Ielas garumā

Ielas garumā. Jūrmala. Jomas iela

Ielas garumā

Ielas garumā. A. Čaka iela - 2.daļa

Ielas garumā. Jomas iela - skulptūru iela?

Jomas ielas skulptūru parastie un neparastie stāsti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Jomas iela Jūrmalā ir pilna ne vien ar tūristiem un senu arhitektūru, bet arī ar vides objektiem un skulptūrām. Kādi ir šo objektu stāsti un kāpēc Jomas ielai vajadzētu kļūt par vienu no bagātīgākajām un saistošākajām skulptūru ielām Latvijā?

24 stundu pilsēta – glābiņš galamērķiem ne tikai ierobežojumu laikā

Jomas iela, it sevišķi siltajā gadalaikā, ir viena no apmeklētākajām ielām ja ne visā valstī, tad vismaz Jūrmalā. Tomēr pandēmijas laikā tāpat kā daudzas citas ielas, apkaimes un pat pilsētas, tā piedzīvoja enerģijas izsīkumu. Muzeji, galerijas, kafejnīcas un arī naktsmītnes tika slēgtas, distancēšanās un pulcēšanās ierobežojumi liedza rīkot notikumus ārtelpās un fiksētās vietās.

Bieži tika uzdots jautājums – ko darīt pilsētā, kad viss ir ciet gan dienā, gan naktī?

Atbildi rast izdevās tām vietām, kas publiskajā telpā jau laikus bija ieviesušas ielu mākslas objektus un sienu gleznojumus (piemēram, Liepāja), atvērušas atjaunotus senos ainavu un objektu dārzus un parkus (piemēram, Alūksnes muižas parks) vai veicinājušas tēlniecības objektu ansambļus kā kompleksu piedāvājumu (piemēram, Saulrieta taka Saulkrastos). Šie galamērķi varēja mazliet uzelpot, lai pilsētās spētu nodrošināt kaut nelielu apmeklētāju plūsmu un nodrošināt vismaz minimālu atpazīstamības un piedāvājuma turpinātību, tādējādi virzoties pretī "24 stundu pilsētas" idejai – veidot vidi pēc principa, lai tā šķistu dzīva visu laiku un apmeklētājiem nebūtu jādodas prom no galamērķa neapmierinātiem, jo viss ir slēgts vai nokavēts.

Jūrmala ir labs piemērs trešajai kategorijai, jo tieši pēdējo pārdesmit gadu laikā tās pilsēttelpu un jau esošos vides objektus papildinājušas daudzas jaunas skulptūras un citi mākslinieciski apskates punkti, kas pieejami zem klajas debess, lai arī kādi būtu apstākļi. Šķietami nejauši (jo ziņu par stratēģisku "skulptūru galerijas" vai vides objektu kompleksā tūrisma piedāvājuma izveidi Jūrmalā nav) pilsētai izdevies saslēgties ar "24 stundas pilsētas" ideju galamērķa pārvaldībā.

Lai arī minētā "skulptūru galerijas" pakete Jūrmalas tūrisma portālos vēl nav pieejama, pati pilsēta jau kopš 2019. gada mērķtiecīgi īsteno programmu – metu konkursu "Mākslinieciski augstvērtīga vides objekta izveide Jūrmalā", katru gadu finansējot un visas pilsētas ietvaros uzstādot pa pāris jauniem un visnotaļ veiksmīgiem dekoratīvajiem elementiem.

Metu konkurss tiek rīkots, "lai Jūrmalas pilsētvidē radītu mākslinieciski augstvērtīgus vides objektus, kas bagātinātu kūrortpilsētas vidi un veicinātu pilsētas atpazīstamību". Līdz šim programmā īstenotie darbi apskatāmi Bulduros, Jaundubultos, Ķemeros, Majoros un Mellužos (2022. gadā tika izsludināts nākamais metu konkurss Kauguriem).

Jomas ielas sākumposms – potenciāls publiskās skulptūru galerijas idejai

Lai arī daudzi vides objekti Jūrmalā izkliedēti pa teju visu tās vēsturisko centru, liela objektu koncentrācija ir Jomas ielas garumā, precīzāk, tās sākumposmā, kur izvietoti gan pavisam seni, gan vien pēdējo pāris gadu laikā atklāti tēlniecības darbi. Tiesa, daži no tiem uz laiku ir demontēti, bet cerams atgriezīsies.

Šajā rakstā ar izstāžu kuratores, mākslas zinātnieces un jūrmalnieces Ievas Trillo palīdzību, virzoties no ielas sākuma uz Dzintaru pusi, apskatīti visi objekti, kas šobrīd vai vēl nesen bijuši atrodami Jomas ielā.

Saules zīme

2022. gads, autors: Liene Purmale

Tautisks objekts pie pilsētas administrācijas.
Tautisks objekts pie pilsētas administrācijas.

Viena no vietām, kas regulāri paslīd garām apmeklētājam, ir Jomas iela 1/5, jo adrese, lai arī Jomas ielā, ir atstatus no ierastās promenādes. Tomēr šeit atrodas svarīga iestāde – Jūrmalas pilsētas administrācija, kurai blakus mauriņa vidū regulāri tiek uzstādīti dažādi mainīgie vides objekti, svinot dažādus valstī svarīgus svētkus. Gadu gaitā šeit atzīmētas gan Lieldienas, gan Jāņi, gan uzstādīti darbi, kas saistīti ar 18. novembra svinībām.

2022. gada vasarā aktuālākā dekoratīvā objekta autore bija Jūrmalas pilsētas galvenā māksliniece Liene Purmale, un darbs bija veltīts vasaras saulgriežiem. Tajā atspoguļojās gan tautiskie ornamenti, gan Jūrmalai tik ļoti raksturīgie seno koku ēku krāsainie logu stikli un sīkās rūtis. Šovasar uzstādītais objekts drīz vairs nebūs atrodams pilsētvidē (novembrī to nomainīs Valsts svētkiem paredzēts darbs), bet 2023. gadā "Saules zīme" atgriezīsies jau kā daļa no trīs objektu ansambļa.

Lāčplēsis ("Lāčauša cīņa ar pūķi")

1953. gads, autors: Vladimirs Rapiķis, Leonīds Kristovskis

Lāčplēša skulptūra.
Lāčplēša skulptūra.

Skulptūra Jomas un Lienes ielu krustojumā (skvērā pretī Majoru stacijai) veidota no akmens un betona masas ar metāla zobenu un vairogu. Sākotnēji tā iekārtota kā daļa no strūklakas, kurai apkārt bijis baseins ar dekoratīvām vardēm, kamēr no pūķa mutes tecējis ūdens.

Ir vairākas versijas, kā skulptūra tapusi. Viena no tām aprakstīta gleznotāja Rolanda Beitnera grāmatā "Jūras romantiķa memuāri", kurā minēts, kā Vladimirs Rapiķis (1921-1985) skulptūru mālā dabiskā izmērā esot rādījis valsts mākslas padomei, kurai bijis skaidrs, ka mākslinieks nezina, kā izskatās Lāčplēsis ("Mākslas padomes priekšsēdētājs profesors Emīls Melderis nosauca redzamo veidojumu par Čingishana pēcteci"). Otra leģenda vēsta, ka pēc kāda Gruzijas pasūtījuma šī skulptūra esot darināta par godu Svētajam Jurim (Georgam). Taču, kad skulptūra bijusi gatava, Gruzija negaidīti atteicās no pasūtījuma. Lai darbs neietu postā, tēlam esot pievienota lāčauša cepure un rokās ielikts zobens (nedaudz izmainot plaukstas stāvokli), Juri pārvēršot par Lāčplēsi. Jebkurā gadījumā šīs pārvērtības gan nav ideālas – eposā Lāčplēsis cīnās ar trejgalvainu jodu (pūķi/velnu), bet šis tēls cīnās ar viengalvainu radību. Tāpat nedabiska ir arī Lāčplēša stāja un zobena turēšana. Tas saistīts ar skulptūras pirmo varoni Svēto Juri, kurš rokās vienmēr turējis šķēpu.

Objekts un apstādījumi atjaunoti 2003. gadā. Lai gan šajā pašā skvērā atrodas arī laikmetīgā stilistikā ieturētā tēlnieces Intas Bergas un arhitekta Andra Kronberga veidotā strūklaka "Apvārsnis" un Kristapa Gulbja "kaiju soliņš", tēlniecības objekti pozicionēti atstatus un savā starpā nekonkurē.

Jūrmalas baltā kaija

2020. gads, autors: Kristaps Gulbis

Soliņš Jomas ielā.
Soliņš Jomas ielā.

Kristapa Gulbja "kaijas" ir viens no četriem pieminētā Jūrmalas pašvaldības rīkotā metu konkursa "Mākslinieciski augstvērtīga vides objekta izveide Jūrmalā" uzvarētājiem 2019. gadā. Tie ir trīs soliņi ar 13 bronzā un vienu alumīnijā veidotu kaiju, kas izvietoti ne tikai Jomas un Lienes ielu krustpunktā pretī "Lāčplēsim", bet arī Dzintaru pludmales skatu laukumā un Jomas ielā pie Jūrmalas Kultūras centra (sākotnēji soliņu ar kaijām un muzikālu pavadījumu Kristaps Gulbis bija plānojis izvietot Dzintaru mežaparkā).

Atstājot vietu arī kādam atpūtniekam, uz soliņiem draudzīgi sasēdušas kaijas – tas ir Jūrmalas pilsētvidei ierasts skats, ko autors asprātīgi iemūžinājis mākslas darbā.

"Man no bērnības vienmēr likās, ka forši būtu vienreiz nostāties starp tiem putniem," viņš sacījis kādā intervijā, un ar šiem soliņiem viņam izdevies piedāvāt šo sajūtu izbaudīt teju pa īstam. Gulbis uzskata, ka publiskās mākslas darbam organiski jāiekļaujas apkārtējā vidē, un ir svarīgi, lai darbs nedominē – tas esot jautājums par toleranci sabiedrībā kā tādā, gan arī par mākslinieka toleranci pret apkārtējo vidi.

Tiesa, viens no soliņiem Dzintaru pludmales skatu laukumā ir cietis – jau drīz pēc uzstādīšanas tas garnadžu rokās pazaudēja savu alumīnija kaiju un vēlāk arī pārējās bronzas. Tas gan nav atturējis ne Kristapa, ne pilsētas ieceri šādus kaiju soliņus izvietot arī cituviet pilsētā.

"Apvārsnis"

2006. gads, autori: Inta Berga (sadarbībā ar Andri Kronbergu)

Skulptūra-strūklaka “Apvārsnis”
Skulptūra-strūklaka “Apvārsnis”

Pulētas bronzas un pulēta nerūsējošā tērauda strūklakas izveidi ierosinājusi Rietumu banka, kas apmaksājusi arī skiču izstrādi. Tālāko finansēšanas procesu pārņēmusi Jūrmalas pilsētas dome. Pašlaik "Apvārsnis" ir vienīgā publiskā strūklaka Jūrmalā, kas uzstādīta par pašvaldības līdzekļiem.

Vietu strūklakas uzstādīšanai tēlniece izvēlējusies kopīgi ar arhitektu Andri Kronbergu (projektēšanas birojs "ARHIS"). Tās izvēle bijusi veiksmīga – "Apvāršņa" novietojums gājējiem pieejamā vietā padarījis to par populāru pieturpunktu, pie kura labprāt fotografējas gan pilsētas viesi, gan vietējie (ar arhitektu Andri Kronbergu tēlniecei Intai Bergai izveidojusies ražīga sadarbība, kopīgi izstrādāti un uzstādīti vairāki tēlniecības objekti dažādās Latvijas pilsētās, piemēram, "Saules laiviņas" Ventspilī).

Par Intas Bergas skulptūru strūklaku Ieva Trillo sacīja:

"Kas iedvesmojis tēlnieci? Kāpēc strūklakai izvēlēta tieši šāda forma? Tas paliek noslēpumā tīts…

Māksliniece uzskata, ka ir ļoti grūti paskaidrot, kāpēc tēlniecības darbs top tieši šādā un nevis citāda formā. Bieži iedvesmo vieta, rodas vīzija, kas vēlāk pārtop konkrētā mākslas objektā. Inta Berga strūklaku veidojusi mākslīga ūdenskrituma veidolā: korpuss un centrālais elements, stilizētā saule, izgatavoti no pulētas bronzas, kamēr horizontālā plakne, pa kuru plūst ūdens, tapusi no pulēta nerūsējoša tērauda. Korpusa eliptiskā forma pretskatā raisa tiešas asociācijas arī ar saulrietu vai saullēktu virs ūdens klāja. Aizmugures bronzas apmale veido savdabīgu kulisi, uz kuras fona, atstarojot gaismu, izceļas saules lode. Saulainās dienās saules stari strūklakā veido savdabīgas gaismas rotaļas, kas caur tekošo ūdeni atspoguļojas horizontālajā nerūsējošā tērauda plaknē."

"Krauklītis"

1990. gads, autori: ZigrīdaDžoana Fernava-Rapa, Juris Tiščenko-Rapa

Rainis un Aspazija.
Rainis un Aspazija.

Bronzas piemineklis "Krauklītis" atrodas uz Jomas ielas pie Horna dārza un veltīts Raiņa un Aspazijas 125. dzimšanas dienas jubilejām. To papildina piemiņas plāksne, kas tapusi sadarbībā ar arhitektu Ēvaldu Fogeli un ataino ielūgumu, kas 1905. gada 24. jūlijā aicinājis Horna dārzā apmeklēt "Raiņa un Aspazijas dzejas un dziesmu vakaru" ("būšot arī J. A. Dubura dziesmu un deklamāciju vakars [..] Pie klavierēm E. Dārziņš"). Pats oriģinālais Horna dārzs gan vairs nav saglabājies, jo komplekss nodega 1913. gada lielajā ugunsgrēkā, kamēr 1970. gadā šajā vietā tika uzcelta jau cita ēka – kinoteātris "Jūrmala" jeb tagadējais Jūrmalas kultūras centrs.

Piemineklis "Krauklītis" ir viens no pieciem literātiem veltītajiem vides objektiem Jūrmalā un ataino Raini un Aspaziju emigrācijā Šveicē, kur tapusi zināmā luga ar tādu pašu nosaukumu. "Literārais tēls kraukļa formā atveidots pieminekļa augšā kreisajā malā, kamēr Raiņa un Aspazijas skulpturālie tēli ietverti arkas formas ietvarā – abu dzejnieku figūras atveidotas pilnā augumā un novietotas kompozīcijas centrā. Dzejnieku tēli un krauklis veidoti ar uzirdinātu virsmas faktūru, arkas virsma nogludināta. Iespējams, tēlnieki iedvesmojušies no muzejos pieejamās Paula Dauges fotogrāfijas, kas tapusi Cīrihē 1911. gadā un ataino abus dzejniekus sēžam identiskā pozā," skaidroja Ieva Trillo.

"Jūrava un peldētājs"

2005. gads, autore: Olga Šilova

Jūrava un peldētājs.
Jūrava un peldētājs.

Uzreiz jāmin, ka laukumā pie viesnīcas "Hotel Jūrmala Spa" uzstādītā skulptūra 2022. gadā demontēta un pārvesta uz mākslinieces darbnīcu. Šobrīd no darba publiskajā vidē pāri palikusi vien ar finieri apšūtā betona pamatne.

Lai arī pēc atjaunošanas to plānots uzstādīt citviet Jūrmalā, brāļu Debeļu pasūtījums "Jūrava un peldētājs" ilgu laiku ir bijusi Jomas ielas "publiskās galerijas" sastāvdaļa un būtu pelnījusi atgriezties sākotnējā adresē.

"Skulptūrai ir abstrakcijai tuva kompozīcija – vērojama brīva pieeja figūru kopformas traktējumam. Akcentējot galveno domu un radot lielāku plastisko ekspresiju, autore atteikusies no atsevišķu ķermeņa daļu pilnīgas attēlošanas un pieļāvusi formu deformāciju. Apcerot cilvēka jūtu un eksistences stāvokļus, māksliniece materializējusi garīgo, iemiesojot to formu saplūdē. Tematiski dekoratīvā skulptūra ir Jūrmalas kūrorta pilsētas gaisotnei piemērots objekts – peldētājs, kas, iznirstot no ūdens, vienojas skūpstā ar jūras dzīļu pavēlnieci. Dekoratīvā skulptūra atlieta alumīnijā. Alumīnijs kļuvis par vienu no Olgas Šilovas pazīstamības zīmēm. Tēlniece uzskata, ka alumīnijs, salīdzinot ar citiem materiāliem, ir mūsdienīgāks, mīkstāks, pakļāvīgāks un piemērotāks tēlniecei sievietei – tas ir izlejams, izstaipāms, jutīgi fakturējams metāls, slīpējams, pulējams, sūbināms – kā tik vajag. Tēlniece uzsver, ka jūt alumīniju, un rezultātā tas ir arī redzams," skaidroja Ieva Trillo, kurai šis darbs ir viens no Jomas ielas un arī visas Jūrmalas favorītiem.

Vērtējot, kāpēc "Jūravas un peldētāja" vairs nav pieejama publiskai apskatei, Trillo atceras, ka sākotnēji darbs atradies plašākā laukumā, tomēr vēlāk daļu no tā sāka aizņemt "Lido" vasaras terase, kamēr Jomas ielas puses laukumu norobežoja tirdzniecības kiosku rinda.

Skulptūra izskatījās iespiesta un grūti pamanāma. Tāpat betona pamatne laika gaitā bija apsūbējusi un apdrupusi, akmeņiem klātais laukumiņš aizaudzis ar sūnu. Līdz ar to nolemts to demontēt.

"Trijatā"

1987. gads, autori: Eduards Geners, Māra Genere

Trijatā
Trijatā

Aprakstot vienu no visnemanāmākajiem Jomas ielas darbiem, šamota skulptūru ansambli "Trijatā", Ieva Trillo vispirms piemin citus svarīgus faktus. Piemēram, keramiķus Generus varētu nosaukt par plaša diapazona māksliniekiem – lielāko daļu sava radošā mūža ir strādājuši ar mālu, šamotu, akmens masām, veidojot gan traukus (piemēram, slavenajam bāram "Sēnīte"), gan medaļas, monumentālas dārza keramikas darbus un sienas dekorus interjeriem. Mākslinieku pāris strādājuši radošā tandēmā, viens otru papildinot. Abi mākslinieki savām sižetiskajam kompozīcijām ierosme smēluši dabā un folklorā.

1980. gados par Māras Generes galveno darbības sfēru kļuva dārza keramika, un ansamblis "Trijatā" ir labs šīs darbības paraugs. Katrā no objektiem redzami simboliski seju un augumu tēli, to kompozīcijai raksturīga ģeometriska ritmika.

Diemžēl pēdējos pārdesmit gados skulptūru ansamblis (turklāt vecākais Jomas ielā pēc Leonīda Kristovska "Lāčplēša") nepelnīti iespiests stūrī. Tā priekšā līdz ar renovētā "Hotel Jūrmala Spa" atklāšanu 2005. gadā vārda vistiešākajā nozīmē "iestūķēta" strūklaka, tādējādi "Trijatā" padarot nemanāmu un neizteiksmīgu no Jomas ielas puses.


Lai arī Jomas ielas sākumā darbu ir daudz, Ieva Trillo uzskata, ka tiem vajadzētu būt vairāk un visas promenādes garumā; viņa ir arī viena no kvēlākajām "Jomas ielas galerijas" atbalstītājām. Mākslas zinātniece uzsver, ka vides objektiem vajadzētu būt tematiskiem – vajadzētu pieturēties pie Jūrmalas kā kūrorta pilsētas un tās vēstures, atmosfēras, rakstura naratīviem. Viņa gan piebilst, ka par spīti citiem interesantiem publiskajiem vides objektiem dažādās Jūrmalas apkaimēs, gribētos, lai tēlniecības darbos parādītos daudz vairāk romantikas, kas arī ir svarīga daļa kūrortpilsētā, it sevišķi Jūrmalas viesiem.

Raksta autors izsaka lielu pateicību par atsaucību Ievai Trillo sižeta un materiāla tapšanā!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti