Ziņojums: Līdz pat 89% lietu par noziegumiem pret žurnālistiem netiek atrisinātas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Līdz pat 89% lietu par noziegumiem pret žurnālistiem netiek atrisinātas, tādējādi iedrošinot uzbrucējus jauniem noziegumiem un veicinot žurnālistu pašcenzūru, pausts UNESCO 2018.gada ziņojumā "Sodi noziegumu, nevis patiesību".

UNESCO ziņojums atklāj, ka periodā no 2016. līdz 2017.gadam nogalināti 182 žurnālisti, tādējādi vidēji reizi četrās dienās tika nogalināts viens žurnālists. Organizācija uzskata, ka statistika parāda, kādiem riskiem tiek pakļauti šīs profesijas pārstāvji.

Ziņojums atspoguļo arī citas tendences. Viena no tām - uzbrukumi žurnālistiem notiek valstīs, kurās līdz šim tie vēl nav notikuši, un arvien biežāk tiek vērsti pret sievietēm žurnālistēm - 2017.gadā tika sasniegts augstākais rādītājs - konstatēti 11 nāves gadījumi. Uzbrukumi biežāk notiek ārpus bruņotu konfliktu zonām, proti, 55% no 2017.gadā slepkavībām notika ārpus konfliktu zonām.

Lielākais nāves gadījumu skaits ziņojumā aplūkotajā periodā ir bijis Meksikā, kur konstatēti 26 žurnālistu nāves gadījumi, kā arī Afganistānā, kur bijuši 24 šādi gadījumi. Kopumā visvairāk žurnālistu slepkavības notikušas Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīs, sasniedzot 54 gadījumus. Lielāko upuru grupu veido televīzijas žurnālisti, tāpat no upuriem lielākā daļa darbojas vietējos medijos.

Tomēr žurnālistu slepkavības notikušas arī Eiropā. Pirms pusotra gada Eiropu satricināja šausminošās ziņas par maltiešu žurnālistes Dafnes Karuanas Galicijas slepkavību. Pēc tam bija plašas diskusijas par politiķu godīgumuDažus mēnešus vēlāk – pasaules medijus pāršalca ziņa par vēl viena eiropiešu žurnālista – slovāka Jana Kučaka slepkavību. Tāpat arī medijos plaši tika iztirzāta dāņu žurnālistes Kimas Vallas slepkavība. Šajā gadījumā gan dāņu izgudrotājam Pēteram Madsenam tika piespriests mūža ieslodzījums.

UNESCO ziņojumā pausts, ka nopietna problēma ir šo noziegumu nesodāmība. No pēdējos 12 gados pastrādātajiem 1010 noziegumiem tikai par 115 notikusi tiesvedība, kas noslēgusies ar vienu vai vairāku vainīgo notiesāšanu, tādējādi 89% lietas paliek neatrisinātas.

"Lai gan ziņojums fokusējas uz žurnālistu nogalināšanu kā cenzūras galējo formu, tā ir tikai problēmas redzamākā daļa. Ik dienas notiek dažādu veidu uzbrukumi vērsti pret žurnālistiem - fiziska iespaidošana, nolaupīšana, nelikumīga aizturēšana, draudi, kā arī atriebība žurnālistu tuviniekiem. Tādēļ ir svarīgi žurnālistiem nodrošināt drošu darba vidi, kas ir pamatā preses brīvībai," uzsvēra UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē.

Šodien, 3.maijā, ir Pasaules preses brīvības diena, kas, kā norāda UNESCO, ir atgādinājums sabiedrībai, cik nozīmīgi ir aizsargāt vārda un preses brīvību - žurnālistu misija, informējot sabiedrību, ir veicināt šo brīvību īstenošanu un aizstāvēšanu. UNESCO šo dienu aicina atzīmēt kopš 1993.gada.

Organizācijā norādīja, ka, veicot savu darbu, žurnālisti nereti pakļauj savu drošību riskam, tādēļ UNESCO par vienu no saviem prioritārajiem virzieniem izvēlējies sekmēt žurnālistu drošību un nesodāmības izbeigšanu pret viņiem vērstiem noziegumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti