Mediji atsaucas uz Baltā nama preses sekretāri Karīnu Žan-Pjēru un vēsta, ka prezidents Džo Baidens turpina iebilst pret atsevišķu likumprojektu par militāro palīdzību Izraēlai. Viņa arī aicināja Kongresu pieņemt Senātā jau apstiprināto, bet Pārstāvju palātā iestrēgušo 95 miljardu dolāru palīdzības paketi Ukrainai, Izraēlai un Taivānai.

"Atsevišķs likumprojekts nepalīdzētu Izraēlai un Ukrainai, bet tikai aizkavētu nepieciešamās palīdzības sniegšanu," norādīja Žan-Pjēra. Līdzīgu viedokli pauda arī Nacionālās drošības padomes koordinators Džons Kērbijs.

Eksperti ir vienisprātis, ka patlaban tikai Vašingtonas palīdzība var apturēt Krievijas iebrucējus, kuri turpina graut civilo infrastruktūru un virzās uz priekšu Ukrainas austrumu frontē.

Arī prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien atgādināja, ka aizstāvot Izraēlu, brīvā pasaule ir demonstrējusi simtprocentīgi efektīvu vienotību. Tas pats esot iespējams, aizstāvot no terora Ukrainu, kas, tāpat kā Izraēla, nav NATO dalībvalsts.

Tomēr Kērbijs norādīja, ka ASV nekādā gadījumā tieši neiesaistīsies karā Ukrainā. Kērbijs uzsvēra, ka runa ir par "atšķirīgiem konfliktiem, atšķirīgām gaisa telpām un atšķirīgu draudu ainu". Viņš uzsvēra, ka ASV ir nodrošinājusi Ukrainu ar ieročiem, kas ir nepieciešami valsts gaisa telpas aizsardzībai, taču pašlaik tas nav iespējams, jo Kongress kavējas apstiprināt papildu militāro palīdzību Kijivai.

Tikmēr labas ziņas Ukrainai pavēstījis Čehijas premjerministrs Petrs Fiala.

Prāgai ir izdevies iegādāties 180 000 artilērijas lādiņu, kurus tuvākajos mēnešos piegādās Ukrainai.

Čehijas valdība strādā pie tā, lai tuvākajā laikā iegādātos vēl 300 000 lādiņu Ukrainas vajadzībām.

Gada sākumā Čehija paziņoja, ka tai trešajās valstīs ir izdevies atrast 800 tūkstošus artilērijas lādiņu.

Krievija naktī uz otrdienu, 16. aprīli, uzbruka Ukrainas teritorijai ar deviņiem trieciendroniem "Šahed", taču tos visus izdevās notriekt, paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.