Pirmdienas rītā apšaudē bankas ēkā ASV Kentuki štata pilsētas Luisvilas centrā nogalināti pieci cilvēki, ieskaitot šāvēju, pavēstīja policija.
Autora ziņas
Autoritāras valdības arvien biežāk vēršas pret saviem kritiķiem ārvalstīs, ziņo cilvēktiesību organizācija "Freedom House". Organizācijas veiktā pētījumā noskaidrojies, ka nedemokrātiskas valstis izmanto brutālas metodes, lai represētu ārzemēs dzīvojošos disidentus.
Jaunā Igaunijas valdība premjerministres Kajas Kallasas vadībā sestdien, 8. aprīlī, prezentēja koalīcijas vienošanos, kas paredz arī nodokļu kāpumu.
Krievija, publicējot it kā slepenus ASV izlūkošanas dokumentus, mēģina sēt neuzticību sabiedroto vidū, uzskata Ukrainas amatpersonas. Viņuprāt, Krievija šādi mēģina izjaukt ilgi gaidīto Ukrainas armijas pretuzbrukumu. Neraugoties uz Krievijas centieniem iznīcināt Ukrainas energoinfrastruktūru, Ukraina atkal ir gatava eksportēt elektroenerģiju.
Taivāna sadarbosies ar ASV un citām pasaules demokrātijām, lai pretotos Ķīnas "autoritārisma ekspansijai", sestdien, 8. aprīlī, paziņoja Taivānas prezidente Cai Inveņa, kura tikās ar ASV Kongresa delegāciju. Tikmēr Ķīna Taivānas tuvumā ir uzsākusi militārās mācības, palielinot spriedzi reģionā. Pekina neslēpj, ka šo manevru mērķis ir brīdināt Taivānu, ko Ķīna uzskata par savu teritoriju.
Balkānu valsts Ziemeļmaķedonija ir NATO locekle un tiecas pievienoties arī Eiropas Savienībai. Dalība šajās organizācijās pieprasa ievērot augstus demokrātijas standartus, arī aizsargāt vārda un preses brīvību. Ziemeļmaķedonijā pēdējos gados preses brīvības stāvoklis ir uzlabojies, taču mediji joprojām saskaras ar uzbrukumiem, bet iedzīvotāju zemā medijpratība veicina dezinformācijas un viltus ziņu izplatīšanos. Lai noskaidrotu vairāk par mediju stāvokli Ziemeļmaķedonijā, valsts galvaspilsētā Skopjē Latvijas Radio tikās ar ziņu aģentūras "Meta" galveno redaktoru Bojanu Blaževski.
Polijā šonedēļ darbu sākušas ASV armijas ieroču noliktavas, kas ļaus NATO sabiedrotajiem krīzes gadījumā īsā laikā mobilizēt lielu skaitu smagās bruņutehnikas un citu ekipējumu. Apjomīgais projekts palīdzēs būtiski stiprināt NATO austrumu flangu laikā, kad Krievija turpina militāro agresiju Ukrainā.
408. dienu turpinās Krievijas uzsāktais pilna apmēra karš Ukrainā. Ukrainas armija joprojām notur savas pozīcijas frontes viskarstākajā punktā – Bahmutas pilsētā valsts austrumos. Lielbritānijas izlūkdienestu jaunākajā ziņojumā teikts, ka Krievijas karaspēks pēdējās dienās ir pastiprinājis cīņu par Bahmutu.
Izraēla aizvadītajā naktī veica aviācijas triecienus Gazas joslā un kaimiņvalstī Libānā, atbildot uz vakar notikušajiem raķešu uzbrukumiem. Savukārt Jeruzalemē šorīt notikušas jaunas sadursmes starp Izraēlas drošības spēkiem un musulmaņiem.
Baltkrievija ir atbildīga par migrantiem, kuri no šīs valsts teritorijas nelikumīgi mēģina šķērsot Lietuvas robežu, paziņoja Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite. Lietuvas policija informējusi, ka vakar uz robežas ar Baltkrieviju ir atrasts miris vīrietis, kurš, visticamāk, valstī ieradās nelikumīgi.
Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā Eiropas Savienība (ES) vēlas runāt un sadarboties ar Ķīnu, nevis norobežoties no tās. To ceturtdien, tiekoties ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
Vizītē Ķīnā ir ieradusies Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena un Francijas prezidents Emanuels Makrons. Vizīte notiek laikā, kad Eiropas Savienība (ES) pārskata savas turpmākās attiecības ar Ķīnu, kas ir bloka lielākais tirdzniecības partneris. Eiropas līderi uzsver nepieciešamību mazināt atkarību no Ķīnas, taču nevēlas pilnībā saraut ekonomiskās saites ar pasaules otro lielāko ekonomiku.
Ziemeļmaķedonija jau pirms 17 gadiem kļuva par Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsti, taču tikai pērn Brisele piekrita uzsākt iestāšanās sarunas ar Skopji. Ilgstošā aizķeršanās bija saistīta ar Ziemeļmaķedonijas sarežģītajām attiecībām ar kaimiņvalstīm Grieķiju un Bulgāriju. Spriedze attiecībās ar Bulgāriju nav mazinājusies joprojām. ES vilcināšanās aktīvāk strādāt pie Rietumbalkānu reģiona integrācijas daudzos maķedoniešos ir vairojusi eiroskepticismu.
Aizvadītais gads Eiropā ir pagājis kara Ukrainā un tā izraisītās enerģētiskās krīzes zīmē. Ar milzīgiem izaicinājumiem enerģētikas jomā ir saskārušies arī Eiropas Savienībai (ES) tuvākie kaimiņi. Viena no tām ir ES kandidātvalsts Ziemeļmaķedonija, kas ne bez ES atbalsta ir paveikusi lielu darbu, lai dažādotu enerģijas piegādes un palielinātu enerģijas ieguvi no savā rīcībā esošiem atjaunojamiem avotiem.
Bijušais Kosovas prezidents Hašims Tači pirmdien noraidīja viņam izvirzītās apsūdzības kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci. Tači un vēl trīs personas stājās Hāgas kara noziegumu tribunāla priekšā par noziegumiem, kas tika pastrādāti Kosovas neatkarības karā ar Serbiju pagājušā gadsimta 90. gadu beigās.
Somija drīzumā kļūs par NATO 31. dalībvalsti, jo Turcijas parlaments ceturtdien vakarā ratificēja Somijas pieteikumu dalībai pasaulē spēcīgākajā militārajā aliansē. Tā ir laba ziņa Latvijai un visam Baltijas jūras reģionam, jo Somija sniegs būtisku pienesumu alianses stiprināšanā.
Mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstība norit pārāk strauji, tāpēc to ir nepieciešams sabremzēt, lai izvairītos no potenciāli bīstamām sekām sabiedrībai un visai cilvēcei. Šādu aicinājumu ir izplatījuši ietekmīgākie tehnoloģiju uzņēmēji un eksperti, kuri atzinuši, ka mākslīgā intelekta tehnoloģijas nākotnē ne tikai dos būtiskus ieguvumus, bet arī radīs milzīgus izaicinājumus.
Eiropas Savienība (ES) ir vienojusies par jaunu tirdzniecības aizsardzības rīku, kas ļaus tai vērsties pret trešajām valstīm, kuras izmanto tā dēvētos ekonomiskās piespiešanas pasākumus pret bloku vai atsevišķām tā dalībvalstīm. Plašāk zināmais piemērs šādai rīcībai ir Ķīnas īstenotā Lietuvas importa blokāde, sodot Viļņu par tās tuvajām attiecībām ar Taivānu.
Pasaules divu spēcīgāko lielvaru ASV un Ķīnas attiecības vēl vairāk varētu pasliktināt Taivānas prezidentes Cai Inveņas gaidāmā vizīte ASV, kur viņa ieradīsies pa ceļam uz Latīņameriku.
Ukraina nedrīkst pieļaut, ka Krievija sagrābj valsts austrumos esošo Bahmutas pilsētu, jo tas apdraudētu Ukrainas turpmākās pretošanās iespējas. Tā uzskata Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš kārtējo reizi noraidījis viedokli, ka Ukrainas karaspēkam būtu izdevīgāk atkāpties no Bahmutas.
ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins paziņojis, ka tuvākajā laikā Ukraina nesaņems iznīcinātājus "F-16". Tomēr pirmo reizi augsta ranga Vašingtonas pārstāvis principā nenoliedza šādu iespēju.
Apvienoto Nāciju Organizācija skandina trauksmes zvanus par drošības situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā. ANO ziņojumā teikts, ka kopš decembra nemiernieku grupējumu uzbrukumos ir nogalināti vairāk nekā 700 cilvēku.
Kara Ukrainā 398.diena sākās ar Krievijas kaujas dronu uzbrukumiem, vairumu no kuriem izdevās sekmīgi atvairīt. Ukrainas bruņotie spēki pagaidām nemana pazīmes, ka Krievija varētu gatavoties jauniem masveida raķešu uzbrukumiem. Tikmēr frontē sīvākās cīņas norisinās Bahmutas un Avdijivkas pilsētās Doneckas apgabalā.
Izraēlā turpinās plaši iedzīvotāju protesti pret pretrunīgi vērtēto tiesu sistēmas reformu. Situāciju vēl vairāk nokaitēja aizsardzības ministra atlaišana. Izraēlas prezidents Ichaks Hercogs pirmdienas rītā paziņoja, ka protestus izraisījušās tieslietu reformas ir nekavējoties jāaptur.
Eiropas Savienības dalībvalsts Horvātija svētdien kļuva par pilnvērtīgu Šengenas zonas 27. dalībvalsti, jo turpmāk pasažieru lidmašīnas, kas Horvātijā ieradīsies no pārējām 26 Šengenas zonas dalībvalstīm, tiks apkalpoti kā pašmāju reisi un ceļotājiem nebūs jāstāv garās rindās, lai šķērsotu robežu.
ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi savā jaunākajā ziņojumā norāda, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins joprojām nav atkāpies no savas pārliecības, ka viņam var izdoties uzvarēt paša uzsāktajā karā un sasniegt savu mērķi – pilnībā vai daļēji sagrābt Ukrainu.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins šodien uzsāks oficiālu vizīti Krievijā. Tās laikā Sji tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai apspriestu valstu divpusējās attiecības un globālās norises. Analītiķi norāda, ka Sji vizīte vēl vairāk nostiprinās Ķīnas un Krievijas partnerību laikā, kad pasliktinās Pekinas un Maskavas attiecības ar Rietumiem.
Ukrainas pārstāvji ar ironiju ir uzņēmuši ziņu, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins apmeklēja okupēto Mariupoles pilsētu Ukrainas dienvidaustrumos. Tā ir pirmā reize kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā, kad Putins ir apmeklējis okupētās teritorijas, kurās viņa vadītā armija ir pastrādājusi plaši dokumentētus kara noziegumus.
Šveices lielākā banka "UBS" piedāvājusi vairāk nekā miljardu dolāru (930 miljoni eiro) par problēmās nonākušās konkurējošās bankas "Credit Suisse" iegādi, ziņo izdevums "The Financial Times". Šveices valdība ir gatava pieņemt ārkārtas risinājumus, lai palīdzētu pēc iespējas ātrāk noslēgt apjomīgo darījumu, kas ļautu nomierināt globālo finanšu sistēmu.
Kosovas un Serbijas līderi ir atbalstījuši daļu no punktiem Eiropas Savienības (ES) piedāvātajā plānā abu valstu attiecību noregulēšanai. Viņi to paziņoja pēc vakar notikušajām sarunām Ziemeļmaķedonijā. ES pārstāvji bija gandarīti par sarunu iznākumu, taču neslēpa, ka cerēja uz ambiciozāku vienošanos starp Kosovu un Serbiju.
NATO dalībvalstī Melnkalnē šodien notiks prezidenta vēlēšanas. Tajās startēs septiņi kandidāti, bet pirmsvēlēšanu aptaujas liecina, ka nevienam no viņiem balsojuma pirmajā kārtā neizdosies iegūt vismaz pusi balsu, tāpēc var nākties rīkot vēlēšanu otro kārtu.
Turcija un Ukraina šodien paziņoja, ka tiks pagarināta starptautiskā vienošanās, kas ļauj kara plosītajai Ukrainai pa Melno jūru eksportēt labību, apejot Krievijas blokādi. Vienošanās ir jāpagarina ik pēc četriem mēnešiem, un šovakar noslēdzas novembrī panāktais darījuma pagarinājums. Ja "labības vienošanās" pārtrauktu darboties, tad pasaulē atkal strauji pieaugtu pārtikas cenas, kas vissmagāk ietekmētu nabadzīgos reģionus.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
