Panorāma

Panorāma

Panorāma

Eirovīzijas fināls

EP vēlēšanās piedalās tikai 17% Latvijas jauniešu

Pētniece Kažoka: Jaunieši ES vērtē vispozitīvāk, bet EP vēlēšanās balso viskūtrāk

Kaut arī Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir vienīgās vēlēšanas, kurās mums ir iespēja ietekmēt politiku Eiropas līmenī, pirms pieciem gadiem balsot devās vien 30% Latvijas balsstiesīgo. Turklāt jauniešu vidū rādītāji ir vēl sliktāki – vien 17%. "Providus" pētniece Iveta Kažoka iezīmē paradoksu – jaunieši ir tā sabiedrības grupa, kas Eiropas Savienību vērtē vispozitīvāk, bet Eiropas vēlēšanās balso viskūtrāk.

Diāna studējusi starptautiskās attiecības un diplomātiju, tagad strādā par projektu koordinatori Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā Torņkalnā. Latvijas dalību Eiropas Savienībā viņa vērtē pozitīvi. Bet nekad nav piedalījusies EP vēlēšanās un arī šogad to nedarīs.

"Es atceros citātu no [Ivetas] Grigules kundzes, ka Eiropas Parlaments ir viena liela pļāpātāva. Tad rodas jautājums, kāpēc man vajadzētu izvēlēties kādu no tiem cilvēkiem, kas aizbrauc uz Eiropas Parlamentu, saņem diezgan lielu atalgojumu par to, ka viņš faktiski neko nedara," sprieda Diāna.

Viņu neapmierina arī partiju pārāk atšķirīgais redzējums, kas rada bažas, ka Briselē katrs vilks deķi uz savu pusi, nevis pārstāvēs Latviju. Viņa būtu gatava balsot tad, ja kandidētu vairāk jaunās paaudzes pārstāvju.

"Vecajai paaudzei ir saglabājušies padomju laika instinkti, kad izdzīvo stiprākais, katrs pats par sevi. Savukārt jaunajai paaudzei ir tomēr tendence sadarboties."

Pilnīgi pretēji domā Natālija, kura uzskata, ka šogad piedāvājums ir gana daudzveidīgs un netrūkst arī vecumā jauno seju.

"Nē, es nevaru iztēloties situāciju, kurā es nebalsotu. Pat ja līdz pēdējam vakaram man nebūs skaidrs, kā man bija Saeimas vēlēšanās, es nevarēju izšķirties starp divām partijām, bet es jebkurā gadījumā aizgāju, izlēmu, un tad es nobalsoju," atzina Natālija. "Tas, kas jaunietim ir jāapzinās, ir - ja tu neaiziesi nobalsot, kāds nobalsos tavā vietā jebkurā gadījumā. Tu vienkārši iznieko privilēģiju.

Viņa ir daļa no Eiropas "Šoreiz es balsošu" kampaņas. Jau vairākus gadus gan publiskos pasākumos, gan sociālos tīklos cenšas vienaudžus pārliecināt par to, cik svarīgi ir balsot. Taču tas ne vienmēr sasniedz gaidīto rezultātu.

"Tā, kā piemēram, kad tu ej pa ielu un tev mēģina iegrūst rokās kaut kādu lapiņu ar reklāmu. Tu pateiksi – jā, paldies, aiziesi tālāk, visticamāk, izmetīsi to lapiņu mistkastē pēc piecām minūtēm. Manuprāt, tā notiek ar lielāko daļu informācijas, ko es mēģinu pārnest jauniešos," teica Natālija.

"Providus" pētniece Iveta Kažoka, kas pētījusi latviešu noskaņojumu pret Eiropas Savienību, iezīmē paradoksu – jaunieši ir tā sabiedrības grupa, kas Eiropas Savienību vērtē vispozitīvāk, bet Eiropas vēlēšanās balso viskūtrāk.

"Katram jaunietim, kurš neaizies uz EP vēlēšanām, ir jārēķinas, ka viņa vietā tos lēmumus pieņems vecākās paaudzes. Un sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka jauniešu skatījums daudzos Eiropas jautājumiem būtiski atšķiras," atzīmēja Kažoka.

Un kopumā zemā aktivitāte rada situāciju, kurā ir ļoti grūti prognozēt vēlēšanu rezultātu. Ja aiziet ļoti neliels balsstiesīgo skaits, tad arī viena deputāta ievēlēšanai daudz balsu nevajag.

"Zema aktivitāte nozīmē neprognozējamu Eiropas Parlamenta sastāvu. Un arī risks tiem cilvēkiem, kas nav devušies uz vēlēšanu iecirkni, tikt pie tādiem Latvijas pārstāvjiem, ar kuriem viņi savu valsti nekad nevēlētos asociēt," teica pētniece.

Taču Diāna neuzskata, ka nebalsojot ar kaut ko riskētu.

"Es to neizjūtu kā savas balss atdošanu citam, tāpēc ka neviens nevar nobalsot divreiz. Attiecīgi mana balss joprojām paliek pie manis. Tas nav arī kā protests nebalsot, bet mana apzināta izvēle, ka no visiem piedāvātajiem variantiem mani neapmierina neviens," sacīja Diāna.

5 komentāri
Andris Vītols
"Es atceros citātu no [Ivetas] Grigules kundzes, ka Eiropas Parlaments ir viena liela pļāpātāva. Tad rodas jautājums, kāpēc man vajadzētu izvēlēties kādu no tiem cilvēkiem, kas aizbrauc uz Eiropas Parlamentu, saņem diezgan lielu atalgojumu par to, ka viņš faktiski neko nedara," sprieda Diāna....... Pēc analoģijas var apgalvot, ka arī Jūs D.Kazina faktiski neko nedarat LU, jo tā teica CITA TANTE - GRIGULE-2.......Varējāt arī citēt kādu žurnālistu, kurš SAEIMU dēvē par SILI un arī Eiropas Parlamentu līdzīgā veidā noķengāt, lai panāktu savu sponsoru slēptos mērķus. Manuprāt Jūs tēlojat ''muļķīti'' ???
Andris Vītols
"Es to neizjūtu kā savas balss atdošanu citam, tāpēc ka neviens nevar nobalsot divreiz. Attiecīgi mana balss joprojām paliek pie manis.'' -teica D.Kazina. ŠĀDAS ZINĀŠANAS VIŅAI PĒC LU diplomātijas studijām !!! Pat A.Pildegoviča stipendiju saņēmusi !!! Pat vidusskolas diplomu es nedotu! LŪDZU LTV žurnālistus atrast kādus D.Kazinas LU pasniedzējus, kuri šādu BRĀĶI vai KANGARU ir mācījuši. Nelikās, ka sižets bija LTV-1 provokācija, lai sāktu debates???
Andris Vītols
Latvijā ir atšķirīga situācija, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, tāpēc tā dalība vēlēšanās ir svarīgāka nekā citās valstīs. Ja negribam lai citi savēl Krievijas televīziju ''zvaigznes'', tādas kā A.Mamikins, T.Ždanoka, I.Grigule, tad tomēr labāk doties vēlēt. Varbūt nevajag balsot arī par GRIGULI - Nr.2 - Ingunu Sudrabu, kura dižojās, ka nav piedalījusies Eiropas Parlamenta vēlēšanās . Bezatbildīgā pilsone I.Sudraba nebūtu cienīga pārstāvēt Latviju (sadarīs muļķības un teiks ''tā neesmu es'').
Andris Vītols
Es piederu tai paaudzei, kura bija pie barikādēm, un kurai piemītot padomju laiku insstinkti, kā apgalvo Diāna Kazina. Tāpat kā I.Sudraba, arī D.Kazina dižojās, ka nekad nav EP vēlēšanās piedalījusies un kopā ar I.Griguli turpina būtībā pret Latviju un Eiropu vērstu aģitāciju. Tādas Diānas Kazinas un Ivetas Grigules ir īsti neģēli, jo maldina vēlētājus. T.Ždanoka ir par šīm kangarēm daudz godīgāka, jo savu pozīciju aizstāv atklāti. Šādai D.Kazinai vajadzētu nekavējoties uzteikt darbu LU !!!
Andris Vītols
Diāna Kazina LU studējusi diplomātiju, bet aicina latviešus neiet vēlēt Eiropas Parlamentu. Atsaucās uz I.Grigules teikto, ka tā tikai tāda pļāpātava..... Izglītots cilvēks tādu aģitēšanu pret dalību vēlēšanās var veikt tikai ar kādu mērķi. Mērķis var būt tikai viens- atturēt latviešus no dalības vēlēšanās, lai ievēlētu vairak INTERFRONTISTU, tas ir Ždanokas un draugus.....
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti