Aizvadītajā naktī dronu masveida uzbrukumus ir piedzīvojusi Krievijas okupētā Krimas pussala. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt visus 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.
Autora ziņas
Vairums ārvalstu mediju un analītiķu uzskata, ka "Vagner" līdera Jevgeņija Prigožina lidmašīnas avārija nav nejaušība, jo vakar apritēja tieši divi mēneši kopš viņa uzsāktā dumpja. "Vāgnerieši" notikušo dēvē par nodevību. "Es domāju, ka tuvākajās dienās Krievijā ir sagaidāmi interesanti notikumi," vērtēja starptautiski atzīts pētnieciskais žurnālists Hristo Grozevs. Eksperti arī norādīja, ka "Vagner" iekšienē drīzumā varētu atrasties kāds, kas ir gatavs pārņemt grupējuma vadību.
Tehniskas problēmas, uzbrukums ar raķetēm un sprādziens lidmašīnas iekšienē – tik dažādas ir versijas par trešdien, 23. augustā, Krievijā notikušo aviokatastrofu, kurā varētu būt gājis bojā bēdīgi slavenā algotņu grupējuma "Vagner" odiozais vadītājs Jevgeņijs Prigožins un vēl vairāki šīs organizācijas atslēgas cilvēki.
Dienvidāfrikas pilsētā Johannesburgā ir sākusies Brazīlijas, Ķīnas, Krievijas, Indijas un Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) jeb BRICS valstu līderu tikšanās. Ceturtdien varētu paziņot par grupas paplašināšanu. Interesi par pievienošanos esot izrādījušas vairāk nekā 40 valstis, tostarp Irāna, Saūda Arābija, Bangladeša un Argentīna. Vislielākā interese par paplašināšanu ir Ķīnai, jo tas stiprinātu Pekinas ietekmi pasaulē.
ASV ir paziņojusi par jauniem vīzu ierobežojumiem vairākām Ķīnas amatpersonām par viņu iesaisti vairāk nekā miljona tibetiešu bērnu piespiedu asimilācijā, ko izvērš Ķīnas valdības kontrolētās internātskolas. Šīm personām var tikt liegta iebraukšana ASV, taču nav zināms, kuras personas iekļautas "melnajā sarakstā".
Āzijas valstīs valda satraukums un bažas par Japānas lēmumu jau šo ceturtdien Klusajā okeānā iepludināt attīrītu radioaktīvo notekūdeni no 2011. gadā avarējušās Fukušimas atomelektrostacijas (AES). Japānā un Dienvidkorejā pret šo valdības lēmumu jau notikušas demonstrācijas, savukārt Ķīna jau ir aizliegusi zivju un citu jūras velšu importu no vairākiem Japānas reģioniem.
Japānas premjerministrs Fumio Kišida paziņoja, ka ceturtdien Klusajā okeānā varētu sākt iepludināt attīrīto ūdeni, ko izmantoja, lai dzesētu 2011. gadā avarējušās Fukušimas atomelektrostacijas (AES) reaktorus. Lai arī ūdens ir attīrīts no radioaktīvajām vielām, trauksmi ceļ vietējie zvejnieki un vides aizstāvju organizācija "Greenpeace".
ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi uzskata, ka Ukrainas spēki pēdējās dienās ir guvuši būtiskus taktiskus panākumus kaujās Robotines ciemā Zaporižjas apgabala rietumos. Ukrainā un Krievijā naktī no pirmdienas uz otrdienu atskanējuši sprādzieni. Ukrainā dronu uzbrukumus piedzīvojusi piefrontes pilsēta Zaporižja, bet Krievijā – tās galvaspilsēta Maskava, kur uzbrukumu dēļ uz laiku nācās apturēt Šeremetjevas un Domodedovas lidostu darbu.
Ukraina pēc mēnešiem ilgiem pūliņiem ir panākusi, ka rietumvalstu sabiedrotie tai piegādās ASV ražotos iznīcinātājus F-16. Nīderlande un Dānija ir solījušas piešķirt Ukrainai vairākus desmitus lidaparātu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to nosauca par vēsturisku lēmumu, kas palīdzēšot uzlabot Ukrainas militārās spējas gaisā. Bet rietumvalstu eksperti šaubās, vai F-16 piegāde Ukrainai dos kādas īpašas priekšrocības karā.
Ukrainas armijai līdz ziemai varētu arī neizdoties atbrīvot okupēto Melitopoles pilsētu valsts dienvidaustrumos. Tādejādi Kijiva nebūs sasniegusi vienu no galvenajiem pašreizējo pretuzbrukumu operāciju mērķiem, vēsta laikraksts "The Washington Post", atsaucoties uz anonīmiem avotiem ASV izlūkdienestos.
Gandrīz pusotru gadu ilgušais pilna apmēra karš Ukrainā ir nodarījis simtiem miljardiem eiro lielus zaudējumus valstij un faktiski paralizējis nozares, kas iepriekš sniedza būtisku ieguldījumu ekonomikas izaugsmē. Taču kara laikā uzplaukumu ir piedzīvojusi Ukrainas tehnoloģiju nozare, jo karš ir piespiedis ukraiņus būt inovatīviem, lai spētu aizsargāt savu zemi.
Polijā apgriezienus uzņem priekšvēlēšanu kampaņa pirms 15. oktobrī paredzētajām parlamenta vēlēšanām. Valdošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS) cenšas apliecināt, ka tikai tā spēj garantēt valsts drošību laikā, kad Ukrainā turpinās karš, bet Baltkrievijā izvietoti Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" kaujinieki. Savukārt opozīcijas partijas kritizē valdību par bruņoto spēku izmantošanu savā priekšvēlēšanu kampaņā.
Otrdien, 15. augustā, aprit divi gadi kopš radikālā islāmistu grupējuma "Taliban" atgriešanās pie varas Afganistānā. Talibi 2021. gada 15. augustā bez pretestības iegāja valsts galvaspilsētā Kabulā, ko bija pametuši ASV vadītie starptautiskās koalīcijas spēki.
Ķīnas līdz šim lielākā privātā nekustamā īpašuma attīstītāja "Country Garden" akciju vērtība strauji samazinājusies, pēc tam kad uzņēmums nespēja laikus atmaksāt obligāciju aizdevumus. Kompānijas finanšu problēmas var atstāt negatīvu ietekmi uz mājokļu pircējiem un finanšu iestādēm, vēl vairāk mazinot izredzes uz Ķīnas nekustamā īpašuma nozares un plašākas ekonomikas atveseļošanos tuvākajā laikā. Savukārt tas var pasliktināt globālās ekonomikas perspektīvas.
ASV piederošajās Havaju salās nerimstas plašie savvaļas ugunsgrēki, kas jau vairākas dienas plosās arhipelāga otrajā lielākajā salā Maui. Līdz šim ir apstiprināta vismaz 55 cilvēku bojāeja, bet varasiestādes brīdina, ka ugunsgrēku upuru skaits varētu pieaugt. Tas padara šo ugunsgrēku par upuru skaita ziņā vienu no lielākajām dabas katastrofām Havaju salu vēsturē.
Latīņamerikas trešā lielākā ekonomika Argentīna gadiem ir pieredzējusi divciparu skaitļos mērāmu inflāciju, taču šogad tā pārsniedza 100% atzīmi. Augsto cenu un nacionālās valūtas peso vērtības krituma dēļ miljoniem Argentīnas iedzīvotāju atrodas uz nabadzības sliekšņa. Valsts sliktais ekonomiskais stāvoklis ir centrālais temats diskusijās pirms Argentīnas prezidenta vēlēšanām, kas ir gaidāmas oktobrī.
Trešdien aprit trīs gadi kopš 2020. gada 9. augustā notikušajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kuru rezultātus masveidā viltoja, lai uzvaru iegūtu ilggadējais valsts autoritārais vadītājs Aleksandrs Lukašenko. Tam sekoja valstī nepieredzēti plaši protesti, kurus Lukašenko režīms apspieda īpaši nežēlīgi.