ĪSUMĀ:
- Aleksejs Prohorovs bijis priekšzīmīgs darbinieks, kas mašīnista amatu bija pelnījis.
- Traģēdijas iemesls – viena nedegoša kontroles lampiņa.
- Avārija bija vēl viens pierādījums visu iesaistīto pušu paviršībai darbā.
- Aleksandrs Prohorovs kļūst par varoni, tiesa, tikai pēc nāves.
1962. gads. Aleksejs Prohorovs (1927–1966), bijušais Jelgavas depo kurinātājs un mašīnista palīgs 35 gadu vecumā pats kļūst par mašīnistu. Darba raksturojumā teikts – strādāja bez brāķa, karsti mīlēja savu profesiju, vadīja smagsvara vilcienus un ekonomēja degvielu. Vairākkārt viņa portrets rotājis Jelgavas depo goda dēli, viņš aktīvi iesaistījās sabiedriskajā darbā, bija sabiedriskais inspektors, ieguvis komunistiskā darba trieciennieka nosaukumu.
1966. gada 2. marts, ap pulksten 17.30. No Jelgavas izbrauc kravas vilciens NR. 2656 ar tvaika lokomotīvi L-4555 un 112 degvielas cisternām. Svars – 1344 tonnas. Vilciena apkalpē ir Aleksejs Prohorovs un viņa palīgs Ivans Razguļajevs, kurš uz dzelzceļa strādā no 1945. gada, Jelgavas depo – no 1961. gada.
Kā tā laika periodikā atmiņās dalās abu kolēģis, mašīnists Georgijs Romanovs, tad Aleksejs bija ieradies pusotru stundu ātrāk, lai apskatītu lokomotīvi, kas viņam esot bijusi jauna, kamēr savu L-3275 tipa vilcēju pirms laika bija aizdzinis uz Ļvovu kapitālremontā. Tikmēr Ivans vēl atceras, ka īsi pirms negadījuma Aleksejs viņam stāstījis, ka drīz būs atvaļinājums, beidzot jābrauc atpūsties uz Melno jūru.
Viena nedegoša lampiņa
1966. gada. 2. marts, pulksten 18.44. Daugavas stacijas dežurants konstatē, ka uz stacijas dežuranta pults, kas palīdz kontrolēt pareizu maršrutu sagatavošanu stacijā un nodrošina kustības drošību, pazūd pārmijas kontroles lampiņa (pults ir savienota ar luksoforiem un pārmijām, nospiežot pogu uz pults, izmainās arī reālais stāvoklis dabā). Dežurants uz dzelzceļa strādājis no 1947. gada, Daugavas stacijā, sākot ar 1954. gadu. Septiņu bērnu tēvs, strādājis labi, bez aizrādījumiem un pārkāpumiem.
Viņš izsauc elektromontieri (neklātienes students Ļeņingradas dzelzceļa inženieru institūtā, darba gaitas stacijā uzsācis nesen). Tiek noņemta plomba signālam. Montieris konstatē bojājumus, taču, veicot darbus, kļūdaini savieno kontaktus. Tā rezultātā 3./5. pārmijas kontrole uz pults turpina parādīties un pazust (principā – mirgot), montieris dodas uz staciju, lai nomainītu kabeli tās telpās.
Montiera prombūtnes laikā stacijas dežurants vairākas reizes pārslēdz 3./5. pārmijas kontroli, cerībā, ka kontrole parādīsies, lai gan instrukcija aizliedz to darīt remontdarbu laikā. Šādā situācijā ir jāpārtrauc izmantot SCB ierīces (signalizācija, centralizācija, bloķēšana) un jāslēdz pārmijas ar atslēgām (manuāli).
2. marts, pulksten 19.04. Daugavas stacijas dežurants pieņem vilcienu Nr. 3433 no Krustpils, pirms tam sazinoties ar vilciena dispečeri; tā sastāvs dodas pretējā – Jelgavas virzienā. Nu jau zināms, ka pārmiju kontrole ir traucēta.
Pulksten 19.15 vilciens Nr. 3433 no Daugavas stacijas pienāk Sēlpilī. Pulksten 19.17 uz Daugavas staciju tika nosūtīts vilciens Nr. 2656 ar mašīnistu Alekseju Prohorovu un palīgu Ivanu Razguļajevu.
Pirms pulksten 19.26 Ivans ziņo par zaļo gaismu pie Daugavas stacijas. Taču jau pēc mirkļa Aleksejs tomēr secina, ka vilciens tiek novirzīts strupceļā. Nepilnus 600 metrus pirms avārijas vietas viņš uzsāk ārkārtas bremzēšanu un pavēl Ivanam izlēkt no lokomotīves.
Aleksejam būtībā ir tikai dažas sekundes laika, lai aizvērtu gaitas regulatoru, pielietotu ārkārtas bremzēšanu, iedarbinātu smiltnīcu (lai uz sliedēm izbērtu smilšu kaudzītes) un atvērtu cilindrus.
Pulksten 19.27 Aleksejs ir samazinājis vilciena ātrumu no aptuveni 70 km/h uz 40km/h, tomēr ar to ir daudz par maz – strupceļā no sliedēm noiet tvaika lokomotīve un četras cisternas. Šajā brīdī apstājas gan Alekseja Prohorova pulkstenis, gan bērza tāsij līdzīgā ātruma mērītāja lente, kas katrai lokomotīvei fiksē jebkuru pārmaiņu tās gaitā. Aleksejs mirst, Ivans ir smagi ievainots un pamostas tikai slimnīcā.
Kopējie zaudējumi: 22 974 rubļi. Tajos ietilpst ritošā sastāva bojājumi un avārijas seku novēršana. Pēc avārijas no inventāra izslēdz (noraksta) tvaika lokomotīvi un divas cisternas, vēl divām nepieciešams rūpnīcas remonts. Vilcienu satiksme tiek apturēta līdz 3.00 naktī, aizkavējas divu kravas vilcienu nosūtīšana, kopumā kustība paildzināta par 7 stundām 33 minūtēm.
Visu iesaistīto pušu nolaidība
Kā vēlāk noskaidroja izmeklēšana, pie kontroles lampiņas pazušanas vainojams pazemes signalizācijas kabeļa bojājums, kas radies nekvalitatīvi veiktas montāžas rezultātā. Par spīti tam, ka pārmijām nav kontroles, jo ar tām strādā elektromehāniķis, Daugavas stacijas dežurants turpināja izmantot SCB ierīces un nosūtīja vilcienu Nr. 2656, neveicot pārmiju stāvokļa pārbaudi. Viņš izmantoja uz brīdi parādījušos pārmiju kontroles gaismu uz pults, kura bija kļūdaina.
Tā vietā, lai nosūtītu sastāvu no 2. ceļa uz 1. galveno ceļu un tālāk prom no stacijas, dežurants vilciena Nr. 2656 sastāvu novirzīja strupceļā Nr. 7, reāli pārkāpjot dienesta instrukcijas. Dežurants ieslēdza atļaujošo signālu, nepārliecinājies par reālo pārmiju atrašanās stāvokli, kas viņam faktiski būtu bijis jāveic kopā ar elektromontieri, veicot par to atzīmi speciālā žurnālā. Arī montieris nepieciešamās atzīmes dokumentācijā neveica.
Līdz ar to oficiālais avārijas iemesls bija dienesta instrukcijas Nr 2346 22. punkta pārkāpums. Stacijas dežurantu noņēma no esošā amata, norīkojot darbā, kas nav saistīts ar vilcienu kustību, un lietas materiālus nododot izmeklēšanas iestādēm. Elektromehāniķi pazemināja amatā.
Šie pārkāpumi liecināja arī par nepietiekamu kontroli pār padoto darbu no nodaļas kustības drošības revizora, kustības nodaļas priekšnieka un Jelgavas SCB distances priekšnieka puses. Tāpēc Daugavas stacijas priekšniekam un Baltijas dzelzceļa Jelgavas nodaļas kustības revizoram izteica stingro rājienu, rājienu izteica arī Jelgavas nodaļas kustības nodaļas priekšniekam un Jelgavas nodaļas Signalizācijas un sakaru distances priekšniekam. Beigās tika veikta zināšanu pārbaude par dienesta instruktāžām.
Varonis. Pēc nāves
Drīz pēc tam nu jau mirušais Aleksejs Prohorovs ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija 20. maija Dekrētu apbalvots ar varoņa ordeni “Goda Zīme”, saņem arī nozīmi «Sociālistiskās sacensības teicamnieks”. Netipiski ātri gan tiem, gan mūsu laikiem (jau 1966. gada vasarā) Sesavas iela pavisam netālu no Jelgavas-2 vilcienu depo tiek pārsaukta Alekseja Prohorova vārdā.
Kā jau ierasts tajos laikos, par avāriju nerunā un par to saglabājies maz detaļu. Tiek stāstīts, ka mašīnisti, braucot garām Daugavas stacijai, viņam par godu vēl ilgi iedarbināja svilpi. Diemžēl vainīgo sodīšana vairs nespēja Alekseju Prohorovu atgriezt pie dzīvības, un viņš pievienojās visiem tiem, kas savu ielu iegūst tikai pēc nāves.
- Izsakām pateicību Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja Jelgavas ekspozīcijas un izstāžu kuratorei Ilzei Freibergai par palīdzību raksta tapšanā.