Ķīna reaģējusi uz ASV lēmumu noteikt 25% muitas tarifu. Sestdien tāda pati ievedmuitas likme noteikta vairāk nekā 600 precēm 50 miljardu vērtībā no ASV.
Autora ziņas
Ieslodzījumā Krievijā ieslodzītā ukraiņu kinorežisora Oļeha Sencova badastreiks turpinās. Gan Maskavā, gan Kijevā pie Krievijas vēstniecības regulāri notiek protesta akcijas, aicinot atbrīvot Sencovu. Taču kolonijā Krievijā pie Sencova netiek pielaista par cilvēktiesībām atbildīgā Ukrainas parlamenta pārstāve. Krievijas likumsargi atsakās sniegt jebkādu informāciju par režisora veselības stāvokli.
Kolumbijas apgabaltiesa Vašingtonā atcēlusi lēmumu par bijušā Donalda Trampa kampaņas vadītāja Pola Manaforta atbrīvošanu pret drošības naudu. Bijušais ASV prezidenta padomnieks aizturēts tiesas zālē.
ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis par 25% muitas tarifu noteikšanu Ķīnas precēm vairāk nekā 50 miljardu dolāru vērtībā. Oficiālā Pekina jau paziņojusi, ka atbildēs ar pretpasākumiem, taču ASV ir gatavas tarifus celt arī turpmāk. ASV prezidenta īstenoto politiku jau kritizējuši ne tikai tradicionālie sabiedrotie, bet, piemēram, arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).
Igaunijā paaugstinātas ugunsbīstamības dēļ atceltas jebkāda veida militārās mācības, kas saistītas ar šaušanu un sprāgstvielu izmantošanu. Tāpat kā Latvijā un Lietuvā arī Igaunijā valda pamatīgs sausums.
Francijas prezidents Emanuels Makrons vēlas panākt, ka franču valoda atkaļ kļūst par galveno Eiropas Savienības (ES) lietvedības valodu. Makrons par šo ideju pirmo reizi esot izteicies jau 20. martā.
Rumānijā pamatīgo lietavu dēļ sākušies plūdi, kas skāruši vismaz 18 pašvaldības. Applūduši vairāki valsts nozīmes ceļi, kas nu slēgti.
Indijas galvaspilsēta Deli ir viena no piesārņotākajām vietām pasaulē, un pilsētas vadība jau ilgstoši meklē efektīvus veidus, kā tikt galā ar piesārņojumu. Iespējams, šoreiz varētu būt rasts īstais risinājums – ar dāņu firmas “Airhavn” palīdzību Deli radīta tīra gaisa zona.
Trijos Lietuvas rajonos sausuma dēļ izsludināta ārkārtas situācija. Tā zemniekiem ļauj pieprasīt kompensācijas par zaudējumiem, ko nodarījis sausums.
Spānijas karaļa Felipes Sestā svainim Inaki Urdangarinam piespriests piecu gadu un desmit mēnešu ilgs cietumsods par miljoniem eiro izkrāpšanu no valsts.
Neilgi pēc Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu arī Japāna paziņojusi par vēlmi tikties ar Kimu. Japānas valdības pārstāvji atklāj, ka premjerministra Sindzo Abes tikšanās ar Kimu varētu notikt rudenī Krievijas pilsētā Vladivostokā.
Itālijas atteikšanās uzņemt migrantu kuģi ar vairāk nekā 600 migrantiem izraisījusi diplomātisku skandālu starp Itāliju un Franciju. Uz laiku atlikta šo valstu ekonomikas ministru tikšanās. Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni aicinājis atcelt arī piektdien plānoto Francijas prezidenta Emanuela Makrona un Itālijas premjera Džuzepes Kontes tikšanos, pieprasot Parīzes atvainošanos.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja guvusi uzvaru parlamenta balsojumā par Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības (ES) muitas ūnijas. Ja parlaments būtu balsojis pret to, Mejai būtu jāpiedalās sarunās par palikšanu muitas ūnijā.
Lielbritānijā ceturtdien, 14.jūnijā, tiek pieminēta pirmā gadadiena kopš traģiskā ugunsgrēka dzīvojamajā mājā “Grenfell Tower”, kurā gāja bojā vairāk nekā 70 cilvēki. Un ceturtdien Londonā un Glāzgovā izcēlušies divi ugunsgrēki dzīvojamajās mājās, no kurām evakuēti gandrīz 200 cilvēki.
Itālijas Ārlietu ministrija izsaukusi Francijas vēstnieku saistībā ar strīdu par migrantu kuģa neuzņemšanu.
Spēcīgas vētras piemeklējušas Eiropas vidieni. Austrijā, Vācijā, Ungārijā un Šveicē vētras izraisījušas pēkšņus plūdus. Tūkstošiem mājsaimniecību palikušas bez elektrības, savukārt Vācijā un Austrijā gājuši bojā divi cilvēki.
ASV prezidents Donalds Tramps pēc tikšanās ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu paziņoja, ka ASV izbeigs kopīgās militārās mācības ar Dienvidkoreju. Ziemeļkorejas valsts kontrolētie mediji šādu Trampa paziņojumu slavējuši, tikmēr Dienvidkoreja un Japāna paudusi neizpratni un bažas, ņemot vērā manevru nozīmi drošības jomā reģionā.
Pēc vairāk kā gada, uz tā sauktās Normandijas grupas sarunām Berlīnē, pulcējās Vācijas, Francijas, Ukrainas un Krievijas amatpersonas, lai risinātu ar Ukrainas miera procesu saistītus jautājumus. Kā norādīja Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss, tagad bija īstais laiks tikties, ņemot vērā neskaitāmos pamiera pārkāpumus Ukrainas Austrumos. Tomēr kopumā gan Berlīne, gan Parīze paudusi piesardzīgu optimismu, ka tām izdosies panākt Kijevas un Maskavas lielāku iesaisti miera procesa noteikumu ievērošanā.
Ziemeļkoreja “loti drīz” sāks savu kodolatbruņošanos, un process notiks “ļoti ātri”, otrdien, 12. jūnijā, Singapūrā pēc tikšanās ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu pauda ASV prezidents Donalds Tramps, ziņo AFP. Abi līderi parakstījuši vienošanos, kuru Tramps nosaucis par visaptverošu. Eksperti gan jau nekavējušies šo vienošanos saukt par vispārīgus solījumus un saukļus saturošu.
Pagājušās nedēļas nogalē notikušais lielā septītnieka jeb G7 samits Kanādā atmiņā paliks ar ASV prezidenta Donalda Trampa kaujiniecisko nostāju, aizstāvot paaugstinātos ievedmuitas tarifus. Tramps paudis neizpratni par sabiedroto valstu neapmierinātību saistībā ar tarifiem. ASV prezidenta dusmas un kritiku izpelnījies Kanādas premjerministrs Džastins Trudo, paziņojot par atbildes tarifiem pret ASV.
Spānijas Basku Zemes iedzīvotāji izveidojuši dzīvu cilvēku ķēdi, lai paustu atbalstu lielākai tā suverenitātei. Akcijas dalībnieki arī norādīja, ka katrai tautai ir tiesības uz neatkarību.
“Jēzus nepārvietotos ar ēzeli,” teica kāds mācītājs ASV un lūdza savus sekotājus ziedot 54 miljonus dolāru privātajai lidmašīnai. Mācītāja Džesija Duplentis īpašumā ir bijušas trīs lidmašīnas, taču šoreiz viņš vēlas jaunu un modernu “Falcon” ražojumu. Kā sacījis pats mācītājs, viņu par lidmašīnas nepieciešamību pārliecinājis pats Jēzus.
Sestdien, 2. jūnijā, tika atzīmēti 65 gadi kopš karalienes Elizabete Otrās kronēšanas. 92 gadu vecumā karaliene mazāk piedalās publiskajos pasākumos nekā agrāk, tomēr viņas dienaskārtība ir ļoti aizņemta. 65 gadu valdīšanas laikā karaliene piedzīvojusi neskaitāmus vēsturiskus notikumus, varas maiņas pasaulē un dažādas politiskās norises savās mājās.
Ķīna ir brīdinājusi Amerikas Savienotās Valstis (ASV), ka jebkādas starp abām valstīm noslēgtās vienošanās par tirdzniecību un uzņēmējdarbību būs bezjēdzīgas, ja ASV izlems ieviest kādus jaunus tarifus vai citus ierobežojošus pasākumus. Šāds brīdinājums izskanējis pēc kārtējās ASV un Ķīnas pārstāvju sarunu kārtas Pekinā. Tikmēr ASV finanšu ministrs izteicies, ka vēlas panākt strukturālas pārmaiņas Ķīnas ekonomikā, kas ļautu ārvalstu uzņēmumiem, tostarp amerikāņu, godīgāk konkurēt Ķīnas tirgū.
Elektroapgādes pārrāvums apturējis Hamburgas lidostas darbu. Piektā lielākā lidosta Vācijā evakuēta, kā arī atcelti visi ienākošie un izejošie reisi.
Sestdien, 2.jūnijā, zvērestu devusi Katalonijas jaunā valdība, kas noslēgs Madrides tiešo pārvaldi reģionā. Daži valdības pārstāvji zvēresta došanas ceremonijā bija tērpušies dzeltenā, kas kļuvusi par Katalonijas neatkarības simbolisko krāsu.
ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka 12.jūnijā Singapūrā tomēr notiks viņa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna tikšanās. Pagājušajā nedēļā šī tikšanās tika atcelta, tomēr sagatavošanās darbi tai turpinājās.
Pēc neuzticības izteikšanas Marjano Rahojam par jauno Spānijas premjerministru kļūs opozīcijā esošais sociālistu līderis Pedro Sančess. Viņam, lai stātos amatā, vēl jānodod zvērests karalim.
No piektdienas, 1.jūnija, spēkā stājušies ASV muitas tarifi tērauda un alumīnija importam no Eiropas Savienības (ES), Kanādas un Meksikas. Abas pēdējās pret ASV jau vērsušas atbildes tarifus, par pretpasākumiem grasās paziņot arī ES. Pret Trampa administrācijas lēmumu ieviest tarifus pret sabiedrotajiem asa kritika vērsta ne tikai Eiropā, Kanādā un Meksikā. Kritikai pievienojušies arī paša Trampa pārstāvētie republikāņi.
Kazahstānas parlamenta augšpalāta apstiprinājusi likumprojektu, ar kuru tiek nostiprināta prezidenta Nursultana Nazarbajeva vara. Pat ja viņš nolemtu atstāt prezidenta amatu, viņš saglabātu valsts svarīgāko jautājumu lēmēja statusu.
Iepriekš diplomātiski izolētā Ziemeļkoreja turpina stiprināt saikni ar pasaules lielvalstīm. Galvaspilsētā Phenjanā ieradies Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš ticies ar vadoni Kimu Čenunu, savukārt ASV pilsētā Ņujorkā norisinās ASV valsts sekretāra Maika Pompeo un bijušā Ziemeļkorejas izlūkdienesta priekšnieka Kima Jončola divu dienu sarunas.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa ceturtdien, 31.maijā, lēma, ka Lietuva un Rumānija pārkāpusi divu ekstrēmistu grupējuma "Al Qaeda" dalībnieku tiesības, atļaujot ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldei viņus spīdzināt, vēsta BBC.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
