Slovākijā no rekordzemās vēlētāju aktivitātes varētu iegūt populisti

Slovākija ir valsts ar viszemāko vēlētāju aktivitāti katrās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās visā Eiropas Savienībā (ES). Pirms pieciem gadiem vēlēt aizgāja vien 13% balsstiesīgo, un arī šoreiz aktivitāte varētu būt līdzīga. Eksperti brīdina, ka šajā situācijā uzvarētāji var būt tieši eiroskeptiskie spēki, jo viņu kampaņa ir daudz skaļāka un viņi spēj mobilizēt arī jauniešus, kuriem iepriekš interese par vēlēšanām nav bijusi. Savukārt tie jaunieši, kas atbalsta Eiropas Savienību, bieži vien izvēlas palikt mājās.

Slovākijā no rekordzemās vēlētāju aktivitātes varētu iegūt populistiPaula Justoviča

    Slovākijas galvaspilsētas Bratislavas ielās, salīdzinot ar citām Eiropas valstu galvaspilsētām, vides reklāmas, kas liecinātu pa Eiropas Parlamenta vēlēšanu tuvošanos, redzamas krietni mazāk. Nupat aizritējušas prezidenta vēlēšanas, un tikai pavisam nesen varēja sākties kampaņa pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Iespējams, salīdzinoši klusā kampaņa ir viens no iemesliem, kas attur slovākus no dalības Eiropas vēlēšanās – tā skaidroja Slovākijas nevalstiskās organizācijas “GLOBSEC” eksperts Daniels Milo, kurš pētījis slovāku attieksmi pret Eiropas Savienību.

    Pirms pieciem gadiem pie vēlēšanu urnām devās vien niecīgi 13% vēlētāju un arī šajās vēlēšanās krietni augstāku vēlētāju aktivitāti domu aptaujas nesola.

    ''Es domāju, ka tam ir saistība ar apātiju un sajūtu, ka neko nevar izmainīt Eiropas līmenī. Jo no vienas puses, vairākums slovāku atbalsta dalību ES – jaunākās 2018.gada aptaujas liecina, ka referenduma gadījumā 66% balsotu par palikšanu blokā. No otras puses, Slovākija kā maza valsts ar 5 miljoniem iedzīvotāju, ar 13 vietām EP, - iespējams, cilvēki nejūt, ka viņu dalība kaut ko mainītu. Un, ja es varu salīdzināt šībrīža kampaņu pirms EP vēlēšanām ar kampaņu prezidenta vēlēšanām, kas tikko mums bija, mediju uzmanība un plakātu daudzums ielās ir ļoti atšķirīgs. EP vēlēšanām veltīts daudz mazāk uzmanības,'' stāstīja Milo.

    Kaut arī kopējā uzmanība, kas tiek veltīta Eiropas vēlēšanām, ir mazāka, visvairāk ar kampaņu izceļas tieši eiroskeptiskie spēki. Piemēram, „Kotleba'' – Tautas partiju "Mūsu Slovākija”, kas piedāvā izstāties no Eiropas Savienības, nacionālajās vēlēšanās atbalstīja 8% vēlētāju, bet tagad pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām tā jau uzrāda divreiz lielāku popularitāti. Kā uzskata eksperts, tieši viņi spēj uzrunāt jauniešus, kuri ir vispasīvākie vēlētāji:

    ''Šai partijai ir vairāki jauni harismātiski parlamenta deputāti, kas piedalās arī EP vēlēšanās un kuriem dabīgā vēlētāju bāze ir jaunieši. Un tas ir

    brīdinājuma signāls citām tradicionālajām partijām – tām ir jāstrādā vairāk, lai vispirms uzlabotu saikni ar jauniešiem un arī jāpadomā, ko viņi piedāvā kā kandidātus.

    Jo, ja jauni kandidāti ir tikai partijām, kas ir pret sistēmu, tad nav pārsteigums, ka viņi, varbūt pat neskatoties uz savu politisko piederību, balso par saviem vienaudžiem.''

    Eiropas Parlamenta kandidāte Zora Jaurova, kas sevi piesaka kā no vienīgās slovāku proeiropeiskās partijas ''Progresīvā Slovākija'', atzīst, ka viņas partija nav īpaši domājusi par nevēlētāju mobilizāciju, bet vairāk fokusējas tieši uz proeiropeisko vēlētāju bāzi:

    ''Ir grūti pārliecināt nebalsotājus. Tāpēc, ka viņi izjūt ES kā kaut ko ļoti tālu no viņiem. Mēs cenšamies skaidrot, kā lēmumi pieņemti Eiropas institūcijās, kā ietekmē viņu ikdienu, kā EP deputāti var uzlabot viņu dzīvi.''

    Vienlaikus viņa atzīst, ka tradicionālās partijas nav darījušas pietiekami, lai uzvarētu cīņā par sabiedrības atbalstu ar populistiem.

    ''Tas ir Slovākijas skumjais stāsts. Principā atbalsts dalībai ES ir diezgan augsts, bet aktivitāte šajās vēlēšanās zemākā ES. Manuprāt, tas ir partiju politikas rezultāts. Tās nepievērsa uzmanību šīm vēlēšanām, neskaidroja, kāpēc tās ir svarīgas un bija aizņemtas ar vietējo politiku. Tāpēc

    pastāv risks, ka ekstrēmistu partijas, kurām ir EP spēcīga kampaņa, sasniegs augstus rezultātus,'' norādīja Jaurova.

    Tāpēc bieži vien pret Eiropu labvēlīgi noskaņotie jaunieši izvēlas palikt mājās. 31 gadu vecā farmaceite Miroslova uzskata, ka galvenais, lai Eiropā būtu Slovākijas pārstāvniecība, bet viņai nav tik svarīgi – kāda. Tāpēc viņa nekad nav piedalījusies Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

    ''Ja būtu kāds radikāls kandidāts, viņam nebūtu izredžu stāvēt pretim citiem. Jo domāju, ka Eiroparlamentā galvenokārt ir tradicionāli noskaņoti cilvēki, un radikāļiem nav iespēja kaut ko izmainīt. Es domāju, ka situācija nav tik slikta, lai man būtu jācenšas kaut ko mainīt. Ja būtu, varbūt es piedalītos,'' savu viedokli skaidroja Miroslova.

    Un tomēr neviens no sarunu biedriem neuzskata, ka proeiropeiskie spēki jauniešus ir zaudējuši pavisam. Jautājums – ko politiķi viņiem spēj piedāvāt. Slovākijas jauniešus interesē klimata pārmaiņu jautājums, kā arī sociālais taisnīgums. Tieši lielākoties jaunieši pērn pēc žurnālista Jana Kučaka slepkavības sarīkoja milzu demonstrācijas preses brīvības atbalstam un pavisam nesen pievienojās globālajai jauniešu kustībai, Bratislavas centrā sarīkojot protestu pret globālo sasilšanu.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti