Kopš 2023. gada Latvijā bērnu kopšanas atvaļinājumā uz vismaz diviem mēnešiem jādodas katram no jaundzimušā vecākiem. Šī likumprojekta galvenais mērķis ir iesaistīt bērna aprūpē abus vecākus, norādīja Upīte.
"Šobrīd es varu teikt, ka mēs bijām domājuši, ka būs daudz vairāk pretenziju vai jautājumu, vai problēmu. Droši vien, ka [Valsts sociālās apdrošināšanas] aģentūrā to vairāk jūt, bet mums īstenībā nav daudz tādu jautājumu vai diskusiju, kas būtu pacēlušās tā globāli par to, ka tas nestrādā vai tas ir slikti," vērtēja Upīte.
Upīte norādīja, ka galvenie secinājumi par šīs Eiropas Savienības direktīvas ieviešanu Latvijā tiks izdarīti 2027. gadā, bet šobrīd vecāku skaits, kas izmanto šo iespēju, ir apmēram tāds, kāds prognozēts iepriekš.
"Pakāpeniski tā nenododamā daļa iedzīvojas, tagad ir apmēram pagājis gads, un statistikā parādās arvien vairāk to, kas nenododamo daļu izmanto, jo to var izmantot arī pa nedēļai," skaidroja Upīte.
Stretinska vērtēja, ka likumprojekta mērķis noteikti ir sasniegts, jo, skatoties šī gada pirmos četrus mēnešus, kopumā šo nenododamo daļu jau ir saņēmuši 1916 vecāki – 44% no tiem mātes, 56% – tēti.
"Māmiņas varbūt ir mazāk procentuāli, tāpēc ka lielākā daļa māmiņu tomēr ir tās, kas dodas garajā bērnu kopšanas atvaļinājumā un kuras tad arī pieprasa šo vecāku pabalsta pamatdaļu un secīgi pēc šīs pamatdaļas arī šos divus kalendāros mēnešos nenododamo daļu, lai tajā periodā, kamēr bērniņš ir mazs, šis apmaksas laiks būtu ilgāks," norādīja Stretinska.
Arī tēti savu nenododamo daļu izmanto pietiekami aktīvi, bērnam vēl esot maziņam, bieži vien uzreiz pēc bērniņa piedzimšanas, stāstīja Stretinska.
"Skatoties statistikā, māmiņas tomēr ir tās, kas izmanto šos divus mēnešus visus kopā, bet attiecīgi tēti ir ļoti dažādi – puse uz pusi. Puse ir tādi, kas tiešām ņem šos divus mēnešus uzreiz, un otra puse ir tādi, kas dala šos periodus, sākot pa nedēļai. Šo nenododamo daļu var izmantot pa nedēļai kaut vai līdz bērna astoņu gadu vecumam, un tas tomēr ir tāds posms, kad vecāki var izvēlēties, kad tas vairāk ir vajadzīgs, un izmantot," stāstīja Stretinska.
Viņa pamanījusi, ka no sistēmas viedokļa visvairāk neskaidrību vecākiem rada bērna kopšanas atvaļinājuma sasaiste ar šo nenododamo daļu.
"Tātad pats galvenais un primārais noteikums, lai saņemtu šo nenododamo daļu, ir, ka vecākam ir jābūt sociāli apdrošinātam. Viņam ir jābūt darba attiecībās vai pašnodarbinātajam un obligāti jāatrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā.
Tad bieži vien māmiņas uzdod šo jautājumu – vai man ir ātrāk jāatsāk darbs, lai tētis varētu šo savu atvaļinājumu izmantot un nenododamo daļu saņemt? Nē, noteikti nav," uzsvēra Stretinska.
Mātei nav jāpārtrauc savs bērnu kopšanas atvaļinājums un ātrāk jāiet atpakaļ uz darbu, jo katram no vecākiem pienākas savs atvaļinājums, katram ir šie divi mēneši, un tas nekādi neietekmē tēva atvaļinājuma ilgumu un pabalsta saņemšanu.
Mātišķības pētniece, Latvijas Universitātes doktora zinātniskā grāda pretendente sociālajās zinātnēs Elza Lāma norādīja, ka ļoti atbalsta šo iniciatīvu.
"Šis pilnīgi noteikti ir solis pareizajā virzienā, jo mēs varbūt spējam aptaujās sniegt sociāli, kulturāli pareizās atbildes, kurās mēs redzam, ka gan tēvi, gan mātes var lieliski parūpēties par bērniem, bet realitātē Latvijā mēs esam diezgan konservatīva sabiedrība. It sevišķi, ja runa ir par mazu bērnu aprūpi un mājas soli, tad tas rūpju darbs ir uz sievietes pleciem. Šī iniciatīva ir solis pareizajā virzienā, lai to rūpju slogu sadalītu uz abu vecāku pleciem," pauda Lāma.
Vienlaikus, lai arī ir pozitīvi dzirdēt, ka likumiski viss strādā un nenododamās daļas iespējas izmanto jau ļoti daudzi vecāki, reālās pārmaiņas varēs redzēt tikai pēc gadiem, norādīja pētniece. Viņa atzina, ka ir arī ļoti daudz vecāku, kuriem ir iebildumi pret šādu kārtību, kuri satraucas par to, kā šo izvēli vērtēs darba devēji.
"Es domāju, ka ar laiku putekļi nosēdīsies un mēs pieradīsim pie šīs jaunās sistēmas, un arvien vairāk tēvu izvēlēsies ne tikai šos divus mēnešus pa nedēļai [izmantot], bet dalīs arvien līdzīgāk, kā tas ir citur Eiropā," vērtēja Lāma.
