Hašimam Tači, kurš savulaik vadīja Kosovas Atbrīvošanas armiju, ir izvirzītas desmit apsūdzības par noziegumiem, ko albāņu bruņotais grupējums pastrādāja laikā no 1998. gada marta līdz 1999. gada septembrim Kosovā un Albānijā.
Prokurori apgalvo, ka ar Tači ziņu albāņu kaujinieki veica etnisko serbu slepkavošanu, izvarošanu un nolaupīšanas. Upuru vidū bija arī civiliedzīvotāji, kuri aktīvi nepiedalījās karadarbībā.
Līdzās Tači uz apsūdzēto sola sēdušās vēl trīs bijušās augsta ranga Kosovas Atbrīvošanas armijas amatpersonas – Kadri Veseli, Jakups Krasniči un Redžeps Selimi. Visi apsūdzētie pirmdien paziņoja, ka neatzīst vainu nevienā no sev izvirzītajām apsūdzībām.
Kosovas karā tika nogalināti vairāk nekā 13 000 cilvēku, lielākoties albāņi. Karš beidzās, kad Serbijas spēki tika izvesti no Kosovas pēc 11 nedēļu ilgas NATO bombardēšanas kampaņas.
Pēc šī konflikta Kosovā pastrādātos kara noziegumus izmeklēja Starptautiskais kara noziegumu tribunāls bijušās Dienvidslāvijas jautājumos, ko vēlāk aizstāja īpašā tiesa Kosovas jautājumos. Šī institūcija tika izveidota 2015. gadā, tā ir pakļauta Kosovas likumdošanai, taču to apmaksā Eiropas Savienība un arī personāls ir starptautisks. Tiesas prāvas notiek Nīderlandes pilsētā Hāgā, lai Kosovas varasiestādes nevarētu izdarīt spiedienu uz tiesu.
Kosovas kara noziegumu tiesa tika izveidota pēc ASV un Eiropas izdarīta spiediena uz Kosovas valdību. Tajā paredzēts izskatīt lietas par kara noziegumiem, kurus Kosovas Atbrīvošanas armijas kaujinieki izdarījuši pret etniskajiem serbiem.
2008. gadā, kad Kosova pasludināja neatkarību no Serbijas, Tači kļuva par pirmo Kosovas premjerministru. Vēlāk viņš bijis arī Kosovas prezidents, bet 2020. gadā atkāpās no amata, kad viņam tika izvirzītas apsūdzības kara noziegumos.
