Panorāma

Panorāma

Panorāma

Eirovīzijas fināls

EP vēlēšanās piedalās tikai 17% Latvijas jauniešu

Pētniece Kažoka: Jaunieši ES vērtē vispozitīvāk, bet EP vēlēšanās balso viskūtrāk

Kaut arī Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir vienīgās vēlēšanas, kurās mums ir iespēja ietekmēt politiku Eiropas līmenī, pirms pieciem gadiem balsot devās vien 30% Latvijas balsstiesīgo. Turklāt jauniešu vidū rādītāji ir vēl sliktāki – vien 17%. "Providus" pētniece Iveta Kažoka iezīmē paradoksu – jaunieši ir tā sabiedrības grupa, kas Eiropas Savienību vērtē vispozitīvāk, bet Eiropas vēlēšanās balso viskūtrāk.

Diāna studējusi starptautiskās attiecības un diplomātiju, tagad strādā par projektu koordinatori Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā Torņkalnā. Latvijas dalību Eiropas Savienībā viņa vērtē pozitīvi. Bet nekad nav piedalījusies EP vēlēšanās un arī šogad to nedarīs.

"Es atceros citātu no [Ivetas] Grigules kundzes, ka Eiropas Parlaments ir viena liela pļāpātāva. Tad rodas jautājums, kāpēc man vajadzētu izvēlēties kādu no tiem cilvēkiem, kas aizbrauc uz Eiropas Parlamentu, saņem diezgan lielu atalgojumu par to, ka viņš faktiski neko nedara," sprieda Diāna.

Viņu neapmierina arī partiju pārāk atšķirīgais redzējums, kas rada bažas, ka Briselē katrs vilks deķi uz savu pusi, nevis pārstāvēs Latviju. Viņa būtu gatava balsot tad, ja kandidētu vairāk jaunās paaudzes pārstāvju.

"Vecajai paaudzei ir saglabājušies padomju laika instinkti, kad izdzīvo stiprākais, katrs pats par sevi. Savukārt jaunajai paaudzei ir tomēr tendence sadarboties."

Pilnīgi pretēji domā Natālija, kura uzskata, ka šogad piedāvājums ir gana daudzveidīgs un netrūkst arī vecumā jauno seju.

"Nē, es nevaru iztēloties situāciju, kurā es nebalsotu. Pat ja līdz pēdējam vakaram man nebūs skaidrs, kā man bija Saeimas vēlēšanās, es nevarēju izšķirties starp divām partijām, bet es jebkurā gadījumā aizgāju, izlēmu, un tad es nobalsoju," atzina Natālija. "Tas, kas jaunietim ir jāapzinās, ir - ja tu neaiziesi nobalsot, kāds nobalsos tavā vietā jebkurā gadījumā. Tu vienkārši iznieko privilēģiju.

Viņa ir daļa no Eiropas "Šoreiz es balsošu" kampaņas. Jau vairākus gadus gan publiskos pasākumos, gan sociālos tīklos cenšas vienaudžus pārliecināt par to, cik svarīgi ir balsot. Taču tas ne vienmēr sasniedz gaidīto rezultātu.

"Tā, kā piemēram, kad tu ej pa ielu un tev mēģina iegrūst rokās kaut kādu lapiņu ar reklāmu. Tu pateiksi – jā, paldies, aiziesi tālāk, visticamāk, izmetīsi to lapiņu mistkastē pēc piecām minūtēm. Manuprāt, tā notiek ar lielāko daļu informācijas, ko es mēģinu pārnest jauniešos," teica Natālija.

"Providus" pētniece Iveta Kažoka, kas pētījusi latviešu noskaņojumu pret Eiropas Savienību, iezīmē paradoksu – jaunieši ir tā sabiedrības grupa, kas Eiropas Savienību vērtē vispozitīvāk, bet Eiropas vēlēšanās balso viskūtrāk.

"Katram jaunietim, kurš neaizies uz EP vēlēšanām, ir jārēķinas, ka viņa vietā tos lēmumus pieņems vecākās paaudzes. Un sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka jauniešu skatījums daudzos Eiropas jautājumiem būtiski atšķiras," atzīmēja Kažoka.

Un kopumā zemā aktivitāte rada situāciju, kurā ir ļoti grūti prognozēt vēlēšanu rezultātu. Ja aiziet ļoti neliels balsstiesīgo skaits, tad arī viena deputāta ievēlēšanai daudz balsu nevajag.

"Zema aktivitāte nozīmē neprognozējamu Eiropas Parlamenta sastāvu. Un arī risks tiem cilvēkiem, kas nav devušies uz vēlēšanu iecirkni, tikt pie tādiem Latvijas pārstāvjiem, ar kuriem viņi savu valsti nekad nevēlētos asociēt," teica pētniece.

Taču Diāna neuzskata, ka nebalsojot ar kaut ko riskētu.

"Es to neizjūtu kā savas balss atdošanu citam, tāpēc ka neviens nevar nobalsot divreiz. Attiecīgi mana balss joprojām paliek pie manis. Tas nav arī kā protests nebalsot, bet mana apzināta izvēle, ka no visiem piedāvātajiem variantiem mani neapmierina neviens," sacīja Diāna.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti