ĪSUMĀ:
- Pirms diviem gadiem atbildību par finansējuma sadali ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā uzņēmās LIAA.
- Jaunākajā konkursā, ko izsludināja aizvadītā gada nogalē, atbalstu guva septiņas filmas.
- Par mums ieinteresējas arvien vērienīgāku un ambiciozāku projektu veidotāji.
- Sabiedrībā joprojām trūkst izpratnes par līdzfinansējuma programmas darbību un ieguvumiem.
- Katrs ieguldītais eiro atgriež atpakaļ vismaz četrus eiro mūsu tautsaimniecībā.
Pirms diviem gadiem konkursa ārvalstu filmu uzņemšanai administrēšanu no Nacionālā kino centra pārņēma Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Ar mērķi – programmu attīstīt finansiāli veiksmīgāk.
Pirmajā gadā un trīs mēnešos tika atbalstīti 16 filmu projekti, kuriem kopējais valsts līdzfinansējums bija 3,6 miljoni eiro, bet kas Latvijai piesaistīja investīcijas 18 miljonu eiro apmērā.
Jaunākajā konkursā, ko izsludināja aizvadītā gada nogalē, atbalstu guva septiņas filmas, kas pilnīgi vai daļēji taps Latvijā, to vidū arī seriāla "Sisī" ceturtā sezona.
Latvijas līdzfinansējums un labā sadarbība ar mūsu kino profesionāļiem ārvalstnieku interesi aizvien kāpina, turklāt par mums ieinteresējas arvien vērienīgāku un ambiciozāku projektu veidotāji, ne tikai no Eiropas, bet arī Amerikas un Āzijas – stāsta LIAA atbalsta piešķiršanas departamenta direktore Elīna Strautmane: "Piemēram, Latviju kā vietu sava projekta īstenošanā apsver tāds zināms ārvalstu producents, franču kino režisors, scenārists Olivjē Asajass. Tāpat jau publiskajā telpā ir izskanējusi informācija par amerikāņu producenti Kristenu Stjuarti, kura Latvijā plāno gan pati filmēties, gan arī veidot savu filmu. Kā arī ir izveidota sadarbība ar vadošo Dienvidkorejas producentu apvienību, kura atkārtoti jau ir atgriezusies Latvijā.
Šobrīd jau ir apzināti aptuveni septiņi liela apmēra projekti, un, aptuveni lēšot, šo projektu īstenošanas rezultātā plānotās investīcijas Latvijā 2024. gadā būtu 12,6 miljoni eiro un tikpat arī 2025. gadā."
Kaut arī Latvijā jau vairāk nekā 10 gadus darbojas līdzfinansējuma programmas ārvalstu filmu uzņemšanai, mūsu sabiedrībā joprojām trūkst izpratnes par tās darbību, jo, tiklīdz parādās informācija par valsts līdzfinansējuma piešķiršanu, sākas ažiotāža. Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis Jānis Kalējs skaidro, ka uztraukums ir nepamatots, jo šī programma ir naudu radošs, nevis patērējošs finanšu instruments: "Šī nauda ienāk no ārpuses, mēs to Latvijā nevienam neatņemam, nepārdalām, tā ienāk ekonomikā un faktiski ir budžeta neitrāla Latvijai, bet cilvēkiem, kas šeit dzīvo, tā ir nauda, kas šeit ieplūst.
Mēs taisījām pētījumu, cik, piemēram, uzņēmumu no tā iegūst, un aprēķini liecināja, ka pie vienas filmas strādā aptuveni 60 mazie un vidējie uzņēmēji – tas ir gan transports, gan ēdināšana, gan celtniecība.
Un tad vēl ir vesela virkne pozitīvo blakus efektu, pirmais, ka pati Latvijas kino industrija stiprinās no šiem projektiem."
