Organizācija "Reportieri bez robežām" katru gadu publicē Pasaules preses brīvības indeksu. Jaunākajā pētījumā, kas nāca klajā pērn, Ziemeļmaķedonija ierindojās 57. vietā 180 valstu vidū. Tas bija labākais rādītājs starp sešām Rietumbalkānu valstīm. Blaževskis pastāstīja, ka preses brīvības stāvoklis valstī ir uzlabojies kopš 2017. gada, kad amatu atstāja vairāk nekā desmit gadu valdījušais autoritārais premjerministrs Nikola Grujevskis.
"Pašlaik valstī ir mediji, kuriem ir atšķirīgi politiskie viedokļi. Norisinās debates starp valdību un opozīciju, kas praktiski nebija iespējams līdz 2017. gadam, jo īpaši Nikolas Grujevska pēdējos valdīšanas gados. Manuprāt, tagad situācija ir labāka, bet mums joprojām ir daudz šķēršļu. Mediji un žurnālisti joprojām saskaras ar problēmām, piemēram, notiek uzbrukumi žurnālistiem. Tie ir verbāli uzbrukumi, kas notiek pārsvarā internetā. Tas lielā mērā ir saistīts ar dezinformāciju. Joprojām aktuāli ir jautājumi par žurnālistu drošību un preses brīvību, bet es uzskatu, ka kopumā situācija valstī pēdējos gados ir uzlabojusies, ja mēs salīdzinām to ar situāciju pirms 2017. gada," sacīja žurnālists.
Blaževskis uzsvēra, ka mediju vide Ziemeļmaķedonijā un arī citās Rietumbalkānu valstīs ievērojami atšķiras no pārējās Eiropas: "Mums ir daudz mediju, jo īpaši internetā. Mums ir aptuveni 250 ziņu un informatīvie portāli internetā. Mums ir vairāk nekā 20 televīzijas kanālu un desmitiem radiostaciju. Mums ir milzīgs mediju organizāciju skaits. Protams, ka vairums privāto mediju ir saistīti ar ietekmīgiem un bagātiem cilvēkiem, kuriem ir citi biznesi, un viņi ar mediju starpniecību var ietekmēt sabiedrisko domu. Savukārt Maķedonijas sabiedriskie mediji ir vāji, kas ir saistīts ar finansējumu un ietekmi sabiedrībā. Mediju vide nav prefekta, ja mēs salīdzinām, piemēram, ar Slovēniju vai Vāciju."
Vairāki pētījumi norāda uz to, ka Ziemeļmaķedonijas iedzīvotājiem ir zema medijpratība, tāpēc viņi nespēj kritiski izvērtēt medijos publicēto informāciju.
Blaževskis uzskata, ka šai problēmai ir vairāki iemesli, arī vāji vietējie mediji, taču galvenais iemesls ir zemais izglītības līmenis valstī.
"Mums kā valstij vajadzētu izdarīt lielāku spiedienu uz izglītības sistēmu, liekot augstskolām ieviest medijpratības kursus jaunajiem studentiem. Domāju, ka vecākās paaudzes cilvēki šajā ziņā jau ir zaudēti. Bet augstskolu studentiem būtu nepieciešamas regulāras lekcijas par medijpratību. Valsts institūcijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas strādā pie šī jautājuma, bet pašreiz novērojamā zemā medijpratība valstī ir saistīta ar to, ka iepriekš šim jautājumam nepievērsa uzmanību," viņš sacīja.
Dezinformācijas kampaņas
Zemā iedzīvotāju medijpratība rada labu augsni dezinformācijai un viltus ziņām. Blaževskis ar nožēlu atzina, ka tā ir plaša problēma Ziemeļmaķedonijā, kur tikai neliels skaits mediju rada kvalitatīvu saturu.
"Ir vairākas problēmas, kas ir saistītas ar dezinformācijas kampaņām. Pirmkārt, tie ir Serbijas mediji un prokrieviskas interneta vietnes, kas ir bāzētas Serbijā, un kam ir ietekme Ziemeļmaķedonijā. Tas īpaši uzskatāmi izpaudās pirmajos mēnešos pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Daudzi Ziemeļmaķedonijas iedzīvotāji saprot serbu valodu, tāpēc šo Serbijas prokrievisko mediju saturs ir plaši izplatīts arī Ziemeļmaķedonijā. Un tam ir ietekme uz Ziemeļmaķedonijas iedzīvotājiem. Un tad vēl ir dezinformācijas kampaņas sociālajos tīklos. Tādām valstīm kā Krievija ļoti lēti izmaksā plašas dezinformācijas kampaņas tādās nelielās valstīs kā Ziemeļmaķedonija. Un pie mums šī problēma ir pamanāma, jo īpaši pēc Krievijas agresijas Ukrainā."
Žurnālists pastāstīja, ka
Krievija dezinformāciju Ziemeļmaķedonijā izplata ne tikai ar Serbijas prokremlisko mediju starpniecību, bet arī izmantojot savas vēstniecības Skopjē sociālo tīklu kontus.
Viņš arī nosauca galvenos tematus, kuriem ir veltītas dezinformācijas kampaņas: "Karš Ukrainā ir galvenais temats dezinformācijas kampaņās. Joprojām daudz viltus ziņu ir saistītas ar Covid-19 un vakcīnām. Taču dezinformācija par šo tēmu samazinās. Regulāri parādās viltus ziņas par attiecībām starp Ziemeļmaķedoniju un Bulgāriju, arī par attiecībām starp Serbiju un Kosovu. Taču Krievijas agresija Ukrainā ir dominējošais jautājums, ja mēs runājam par dezinformācijas kampaņām."
Blaževskis sacīja, ka viņa vadītā ziņu aģentūra "Meta" un vēl daži mediji cenšas cīnīties pret dezinformāciju un viltus ziņām, bet valsts līdz šim nav izstrādājusi stratēģiju šīs problēmas mazināšanai. Viņaprāt, tas ir savādi, ņemot vērā Ziemeļmaķedonijas vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai.
