Leiena ir pašreiz lielākās EP politiskās grupas – Eiropas Tautas partijas – vadošā kandidāte.

Leiena pati nekandidēs EP vēlēšanās, taču viņas interesēs ir, lai Eiropas Tautas partija vēlēšanās saņemtu pēc iespējas lielāku atbalstu, kas ļautu viņai saglabāt EK prezidentes krēslu.

Otra lielākā EP politiskā grupa – Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse – par savu EK prezidenta kandidātu izvirzījusi ES nodarbinātības un sociālo tiesību komisāru Nikolasu Šmitu no Luksemburgas.

Leiena pirms pieciem gadiem kļuva par EK prezidenti, un šo ietekmīgo amatu viņa vēlas saglabāt arī pēc jūnijā paredzētajām EP vēlēšanām.

Tāpēc viņa šomēnes uzsāka savu priekšvēlēšanu kampaņu un dodas apmeklēt tās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kurās pie varas ir politiskie spēki, kas pieder Eiropas Tautas partijas saimei. Latvijas valdību vada pie šīs politiskās grupas piederošā partiju apvienība "Jaunā Vienotība", tāpēc Leiena iekļāva arī mūsu valsti savā aģitācijas tūrē.

Putina draugi cenšas vājināt Eiropas Savienību

Leiena sevi ir pieteikusi kā "drošības kandidāti", jo viņa uzsver nepieciešamību turpināt sniegt atbalstu Ukrainai karā pret Krieviju, kā arī nepieļaut Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam draudzīgu politisko spēku panākumus EP vēlēšanās. To viņa uzsvēra arī šodien Rīgā.

"Eiropu ārēji apdraud Krievijas karš Ukrainā, bet iekšēji arī Putina draugi ekstrēmisti, kuri vēlas vājināt Eiropas Savienību. Viņiem neizdosies, jo es ticu, ka Eiropas pilsoņi izdarīs pareizo izvēli. Centriskajiem spēkiem ir jānotur savas pozīcijas," sacīja Leiena.

Leienai tika vaicāts arī par to, kas vēl būtu jāpaveic, lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt karā ar Krieviju. Viņa norādīja, ka Krievija ir dubultojusi savus centienus gūt panākumus karā, tāpēc arī ES būtu jādubulto savs atbalsts Ukrainai.

"Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir sniegušas milzīgu atbalstu. Ukrainas atbalstam ir atvēlēti gandrīz 100 miljardi eiro – gan militārajam atbalstam, gan finansiālajam atbalstam, gan humānajai palīdzībai. Un Ukraina var uz mums paļauties, mēs tai palīdzēsim tik ilgi, cik tas būs nepieciešams," apsolīja Leiena.

Nepieciešams stiprināt ES un NATO sadarbību

Karš Ukrainā vislielāko nedrošības sajūtu rada bloka austrumu flanga dalībvalstīs, tāpēc Latvijas Radio vaicāja Leienai, ko ES var darīt, lai gan Baltijas valstis, gan citas valstis, kas atrodas tuvumā Krievijai un Ukrainai justos drošāk. Leiena atbildēja, ka būtu jāstiprina ES un NATO sadarbība.

"Tāpēc NATO un Eiropas Savienības interesēs ir pēc iespējas vairāk koordinēt savu militāro spēju attīstību.

Eiropas Savienība pašlaik strādā pie savas militāri rūpnieciskās bāzes stiprināšanas, jo mums ir nepieciešama labāka koordinācija, mums ir nepieciešami lielāki ieguldījumi savā aizsardzībā, mums ir nepieciešami kopīgi projekti, un mums ir jāiegulda vairāk līdzekļu tieši Eiropas aizsardzības projektos," norādīja Leiena.

Leiena arī atzina, ka ļoti svarīgi, lai saspīlējums Tuvajos Austrumos nepāraugtu plašākā agresijas eskalācijā. Tas ir arī atgādinājums, ka demokrātiskām valstīm ir jāiestājas par vērtībām, kuras vienlaikus pārkāpj gan Irāna, gan Krievija.

Aģitācijas vizītes laikā Leiena apmeklēja Rīgas Stradiņa universitāti, NATO Stratēģiskās komunikācijas centru, tikās ar sieviešu tiesību aizstāvības organizācijām, kā arī viesojās dronu ražotāja SIA "Edge Autonomy" rūpnīcā Mārupē.

Rīgas Stradiņa universitātē politiķe tikās ar mācību iestādes vadību un studējošo pašpārvaldi.

Nedēļas nogalē publiskajā telpā nonāca RSU Sociālo zinātņu fakultātes studentiem adresēta e-pasta vēstule, kurā bija teikts, ka ir paredzēta Leienas vieslekcija, kas studējošajiem būtu jāapmeklē obligāti.

Taču vēlāk RSU paziņoja, ka lekcija ir atcelta, jo iepriekš universitātes vadība nav zinājusi, ka Leiena Latviju apmeklē priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros.