Lavrova vizīte Phenjanā iezīmēja pirmo reizi, kad Kims ticies ar kādu no Krievijas augstākajām amatpersonām. Tikšanās laikā Lavrovs slavēja Ziemeļkorejas vienošanos ar Dienvidkoreju, kā arī centienus uzlabot attiecības ar reģiona valstīm, kā arī ar ASV.
Lavrovs tikšanās laikā uzsvēra, ka miers un stabilitāte Korejas pussalā un Dienvidaustrumu Āzijā ir abu valstu interesēs. Ministrs sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins Kimam sūta “siltākos sveicienus”.
Savukārt Kims uz to atbildēja, ka Krievijai ir liela loma ASV hegemonijas ierobežošanai: “Situācija Korejas pussalā ir atkarīga no divu valstu interesēm. Esmu pateicīgs, ka Putina valdība rīkojas pretēji ASV dominancei. Mēs vienmēr esam gatavi sarunām ar Krieviju.”
Tikmēr Ņujorkā notiek gatavošanās Donalda Trampa pirms nedēļas atceltajam ASV-Ziemeļkorejas līderu samitam. Tur sākušās divu dienu sarunas starp ASV valsts sekretāru Maiku Pompeo un bijušo Ziemeļkorejas izlūkdienesta vadītāju Kimu Jončolu.
“Mēs turpinām gatavoties samitam. Kā prezidents saka, ja šī tikšanās notiks, viņš būs gatavs. Mēs ceram, ka 12.jūnijā Singapūrā kļūsim par lieciniekiem šim samitam. Ja tas nenotiks jūnijā, tad darīsim visu, lai tas notiek vēlāk,” paziņoja Baltā nama preses sekretāre Sāra Sandersa.
Ziemeļkoreja paudusi, ka ir gatava sarunām, kas saistītas ar kodolprogrammas izbeigšanu.
KONTEKSTS:
Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas līderu pirmā tikšanās kļuva par būtisku soli abu valstu attiecību uzlabošanas procesā, kas sācies pirms dažiem mēnešiem. Eksperti pieļāva, ka šī tikšanās bruģēs ceļu uz Kima Čenuna un ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanos.
Par ASV un Ziemeļkorejas līderu sarunām 12. jūnijā Singapūrā tika panākta vienošanās, taču vēlāk Tramps paziņoja, ka šī tikšanās nenotiks Ziemeļkorejas naidīgās retorikas dēļ. Abas valstis gan pauda, ka tikšanās var notikt nākotnē. Kopš Korejas kara noslēgšanās, kurā ASV karoja Dienvidkorejas pusē, neviens Savienoto Valstu prezidents līdz šim nav ticies ar nevienu Ziemeļkorejas līderi.