Naktī uz svētdienu notikušajā Krievijas artilērijas uzbrukumā Hersonas pilsētai ievainoti vismaz desmit cilvēki, to vidū deviņus mēnešus vecs zīdainis.
Autora ziņas
Izraēlā oficiāli ir izsludināts karastāvoklis, un valsts gatavojas militārajai operācijai Gazas joslā, lai atriebtos par sestdien notikušo teroristiskā grupējuma "Hamas" asiņaino ofensīvu Izraēlas teritorijā. Iebrukumā, kas pārsteidza nesagatavotus Izraēlas izlūkdienestus un drošības spēkus, nogalināti vairāk nekā 600 izraēlieši, bet vairāk nekā 2000 ir ievainoti. Tikmēr Izraēlas aviācijas triecienos Gazas joslā nogalināti vairāk nekā 300 cilvēku.
Sestdienas, 7. oktobra, rītausmā palestīniešu kaujinieki no Gazas joslas uz Izraēlu izšāvuši tūkstošiem raķešu, nogalinot vismaz 100 un ievainojot vairāk nekā 900 cilvēku. Tāpat kaujinieki no palestīniešu anklāva iekļuvuši Izraēlā vairākās vietās. Izraēlas aizsardzības spēki sākuši pretterorisma operāciju, bet valsts premjers izdevis pavēli sākt "atbildes karu". Jauni uzbrukumi Izraēlai no Gazas joslas notikuši arī sestdienas vakarā. Situācija reģionā patlaban ir ļoti neskaidra un haotiska – nav skaidrs, kuras teritorijas kontrolē kuri spēki.
Vācijas federālajās zemēs Bavārijā un Hesenē svētdien notiks vietējo parlamentu – landtāgu – vēlēšanas. Abos kaimiņos esošajos reģionos priekšvēlēšanu kampaņā dominējošie jautājumi bija pieaugošā dzīves dārdzība, nelegālā migrācija un klimata pārmaiņas.
Krievijas spēki naktī uz sestdienu apšaudījuši Odesas apgabalu ar virsskaņas pretkuģu raķetēm "Oniks", kas tika izšautas no krasta raķešu kompleksa "Bastion" pagaidu okupētajā Krimā, paziņoja Ukrainas dienvidu aizsardzības spēki.
Izraēlas politikas analītiķe Dalija Šeindlina norādīja, ka "Hamas" pārsteidza Izraēlu nesagatavotu.
Ukraina var paļauties uz turpmāku ASV un Vācijas atbalstu tās cīņā pret Krievijas agresiju, pēc tikšanās ar ASV prezidentu Džo Baidenu paziņoja Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers. Prezidenti arī uzsvēra ASV un Vācijas alianses nozīmīgo lomu, lai tiktu galā ar tādiem globāliem izaicinājumiem, kā klimata pārmaiņas un pārtikas trūkums, un aizstāvētu cilvēktiesības un demokrātiju pasaulē.
Piektdienas rītā Krievijas iebrucēji apšaudījuši Ukrainas otrās lielākās pilsētas Harkivas centru, paziņojis pilsētas mērs Ihors Terehovs. Uzbrukumā gājis bojā 10 gadus vecs zēns, kura līķis tika izcelts no gruvešiem, vēstīja Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Oļegs Siņegubovs lietotnē "Telegram". Vēlāk no gruvešiem izcelts arī 68 gadus vecas sievietes, zēna vecmāmiņas, līķis, bet puisēna 11 mēnešus vecais brālis ir ievainots.
ASV prezidents Džo Baidens izskata iespējas, kā apiet Kongresu, lai varētu piešķirt papildu finansējumu militārās palīdzības sniegšanai Ukrainai, kas aizstāvas pret Krievijas agresiju. Ukrainas amatpersonas zvana trauksmes zvanus, ka valsts aizstāvjiem drīzumā beigsies ieroči, ja ASV likumdevēji kavēsies ar jaunas palīdzības piešķiršanu Ukrainai.
Centrālamerikas valstī Gvatemalā jau vairākas dienas turpinās protesti, kuru dalībnieki bloķē autoceļus, kas ved uz robežu ar Meksiku, Salvadoru un Hondurasu, tādējādi izveidojot garas automašīnu rindas.
Bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa advokāti ir vērsušies federālajā tiesā ar lūgumu izbeigt pret viņu ierosināto krimināllietu par mēģinājumu ietekmēt 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas.
Pasaulei ir nepieciešami papildu 44 miljoni skolotāju, lai 2030. gadā varētu nodrošināt vispārējo pamatizglītību un vidējo izglītību. Tas ir teikts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) šonedēļ publicētā ziņojumā.
Vienā no pasaules bagātākajām valstīm – Kanādā – pēdējos gados strauji ir pieaudzis bezpajumtnieku skaits.
Eiropas Savienības Zemes novērošanas programma "Copernicus" ir reģistrējusi vidējās gaisa temperatūras ziņā siltāko septembri meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Krievija turpina uzbrukt Ukrainai ar droniem un raķetēm, un Kijivas ekonomisti aplēsuši, ka kopš kara sākuma dokumentētie Ukrainas infrastruktūrai nodarītie zaudējumi sasnieguši 143 miljardus eiro.
Republikāņu politiķis Kevins Makartijs otrdien kļuva par pirmo ASV Kongresa Pārstāvju palāta spīkeru, kurš ir zaudējis amatu neuzticības balsojumā. Turklāt spīkera gāšana notika ar paša partijas biedru līdzdalību. Republikāņu frakcijas iekšējās nesaskaņas traucēs Pārstāvju palātas darbu, bet tas var ietekmēt ASV turpmāko palīdzību Ukrainai karā pret Krieviju.
ASV varasiestādes ir noteikušas sankcijas un izvirzījušas apsūdzības 28 Ķīnas uzņēmumiem un privātpersonām, kuras ir iesaistītas atkarību izraisošās narkotiskās vielas fentanila nelikumīgā tirdzniecībā ASV.
Kanādā ievēlēts jauns Pārstāvju palātas spīkers – Liberālās partijas pārstāvis Gregs Fērguss. Iepriekšējais spīkers no amata atkāpās pēc tam, kad Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizītes laikā parlamentā tika godināts Otrā pasaules kara veterāns un "Waffen-SS" ukraiņu kareivis.
Pirmo reizi Amerikas Savienoto Valstu (ASV) vēsturē gāzts Pārstāvju palātas spīkers – republikānis Kevins Makartijs. Ultralabēji noskaņotos partijas biedrus neapmierināja viņa sadarbība ar demokrātiem. Tā bija pirmā spīkera gāšana Pārstāvju palātas 234 gadus ilgajā vēsturē.
Krievijas armija tā dēvētās "Štorm Z" vienības, kas Ukrainā iesaistītas kaujās frontes vissarežģītākajos sektoros, izmanto kā soda bataljonus, liecina aģentūras "Reuters" veiktais pētījums.
Starptautiskā sabiedrība iesaistīsies, lai mēģinātu risināt samilzušās drošības problēmas Karību reģiona valstī Haiti. ANO Drošības padome pirmdien deva zaļo gaismu starptautisku policijas spēku nosūtīšanai uz Haiti, kuras valdība nesekmīgi cīnās ar bandu vardarbību, kas ir prasījusi tūkstošiem cilvēku dzīvību. Šī nav pirmā reize, kad ārvalstis ir iejaukušās, lai risinātu Haiti iekšējās problēmas.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir apstiprinājusi otro vakcīnu pret malāriju. Tā ir paredzēta bērniem un ļaus novērst tūkstošiem nāves gadījumu.
ASV Aizsardzības departamenta rīcībā ir 5,2 miljardi dolāru, lai sniegtu militāro un citu palīdzību Ukrainai, vēsta laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz Pentagona pārstāvju teikto.
Lielākā daļa Krievijas triecienu septembrī bijuši vērsti pret civiliem objektiem, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Turcija ir veikusi aviācijas triecienus teroristiskā grupējuma "Kurdistānas Strādnieku partija" (PKK) bāzēm Irākas ziemeļos. Tie notika pēc tam, kad PKK uzņēmās atbildību par svētdien notikušo uzbrukumu Turcijas Iekšlietu ministrijai. Analītiķi pieļāva, ka Turcija šo terora aktu varētu izmantot kā kārtējo ieganstu, lai vēl neratificētu Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO.
Lielbritānija nosūtīs 200 karavīru uz Kosovu, lai pastiprinātu šajā Balkānu valstī izvietotos NATO miera uzturēšanas spēkus (KFOR).
Naktī uz sestdienu Krievijas drona uzbrukumā pie Limanas pilsētas Doneckas apgabalā esot nonāvēts Ukrainas Bruņoto spēku Ārzemnieku leģionā dienējušais Igaunijas pilsonis Tanels Kriguls, vēsta Igaunijas medijs "Postimees".
Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji pirmdien, 18. septembrī, ieradīsies Maskavā, lai tiktos ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Iespējams, ka Vans Ji, kurš ir viens no tuvākajiem Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina sabiedrotajiem, tiksies arī ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Viņa vizītes mērķis ir apliecināt Ķīnas un Krievijas labās attiecības.
Migrantu pārpludinātajā Lampedūzas salā Itālijas galējos dienvidos svētdien, 17. septembrī, ieradās Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena. Viņa solīja Eiropas Savienības (ES) atbalstu, lai risinātu kārtējo migrācijas krīzi Dienvideiropā.
Kara 571. diena Ukrainā sākās ar kārtējiem Krievijas dronu un raķešu uzbrukumiem. Jaunus dronu uzbrukumus piedzīvojusi arī agresorvalsts Krievija. Bet NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs atkārtoti ir brīdinājis, ka karš var ievilkties.
Polija no svētdienas aizliegs iebraukt savā teritorijā Krievijā reģistrētiem vieglajiem automobiļiem, paziņojis Polijas iekšlietu ministrs Mariušs Kamiņskis.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
