 projekti, no kuriem gatavi ir tikai septiņi. Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange cer, ka pašvaldība realizēs visas idejas: "Latvijas mērogā, protams, mēs esam vieni no pirmajiem. Un es domāju, ka mēs esam diezgan [daudz] pieredzes uzkrājuši. Mācāmies katru gadu no iepriekšējām kļūdām. Mēs nedrīkstam arī sadrumstalot šo projektu realizāciju no pašvaldības puses. Tādēļ ar šo gadu visi šie projekti tiks realizēti ar vienas institūcijas atbalstu. Ļoti svarīgi ir komunicēt ar projektu iesniedzējiem."
Balsot līdz oktobra beigām var ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš ir sasniedzis 16 gadu vecumu. To var izdarīt tikai vienu reizi vietnē Balso.riga.lv vai Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā.
