Līdz ar ārkārtas vēlēšanu noslēgšanos daudzi galvaspilsētā cer uz attīstību ne vien Rīgas pārvaldībā, bet arī jautājumos, kas saistīti ar patīkamāku publisko telpu. Solījumi ir cerīgi, un dzīvojamība, beidzot rādās, būs labāka cilvēciskajam mērogam – gājējiem, velobraucējiem un abu lietotajai pilsēttelpai. Taču Rīgā arvien vairāk un arvien kritiskāk sāk pietrūkt kādas īpašas pozīcijas – pilsētas galvenā dizainera biroja. Kas tas ir un kāds no tā labums, lai veidotu pilsētu pieredzējumam un dzīvīgumam, nevis tranzītam un tukšumam?
