Otrdiena, 7. maijs

Vārda dienas: Henrijs, Jete, Henriete, Enriko

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +8 °C, Z vējš, 8m/s
LSM Bērnistaba

Mārtiņš Eņģelis

Pilsētvides izpētnieks un tūrisma kritiķis, raidījumu "Ielas garumā" veidotājs un LSM.lv autors

Apskatīt autora rakstus: Latviski Krieviski

Autora ziņas
Rīgas peldošās apkaimes. Cik iespējama ir dzīve uz ūdens galvaspilsētā?
Rīgas peldošās apkaimes. Cik iespējama ir dzīve uz ūdens galvaspilsētā?
Plūdi apdzīvotās teritorijās Latvijā ir bijuši un būs, tomēr notikums Jēkabpilī ir nebijis un aicina domāt par jaunām, pielāgotiesspējīgām mājokļu formām. Vai arī Rīga ir gatava plūdiem un laikmetīgu peldošo dzīvojamo apkaimju ieviešanai pilsētas akvatorijā, ņemot vērā jau senā tautasdziesmā ierakstīto "Visapkārt smilšu kalni, / Pati Rīga ūdenī" un pierādot spēju nodot savas ūdenstilpes pielāgotiesspējīgiem peldošiem dzīvojamajiem kvartāliem?
Jomas ielas skulptūru parastie un neparastie stāsti
Jomas ielas skulptūru parastie un neparastie stāsti
Jomas iela Jūrmalā ir pilna ne vien ar tūristiem un senu arhitektūru, bet arī ar vides objektiem un skulptūrām. Kādi ir šo objektu stāsti un kāpēc Jomas ielai vajadzētu kļūt par vienu no bagātīgākajām un saistošākajām skulptūru ielām Latvijā?
Vai mūsdienās populārais galda spēļu hobijs māca plānot «labas» pilsētas?
Vai mūsdienās populārais galda spēļu hobijs māca plānot «labas» pilsētas?
Pēdējos 10 gados strauji uzplaucis galda spēļu hobijs. Arvien biežāk tās tiek izmantotas arī mācību procesos, un teju vienmēr rezultāts ir ļoti detalizētas, bagātīgas un praktiski iemācāmas zināšanas. Bet, vai galda spēles, kurās galvenā tēma ir pilsētu plānošana, būvniecība un pārvalde pēdējos 100 gados, kritiski māca pilsētvides attīstību un motivē veidot urbānu telpu, kur uzvarēt iespējams arī ilgtspējīgai, viedai, likumīgai, atbildīgai pilsētai, vai tomēr uzvara nāk ar smago industrializāciju, ģentrifikāciju (panīkušu pilsētas teritoriju pārveidošana par ekskluzīviem rajoniem – Tezaurs.lv.), korupciju un autocentrismu?
Matīsa jeb Vidzemes tirgus. Kas ar to noticis, notiek un varētu notikt
Matīsa jeb Vidzemes tirgus. Kas ar to noticis, notiek un varētu notikt
2020. gada februārī saņēmu pirmo uzaicinājumu ieskatīties stagnējošā Matīsa (Vidzemes) tirgus procesu aizkulisēs. Gadu vēlāk tas rezultējās ar pro bono (bezatlīdzības veikts darbs sabiedriskajam labumam – red.)  prezentāciju Rīgas Domes (RD) koalīcijas pārstāvjiem, kurā atklāju savu vērtējumu par tirgus status quo un iepazīstināju ar savu nākotnes scenāriju, iezīmējot nepamanītus, vērtīgākus un arī trauslus ceļus tā revitalizācijā. Šis ir atskats uz Matīsa tirgus kritienu un manu vīziju par tā atdzimšanu, kas tomēr nesniedz visas atbildes.
Vai tūrismam Latvijā ir «B plāns»? Globāli piemēri, kā ne/pasargāt ceļošanas nozari no pasaules liks...
Vai tūrismam Latvijā ir «B plāns»? Globāli piemēri, kā ne/pasargāt ceļošanas nozari no pasaules likstām
Atskatoties uz diviem pandēmijas gadiem no tūrisma rakursa un ar cerībām gaidot jauno 2022. gadu, svarīgs kļuvis jautājums – vai beidzot pienācis laiks mācīties no pasaules kļūdām, lai Latvija sagatavotos citiem neizdevīgiem notikumiem pasaulē un spētu pieņemt izdevīgus un fleksiblus lēmumus Latvijas tūrisma nozares izdzīvošanai un pielāgotiesspējai?
Rumbulas lidlauks – bez lidmašīnām, bet dzīvs
Rumbulas lidlauks – bez lidmašīnām, bet dzīvs
Vai zinājāt, ka Rīgai ir trīs lidlauki? Par diviem, Spilves un Rīgas Starptautisko lidostu, jau ir zināms, bet trešais daudzus gadus lidmašīnas vairs neuzņem – tas ir bijusī PSRS Gaisa spēku aviobāze un īslaicīgs civilais lidlauks lielizmēra lidmašīnām Rumbulā. Tagad lidmašīnu vietā tur rosās paraplāni.
Eiropas kultūras galvaspilsēta – pašapmierinātā Liepāja, nemanāmā Jelgava vai identitātes krīzi pārv...
Eiropas kultūras galvaspilsēta – pašapmierinātā Liepāja, nemanāmā Jelgava vai identitātes krīzi pārvarējusī Jūrmala?
Eiropas kultūras galvaspilsētas (EKG) konkursa process Latvijā beidzot liekas aizraujošs (atšķirībā no konkursa 2014. gadam, kur mazpilsētām sacensties ar Rīgu kā urbānu centru dažu labu valstu izmērā bija pat negodīgi par spīti tam, ka Rīgas pieteikums varēja būt daudz spilgtāks). Šogad pilsētas ir ar līdzīgu lieluma vai jaudas proporciju, un titula ieguvējs varētu palīdzēt saprast, vai pēcekonomiskās krīzes “downshift” jeb atgriešanās pie mazpilsētām Latvijā tiešām ir sevi pierādījusi ne vien ekonomiski vai trendos, bet arī ilgtspējīgos kultūras un sociālajos rakursos. Tāpat teju katrā no pilsētu programmām ir iesaistīti Latvijas kultūrā un radošajās industrijās spēcīgi ierakstījušies cilvēki, arī tas dod ticību interesantiem rezultātiem.
Eiropas kultūras galvaspilsēta: Cēsis – ievērojams potenciāls un tikpat ievērojams atbildības slogs
Eiropas kultūras galvaspilsēta: Cēsis – ievērojams potenciāls un tikpat ievērojams atbildības slogs
Lai arī pērnā gada beigās visiem Eiropas kultūras galvaspilsētas (EKG) kandidātiem vēl bija vērojamas līdzīgas sekmes, Cēsis jau kopš sākuma vienmēr bijušas nedaudz priekšā (piemēram, regulāri publiski skaidrojot savu pozīciju, izaicinājumus, mērķus, ko plāno risināt EKG ietvaros). Varbūt tas saistīts ar to, ka pilsētai jau ir pieredze kandidējot vai tas, ka vietvara jau pirms 2 gadiem konceptuāli atbalstīja Cēsu dalību konkursā.
Eiropas kultūras galvaspilsēta: Daugavpils – uzvara noderētu, bet vai esam tai gatavi?
Eiropas kultūras galvaspilsēta: Daugavpils – uzvara noderētu, bet vai esam tai gatavi?
Daugavpils ir, iespējams, visatbilstošākā pilsēta Marseļas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2013. gada scenārijam – uzvarēt nevis ar to, ka viss ir foršs un pūkains, bet gan ar to, kā tituls seko izaicinājumiem un paškritikai, cerams, to apzināšanai un stratēģijas sagatavošanai risinājumiem. Šādā kontekstā triumfs Daugavpilij būtu visnepieciešamākais starp Latvijas kandidātēm, jo darba pie pašattīrīšanās un potenciālu izmantošanas pilsētai ir ļoti daudz.
Eiropas kultūras galvaspilsēta: Jelgava – kandidē lēni, klusi, nemanāmi
Eiropas kultūras galvaspilsēta: Jelgava – kandidē lēni, klusi, nemanāmi
Gada sākumā tapa zināms, ka arī Jelgava vēlas kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Tam sekoja pauze, tad pilsētas mājaslapā tika minēts: “Pašvaldības iestādei "Kultūra" jāsagatavo un jāiesniedz pieteikums apstiprināšanai Jelgavas pilsētas domei līdz 2021. gada 30. aprīlim.” Personīgi zinu, ka pie pieteikuma strādā dzejniece un kultūras pasākumu producente Madara Gruntmane-Dujana, kas ir laba ziņa; diemžēl publiski tas nav izskanējis, nesaprotu, kāpēc gan nelepoties.
Eiropas kultūras galvaspilsēta: Jūrmala – vai pāri identitātes krīzei uz saulaino tāli?
Eiropas kultūras galvaspilsēta: Jūrmala – vai pāri identitātes krīzei uz saulaino tāli?
Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursa ietvaros vērojams, ka Jūrmala ir viena no pilsētām, kas vēlas mācīties gan no savām, gan citu kļūdām un padarīt vidi dzīvojamāku. Pats esmu bijis aicināts piedalīties un novērot pieteikuma veidošanas procesu, tāpēc varu apstiprināt, ka jau 2020. gada izskaņā Jūrmala daudz strādāja ar fokusgrupu intervēšanu, darbnīcu izpildi un lekcijām par iespējamajiem virzieniem pieteikuma sagatavošanā.
Eiropas kultūras galvaspilsēta: Kuldīga – pamazām, bet vērienīgiem soļiem
Eiropas kultūras galvaspilsēta: Kuldīga – pamazām, bet vērienīgiem soļiem
Lai arī iesākums bija pārsteidzoši un pat satraucoši kluss, Kuldīga pavasarī beidzot iezīmēja pirmos, bet ļoti spēcīgos vaibstus savā Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikumā. Vispirms pilsēta gada sākumā sevi spēcīgi pieteica UNESCO mantojumam. Pēc tam noskaidroju, ka pie Kuldīgas piedāvājuma pieslēdzies daudziem zināmais pilsētvides, kultūrplānošanas un kopienu eksperts Jonas Buhels (Jonas Büchel). Tad tika izziņots, ka Kuldīgas novada partneri kandidējot būs Alsungas, Skrundas, Saldus, Ventspils un Aizputes novadi.
Eiropas kultūras galvaspilsēta: Ogre – ar plāniem par gaišo kultūru, bet bez gaišas iejūtības
Eiropas kultūras galvaspilsēta: Ogre – ar plāniem par gaišo kultūru, bet bez gaišas iejūtības
Pēc ļoti ilga un bezcerīga klusuma Ogre marta beigās pašvaldības domes ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu izsludināt konkursu “Ogres novada pašvaldības vizuālās identitātes un saukļa izstrāde projekta “EKG 2027” pieteikumam”. Rezultāti tika paziņoti nesen, trīs nedēļas pirms Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma termiņa, un par labāko starp 22 variantiem tika atzīts mākslinieka Jāņa Rožkalna piedāvājums – “Gaismas pilsēta”. Logotips ilustrē “šobrīd tik aktuālo viedierīču “ieslēgšanas pogu”, bet tajā pašā laikā ir kā saule, simbolizējot gaismu, gaišas domas un labus darbus”.
Eiropas kultūras galvaspilsēta: Valmiera – vai pietiek ar pasaules slavu bez laikmetīgas kultūras?
Eiropas kultūras galvaspilsēta: Valmiera – vai pietiek ar pasaules slavu bez laikmetīgas kultūras?
Divas nedēļas pirms Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma termiņa beigām man bija tas gods vadīt Valmieras Līdzdalības forumu (kas atkal ir nepiedodami vēlu, lai gan izrādījās jaudīgs pasākums). Forumā izskanēja daudz atziņu par to, kas uzliek Valmieru uz pilsētas kartes – globāli atpazīstama industriālā ražošana, sporta zvaigznes, pilsēta pasaulē izskanējusi kā labais piemērs “micro city” jeb mazajām lielpilsētām.
Eiropas kultūras galvaspilsēta vai Eiropas kulturālā galvaspilsēta?
Eiropas kultūras galvaspilsēta vai Eiropas kulturālā galvaspilsēta?
Vairāk nekā pusgadu, kopš medijos parādījās pirmais vilnis ar ziņām par potenciālajiem Eiropas kultūras galvaspilsētas (EKG) 2027. gada titula pretendentiem Latvijā, esmu sekojis līdzi notikumu attīstībai. Nesauciet mani par ekspertu, neesmu arī atlases žūrijas loceklis vai lielās kultūrdzīves guru. Esmu tikai aizrautīgs vērotājs, kas laika gaitā saskāries ar kultūru, pilsētvidi, radošajām industrijām un tūrismu gan no starpdisciplināra lietotāja, gan akadēmiski un arī pašmācības ceļā izglītota radītāja, gan komunikācijā un realizācijā iesaistītu iestāžu un projektu darbinieka rakursiem. Vērotājs, kas ļoti vēlētos, lai uzvar katra kandidātpilsēta.
Kas ielu Jelgavā saista ar «sociālistiskās sacensības» asiņainu iznākumu uz dzelzceļa?
Kas ielu Jelgavā saista ar «sociālistiskās sacensības» asiņainu iznākumu uz dzelzceļa?
1966. gada 2. martā pie Daugavas stacijas netālu no Krustpils avarēja kravas vilciens, ko vadīja Aleksejs Prohorovs – pieredzējis mašīnists, kas par spīti savām spējām notikušo nespēja novērst. Drīz pēc nāves Alekseja vārdā pārsauca Sesavas ielu Jelgavā-2, no kurienes vilciens  devās savā pēdējā braucienā. Lai atcerētos šo maz zināmo, taču nozīmīgo notikumu, rekonstruēsim tā gaitu. Kā viss sākās un kur beidzās?
Mārtiņš Eņģelis: Kā mana tūrisma apokalipse Rīgā sākās jau 2017. gadā
Mārtiņš Eņģelis: Kā mana tūrisma apokalipse Rīgā sākās jau 2017. gadā
Ir pagājis gads, kopš Latvijā iestājās Covid-19 zvaigznājs, bet vai jūs atceraties 2017. gadu? Es to atminos pat ļoti labi, jo ieguvu vēlu iesākto maģistra grādu starptautisko tūrisma pasākumu menedžmentā, dibināju neatkarīgo pilsētvides balvu “Rīgas metrs” un pirmoreiz dzīvē uzsāku diezgan interesanta rakstura darbu birokrātiskajā sektorā tūrisma jomā. Turpretī...
Kronis sākas galvā. Saruna ar kroņu meistari Brigitu Strodu
Kronis sākas galvā. Saruna ar kroņu meistari Brigitu Strodu
Kroņu māksliniecei Brigitai Strodai no idejas par kroni līdz tās īstenošanai mēdz paiet pat pieci gadi – tik ilgi tiek krātas un antikvariātos meklētas vajadzīgās detaļas. Kā uzsver pati meistare, viņas darbi, kuri redzami arī grupas “Tautumeitas” mūziķu galvās, nav domāti nedz valkāšanai ar tautastērpu, nedz Jāņu vainaga vietā.
Kā Ogrē reiz īstenoja lielus arhitektu sapņus, bet naudas trūkums glāba vēsturisko apbūvi
Kā Ogrē reiz īstenoja lielus arhitektu sapņus, bet naudas trūkums glāba vēsturisko apbūvi
Braucot uz Ogri, daudzi meklē ''miera laiku'' arhitektūru, vēsturi, priežu mežus un upju ainavas. Pilsēta ir pazīstama kā bijušais kūrorts, un tās arhitektūru daudzu acīs definē koka vai funkcionālisma privātmājas, kas celtas līdz Otrajam pasaules karam. Taču Ogrē ir iesakņojies arī kāds cits, bieži ignorēts laiks, kas definē pilsētas tēlu šodien un to, ko redzam, braucot pa tās ielām vai dodoties garām.
Atvērās kā Eiropa pēc kara – Latvijas kultūrplānošanas pionieris Karosta  
Atvērās kā Eiropa pēc kara – Latvijas kultūrplānošanas pionieris Karosta  
Divtūkstošo gadu sākumā Liepājā un Latvijā radošo un bieži arī sociālo toni noteica “K@2” kultūras un informācijas centrs Karostā. Tas sākās kā ceļojošu mākslinieku kopiena un jau pirmajā darbības sezonā 2000. gadā kļuva par vienu no visu laiku spilgtākajiem kultūrplānošanas metodes ieviesējiem Latvijā. Kāds bija Karostas stāsts, un kāpēc kultūra ir no svara?
Smiltenes poliklīnikas stāsts – no traģēdijas līdz etalonam
Smiltenes poliklīnikas stāsts – no traģēdijas līdz etalonam
Esot Smiltenē, nevarējām palaist garām iespēju ieskatīties pilsētas poliklīnikā. Pabeigta 1981. gada sākumā, tā noteikti izskatās interesantāk nekā daudzas citas tā laika medicīnas iestādes. Kāds varbūt teiks – atkal tas padomju modernisms. Taču šajā ēkā ir saglabājušās gan ”ārīgas, gan iekšķīgas” vērtības, kas spējušas izturēt laika spiedienu, gājušas laikam pa priekšu un māca mūs iejusties citu ādā vēl šodien.
Vai kantri tiešām radies Smiltenē? Pa pēdām pilsētas leģendai
Vai kantri tiešām radies Smiltenē? Pa pēdām pilsētas leģendai
Pirms 20 gadiem Latvijā uzliesmoja ne vien kurtizāņu ugunskurs, bet vesela plejāde ar “country” jeb lauku mūzikas hitiem. Iepriekš pazīstamās ziņģes un naivais sintezatoru šlāgerpops tika nolikti malā, un jaunu ēru Latvijas vieglajā mūzikas žanrā uzsāka vīri un sievas ar kovboju cepurēm, stīlģitāras un pat vesels kantri festivāls. Dodoties uz Smilteni, mēs nolēmām noskaidrot, vai tiešām, kā kādā meldiņā minēts, tik ļoti populārais žanrs Latvijā ir radies nekur citur, bet gan tur, kur Abuls?
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti