Sadaļas Sadaļas

Eiropas kultūras galvaspilsēta: Valmiera – vai pietiek ar pasaules slavu bez laikmetīgas kultūras?

Divas nedēļas pirms Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma termiņa beigām man bija tas gods vadīt Valmieras Līdzdalības forumu (kas atkal ir nepiedodami vēlu, lai gan izrādījās jaudīgs pasākums). Forumā izskanēja daudz atziņu par to, kas uzliek Valmieru uz pilsētas kartes – globāli atpazīstama industriālā ražošana, sporta zvaigznes, pilsēta pasaulē izskanējusi kā labais piemērs “micro city” jeb mazajām lielpilsētām.

2027. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukums tiks piešķirts vienai Latvijas un vienai Portugāles pilsētai. Kandidātiem līdz 2021. gada 4. jūnijam jāiesniedz 1. kārtas  pieteikums. Kuras pilsētas tiks izvirzītas 2. kārtai, uzzināsim vasarā, bet EKG titula ieguvēju paredzēts apstiprināt 2022. gadā.

Par savu kandidatūru paziņojušas 9 pilsētas – Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre, Valmiera.

Tomēr forumā iezīmējās arī tas, ka, lai gan zināma pasaules slava Valmierai ir, tajā pietrūkst tieši Eiropā izslavēto vērtību – sabiedrības un kultūru dažādības, vietrades un kopienu centru, laikmetīgās kultūras. Nepārprotiet, šis viss skan kā ļoti liels un ļoti izdevīgs naratīvs EKG kontekstā – ir saprotami izaicinājumi, ir pamatojama EKG titula nepieciešamība, ir brīnišķīgs radošais un akadēmiskais kapitāls, ko izmantot. Vēl kā spilgts elements EKG pieteikuma veidošanā ir programmas vadītājs Reinis Suhanovs, uz ko daudzi liek cerības (jo ir pamats!), bet kas reizē uzliek neizmērojamu spiedienu uz Reiņa pleciem.

Kopš kandidatūras izziņošanas Valmiera gan nav bijusi īpaši aktīva publiski, bet aktivitātes ir.

Līdzīgi kā citviet, iedzīvotāji tika aicināti izteikt viedokli un idejas par kultūras piedāvājumu un līdzdalības iespējām gan pilsētā, gan novadā, kopumā bijušas 14 darba grupas un vēl viena uzreiz pēc Līdzdalības foruma, kur spilgti izpaudās reģionu klātesamība. Gada sākumā norisinājās sātīgs tiešsaistes seminārs “Kultūra attīstībai un izaugsmei” ar labiem runātājiem (Viesturs Celmiņš, Dace Melbārde, Kirils Kobrins u.c.). Tāpat Valmierā šajā laikā norisinājās arī divi lielāki notikumi – “Europe Direct” vebinārs par Valmieras novadu Eiropas kultūrtelpā un pasaules lielākā un visaptverošākā cilvēku foto projekta “Inside Out” sesija "Notice us". 

Viens no Valmieras EKG pasākumos izmantotās vizuālās identitātes variantiem.

Tomēr ar fotosesiju ir līdz ar nagiem, un tā izraisa plašāku jautājumu virkni. Lai arī attēli parādījās vizuāli iespaidīgā formātā – uz bijušās katlumājas skursteņa, jau pēc divām nedēļām acīmredzami ekonomiskais risinājums vairs neizskatījās tik “šarmanti”, kā to bija nosaukusi reģionālā avīze. Tāpat kulturālā galvaspilsēta nevar tik viegli “izbraukt” uz cilvēku portretiem. Kur paliks tā kultūra viņos, kad sajūsma noplaks? Ko tas mainīs pilsētas stratēģijā? Cik ilgtspējīga ir pati izstāde? Ilgtermiņa izaicinājumi nezūd.

Vēl tapušas jaunas "Facebook" un "Instagram" lapas "Valmiera2027", EKG veltīta mājaslapa (par tās ilgtspēju zaudējuma gadījumā ir bažas – līdzīgi kā pie Cēsīm) un kaut kas, ko varētu saukt par virzību uz vienotu vizuālo identitāti –  tā parādās gan minētajos tīkla kanālos, gan Līdzdalības forumā. Ir brīnišķīgs koncepts par jau pieminētās katlumājas atdzimšanu kā kultūrtelpu "KURTUVE" līdz 2027. gadam.

Saistošs liekas arī vesels pētījums (nevis tikai aptauja), ko Valmieras novadā veica Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece Baiba Tjarve. Interesantākās no atziņām: “37% – kā pasākumu dalībnieki, 26% – kā brīvprātīgie, gandrīz tikpat daudz – kā ideju ierosinātāji un kā aktivitāšu organizatori” un “vairums respondentu (88%) ir apmierināti ar esošo kultūras piedāvājumu”. Ja tā, tad izklausās, ka ar kultūru viss ir kārtībā, un EKG tituls nav vajadzīgs!

Tomēr pētījumā arī secināts, ka pilsētā un novadā ir nepietiekams kultūras piedāvājums jauniešiem un tūristiem.

Tas izgaismo, manuprāt, lielāko Valmieras izaicinājumu – ne tikai infrastruktūras, bet atmosfēras laikmetīgumu, rotaļīgumu, pareizo vidi eksperimentēšanai (ar teātra festivālu reizi gadā vien nepietiek). Tāpat Valmiera ir sporta un industriālā pilsēta, tāpēc liekas, ka pārprasts ir arī ražošanas koncepts – tiek gaidīta standartizēts, atstrādāts kultūras materiāls, bet ir problēmas ar laikmetīgo, neērto, pielāgoties spējīgo. Laika nav palicis daudz, lai saprastu ko ar šo visu darīt pieteikumā.

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt