Konkursa "Sakoptākais Latvijas daudzdzīvokļu mājas pagalms 2024" mērķis ir popularizēt kopienu sadarbību un saliedēšanos, tā veicinot iedzīvotāju aktīvāku līdzdarbību un padarot daudzdzīvokļu māju pagalmus un kvartālus sakoptākus.
Pieteikumus konkursam var iesniegt no 10. jūnija līdz 16. augustam. Konkursa uzvarētājus paziņos septembrī. Piedalīšanās konkursā ir bez maksas.
"Mēs paši bijām pārsteigti, ka lokāli – jā, bet visas Latvijas mērogā šādu konkursu neviens nav uzņēmies vai iedomājies sarīkot. Tāpēc mēs nākam klajā ar šādu iniciatīvu un domājam, ka tas varētu ļoti labi nostrādāt," pauda Kurēna.
Viņa aicināja daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus nekautrēties un padalīties ar savu labiekārtoto pagalmu fotogrāfijām, jo tas var iedvesmot kopt savu apkārtni arī citus.
Konkursā izveidotas sešas nominācijas: Galvenā balva jeb "Sakoptākais Latvijas daudzdzīvokļu mājas pagalms 2024"; Sakoptākais Rīgas daudzdzīvokļu mājas pagalms; Sakoptākais valstspilsētas daudzdzīvokļu mājas pagalms (izņemot Rīgu); Sakoptākais rajona daudzdzīvokļu mājas pagalms; Efektīvākas Latvijas daudzdzīvokļu mājas pagalms un "Caur nezālēm uz rozēm 2024".
Kurēna norādīja, ka nekādu priekšnoteikumu, lai konkursā varētu piedalīties, nav – ja daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji par savu pagalmu jūtas priecīgi un lepni, droši var iesniegt savu pieteikumu.
Pieteikumam jāsagatavo 10 objekta bildes – vēlams pēc iespējas labākā kvalitātē un no dažādiem rakursiem, lai konkursa žūrija pietiekami labi pagalmu varētu novērtēt.
Tāpat jāsagatavo un pieteikumam jāpievieno neliela sava pagalma prezentācija video formātā – ne īsāka par trim minūtēm, bet ne garāka par 10.
Rīgas domes Rīgas apkaimju attīstības nodaļas vadītājs Gatis Štolcers vērtēja, ka Rīgā situācija ar daudzdzīvokļu namu pagalmiem ir ļoti dažāda, tāpat kā dažādas ir apkaimes. Ir veiksmīgi un sakopti piemēri, bet ir vietas, par kurām jāsaka – kā ir, tā ir.
"Viss nav tik viennozīmīgi. Rīgā mums tā problēma jau ir šis [padomju okupācijas] atstātais mantojums, un tās īpašumtiesības, kas patiesībā nedaudz to visu sarežģī, kavē.
Mēs nereti esam dzirdējuši stāstus, ka cilvēki dzīvo vienā kāpņu telpā un nesveicinās. Principā tas ir tas, ko Rīga saskata šajā konkursā, – tā ir iespēja veicināt labos piemērus, lai tie iznāk gaismā un citiem ir dzinulis arī sākt vismaz sarunāties," pauda Štolcers.
Štolcers norādīja, ka lielākoties labie sadarbības piemēri savas apkārtējās vides iekopšanā ir tajās daudzdzīvokļu mājās, kurās ir maz stāvu. Mājās, kurām ir deviņi un vairāk stāvu, vienoties jau ir ļoti sarežģīti.
"Tur iesaiste varbūt ir ne tik augsta, kā mēs vēlētos Rīgā, bet nu gan šis konkurss, gan citi procesi, ko mēs pašlaik virzām Rīgā, mēs ceram, ka tie patiešām aktivizēs daudzdzīvokļu mājas, to iedzīvotājus," norādīja Štolcers.
Kokaudzētavas "Dzērves" saimniece, dārzu ierīkotāja, Ogres tehnikuma pasniedzēja apstādījumu veidošanā un kopšanā, konkursa žūrijas locekle Maruta Kaminska atklāja, ka visu savu bērnību dzīvojusi daudzdzīvokļu namā, kura iedzīvotāji ļoti rūpīgi kopa savu pagalmu.
"Mana mamma bija tā, kas to organizēja, visus tos apstādījumus, un vēl šobrīd tas pagalms ir skaists, zaļš, bet nu stipri nolaists. Pat soliņu vairs nav. Es tiešām gribētu kādreiz, lai arī mani bērnības pagalmi ir skaisti, lai šis konkurss to veicinātu," pauda Kaminska.
Viņa skaidroja, ka, būdama konkursa žūrijas locekle, nevērtēs tik sīki to, cik daudz un kādi augi ir iestādīti, bet gan cilvēku ieguldīto darbu. Lai piedalītos konkursā, obligāti nav jābūt puķu dobēm.
Tāpat dārzkope aicināja izmantot konkursu kā iespēju konsultēties ar dārzkopjiem un ainavu arhitektiem, rakstot un uzdodot savus jautājumus.
