Jau dažas dienas ASV mediji, atsaucoties uz anonīmiem avotiem izlūkdienestos, vēstījuši, ka Irāna gatavojas uzbrukt Izraēlai. Trešdien arī ASV prezidents Džo Baidens žurnālistiem sacīja, ka Irāna ir nolēmusi uzbrukt Izraēlai, taču neko sīkāk nepaskaidroja.
No medijos izskanējušās informācijas var secināt, ka Irāna vēlas atmaksāt par 1. aprīlī notikušo drona uzbrukumu Irānas konsulātam Sīrijas galvaspilsētā Damaskā.
Triecienā pilnībā tika iznīcināta diplomātiskā pārstāvniecība un nogalināti 12 cilvēki, kuru vidū bija arī Irānas Revolucionārās gvardes ģenerālis Mohamads Reza Zahedi un vēl sešas Revolucionārās gvardes amatpersonas.
Irāna notikušajā vainoja Izraēlu, jo izraēlieši arī iepriekš ir sekmīgi uzbrukuši ar Irānu saistītiem mērķiem kaimiņvalstī Sīrijā. Izraēlas armija un drošības dienesti nav komentējuši savu saistību ar triecienu, taču viss liecina, ka tas bija viņu darbs.
Irānas faktiskais vadītājs un garīgais līderis ājatolla Alī Hāmeneī šonedēļ paziņoja, ka Teherāna atriebs ģenerāļa Zahedi nāvi.
Un ASV izlūkdienesti uzskata, ka tā nav tikai retorika. Esot nopietns pamats domāt, ka Irāna pati vai ar savu sabiedroto palīdzību tuvākajās dienās gatavojas veikt dronu vai raķešu uzbrukumus. Tie varētu būt vērsti tieši uz Izraēlu vai arī pret Izraēlas vēstniecībām un izraēliešu tirdzniecības kuģiem.
Izraēlas aizsardzības ministrs Joavs Galants trešdien apmeklēja valsts ziemeļus, kur ir izvietotas daļa no baterijām slavenajai pretgaisa aizsardzības sistēmai "Dzelzs kupols". Ministrs sacīja, ka Izraēla ir gatava atvairīt jebkurus Irānas uzbrukumus un arī dot atbildes triecienu.
Arī Izraēlas ārlietu ministrs Israels Kacs brīdināja Irānu, ka izraēlieši nepaliks atbildi parādā, ja islāma republika nolems uzbrukt Izraēlai.
"Ja Irāna uzbruks no savas teritorijas, Izraēla atbildēs un uzbruks Irānā. Izraēla nevar pieļaut, ka tā saņem šāda veida uzbrukumus. Jo mēs esam atbildīgi Izraēlas pilsoņu priekšā, mēs esam atbildīgi par valsts drošību, un mēs šo pienākumu izpildīsim," sacīja Kacs.
ASV prezidents Džo Baidens uzsvēra, ka ASV atbalsts Izraēlai ir "dzelžains" un solīja, ka amerikāņi darīs visu, lai aizstāvētu Izraēlu iespējamā Irānas uzbrukuma gadījumā.
No Irānas un Izraēlas izskanējušie paziņojumi pastiprina spriedzi reģionā, tāpēc daļa analītiķu brīdina, ka tas var pāraugt plašākā karā, kurā tiktu ierautas arī ASV.
Savukārt bijušais NATO spēku komandieris Eiropā Džeimss Stavridis domā, ka Irānas atbilde būs proporcionāla, visticamāk, mērķēta pa Izraēlas diplomātiskajām pārstāvniecībām Tuvajos Austrumos.
"Bet tas var notikt Dienvidamerikā vai Subsahāras Āfrikā. Irānai ir taustekļi visā pasaulē. Taču ir arī labās ziņas. Es nedomāju, ka Irāna vēlas eskalēt konfliktu. Irāna nevēlas plašāku konfliktu Tuvajos Austrumos – viņi tādam nav gatavi. Tāpēc es domāju, ka tas būs proporcionāls, precīzi mērķēts trieciens kādai Izraēlas diplomātiskajai pārstāvniecībai, bet nevis plašāks karš," Stavridis sacīja intervijā telekanālam NBC.
Jāpiebilst, ka saasinoties situācijai Tuvajos Austrumos, Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" ir nolēmusi atcelt lidojumus uz Teherānu. Uzņēmums savā paziņojumā norādīja, ka apkalpes un pasažieru drošība ir lidsabiedrības augstākā prioritāte.
