Arī šajās dienās Pekinā tikās ASV ekonomikas ministrs Vilburs Ross un Ķīnas vicepremjers Lju He. Sarunu noslēgumā izplatītajā paziņojumā norādīts, ka iepriekš panākto vienošanos ieviešanā ir panākts ievērojams progress, piemēram, tādās sfērās kā lauksaimniecība, enerģētika. ASV vēlējās panākt vienošanos par ilgtermiņa lauksaimniecības un enerģētikas preču pārdošanu Ķīnai, tādējādi cenšoties mazināt ievērojamo tirdzniecības deficītu.
Taču šoreiz no Ķīnas puses izskanējuši arī visai stingri paziņojumi, proti, par to, ka saistībā ar ASV un Ķīnu panāktajiem sasniegumiem ir jābalstās uz pretimnākšanu, nevis tirdzniecības karu.
Ja ASV ieviesīšot tirdzniecības sankcijas, ieskaitot dažādu nodevu palielināšanu, visi ekonomikas un tirdzniecības līgumi būs uzskatāmi par bezjēdzīgiem.
Šādi oficiālā Pekina reaģējusi uz nedēļas sākumā ASV prezidenta Donalda Trampa izplatīto paziņojumu, kurā norādīts, ka ASV varētu ieviest nodevas aptuveni 50 miljardus dolāru vērtu ķīniešu preču importam. Tāpat varētu tikt ierobežotas Ķīnas investīcijas ASV, kā arī stingrāk kontrolēts eksports.
Kā teikts Ķīnas oficiālās ziņu aģentūras "Xinhua" paziņojumā, ASV nevajadzētu pārbaudīt Ķīnu ar jaunām provokācijām. Tāpat vienā no analītiskajiem komentāriem norādīts, ka ASV nevar vienlaicīgi ieviest jaunas nodevas un vienlaicīgi paplašināt eksportu. Tā vietā Ķīnas un ASV tirdzniecības sarunām būtu jāmeklē pēc iespējas lielāks saskarsmes punktu skaits, kā arī jāmeklē kopīgas intereses, nevis jānosliecas par labu tikai savām interesēm.
Iepriekš ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins paziņoja, ka papildus amerikāņu preču iegādēm ASV vēloties panākt arī strukturālas izmaiņas Ķīnas ekonomikā. Tā, piemēram, ASV vēlas, lai Ķīna atceļ prasību ārvalstu kompānijām sadarboties ar kādu no vietējiem uzņēmumiem, lai pēc tam būtu iespēja darboties kādā projektā vai startētu iepirkumā. Vašingtona uzskata, ka ar šādas sadarbības palīdzību tiek iegūtas amerikāņu zināšanas un tehnoloģijas, kuras pēc tam jau tiek izmantotas un pārdotas tālāk.
Mnučins uzsvēris, ka būtu tikai godīgi, ja amerikāņu kompānijas varētu darboties Ķīnā uz vienādiem noteikumiem ar vietējiem.
Tāpat ASV ir vēlējušās izbeigt ķīniešu subsīdijas, kas ir izraisījušas alumīnija un tērauda pārprodukciju.
Jau vēstīts, ka ASV ir nonākušas asas kritikas centrā pēc tam, kad piektdien stājās spēkā jaunas nodevas no Eiropas Savienības, Kanādas un Meksikas ievestajam alumīnijam un tēraudam. Kanādā notikušajā G7 valstu finanšu ministru tikšanās laikā ASV tika nosūtīts skaidrs signāls par sabiedroto neapmierinātību ar šādu lēmumu, pieprasot Trampam šos negodīgos tarifus atcelt.
Atsevišķi analītiķi norāda, ka Trampa nostāja var veicināt to, ka tuvākie sabiedrotie no viņa novēršas, pat par spīti tam, ka arī citas valstis vaino Ķīnu par netaisnīgām subsīdijām un pasaules tirgu pārpludināšanu ar lētiem produktiem un izejmateriāliem, kas kaitē ārvalstu konkurentiem.
Saspīlējums starp abām lielvalstīm pieaudzis kopš pagājušā gada augusta, kad ASV prezidents Tramps apsūdzēja Ķīnu negodīgā tirdzniecības praksē un ASV intelektuālā īpašuma zagšanā.
